Laika rytumā pasaulī vysod bejušs cylvāki, kas izacālušs ar sovu daudzpuseigumu i dažaideibu. Vīns nu taidim beja ari Stanislavs Diņģelis, kura 114. jubileja svietejama šudiņ, 18. aprelī. Dzelzceļnīks i gleznuotuojs, daugovpilīts i līpuojnīks, sabīdriski aktivs i vīnpats – tik dažaida bejuse muokslinīka Stanislava Diņģeļa dzeive.

Muokslinīks dzims 1899. godā Daugovpilī dzelzceļnīka saimē. Īmūt tāva pādūs, Stanislavs apgiva dzelzceļnīka profeseju orūdškolā. Vīnlaikus jau agri izapaude juo interese par muosklu – puiss beja aizrauteigs zeimātuojs. Suocūtīs karam, Stanislavs leidz ar orūdškolu evakuejuos iz Moskovu, kur 1916. godā piec školys beigšonys suoce dorba gaitys sovā myuža pamatprofesejā kai dzeļža ceļa atsliedznīks. Jau Moskovā struoduodoms, Stanislavs Diņģelis kuori baudeja lelpiļsātys kulturys dzeivi, apmaklādams piļsātā nūteikūšuos izstuodis i vysā bīži īsagrīžūt Tretjakova galerejā. Taišni itamā laikā jis pījēme lāmumu, ka byus muokslinīks. Tūlaik sapņainuos īceris puortrauce boļševiku apvārsums i pylsūņu kars Krīvejā, kura laikā Stanislavs dīnēja Sorkonajā armejā. Sveikā tics cauri kara godim, tūpūšais muokslinīks demobilizejuos i atsagrīze dzymtajā Daugovpilī.

1923. godā Stanislava Diņģeļa dzeivē suocās jauns pūsms – jis kūpā ar saimi puorsacēle uz Līpuoju, kur suoce struoduot dzeļža ceļa darbneicā par atsliedznīku, itamā dorbā pavodūt 22 godus. Taišni Līpuojā jam īsadeve eistynuot sovu Moskovā izlūluotū dūmu – nu dorba breivajā laikā Stanislavs pīsavierš gleznīceibai, apgiust tuos pamatus Līpuojis Latvīšu bīdreibys muokslys veicynuošonys kursūs, kurus apmeklej nu 1927. leidz 1930. godam. Bet ar tū nav gona, i censūņs kūpeigi ar cytim Līpuojis jaunajim muokslinīkim 6 godus padzilinoj sovys zynuošonys ari pi pazeistamuo muokslinīka Konrāda Ubāna. Byudams dzelzceļnīks i atsliedznīks vīnlaikus, Stanislavs Diņģelis veikli pasamona īsaspīst Latvejis muokslinīku dzeivē. Muokslinīks gleznoj ellis, akvareļu i temperys tehnikā, gleznoj klusuos dobys, portretus i ainovys, bīži attāloj mežus, jiuru i ūstys piļsātys Līpuojis gleznainuos ūļneicenis. Jau nu 1935. goda muokslinīka dorbi nūnuok sabīdreibā, kliust radzami dažaiduos izstuodēs, tūstorp ari Muokslys fonda reikuotajuos.

Puorcīts Ūtruo pasauļa kara godus, Stanislavs Diņģelis vēļ aktivuok īsasaista Līpuojis muokslys dzeivē. Pamets atsliedznīka dorbu, jis nu 1950. leidz 1959. godam struodoj kombinata „Māksla” portretu cehā, nu 1959. goda — ari Muokslinīku savīneibys bīdrs. Pieckara laikā muokslinīks sareikuojs ari vairuokys personalizstuodis – Līpuojā 1959., 1974. i 1984. godā, kai ari dzymtajā Daugovpilī 1970. godā. Piec gara i ražeiga myuža muokslinīks aizīt aizsaulē 1988. goda 11. oktobrī, aiz sevis atstuodams gon plašu, interesantu i vierteigu muokslys montuojumu, gon ari īpatneju rodūšu saikni storp Daugovpili i Līpuoju.

Kartenis: Stanislavs Diņģelis “Pošportrets”, “Mežs”. Olūts: Kļaviņš, Aldis, Liepājas māksla gadsimtu vējos: glezniecība

Roksta autors: Toms Tālbergs