Ar fotoizstuodi „Nagļi. LV – 4631” Latgola gastej Reigā
Nu ituo goda 27. apreļa leidz 26. majam Reigā, Dekorativuos muokslys i dizaina muzejā (DMDM), byus apsaverama fotomuokslinīka Māra Maskalāna malnboltuos fotografejis izstuode „Nagļi. LV – 4631”. Ar itū izstuodi Latgola sovdabeigā veidā – caur Nagļu pogosta ļaužu fotografejom – gastej Reigā.
Fotoizstuode „Nagļi. LV – 4631” ir stuosts par mozys tautys identitatis saglobuošonys nūzeimi, kū fotomuokslinīks M. Maskalāns ir atkluojs caur latgalīšim – Nagļu pogosta īdzeivuotuojim – skorbajim, sirsneigajim i patīsajim. Pats M. Maskalāns par Nagļu ļaudim soka: „Viņi nespēlē teātri, bet dzīvo.”
Nu 400 fotografejom, kas topušs četru godu laikā, izstuodei DMDM atlaseitys 60 fotografejis. Fotografejuos ir īmyužynuoti Nagļu īdzeivuotuoji – nu vacim veirim i sīvom leidz pusaudžim i bārnim, kas pīškir izstuodei na viņ muokslinīcisku, bet ari kulturviesturiski antropologisku vierteibu. M. Maskalāns uzskota, ka ir svareigi saglobuot līceibys par pošreizejim nūtykumim Latgolā, par kasdīnu i svātkim, par tragiskim i reizē nūzeimeigim dzeivis mirklim, lai ari piec vairuokim godu desmitim ituos fotografejis uzrunoj cylvākus, snīdz informaceju i paruoda patīsus stuostus, līk apsazynuot i styprynuot sovys tautys saknis. Ituos fotografejis kolpoj kai pīmineklis vīnkuoršim lauku ļaudim i ir palīkūša vizuala dokumentaceja par Latgolys identitati 21. godsymta suokumā.
Projektā izmontuota analoguo fotokamera, attālu atteisteišonu veics pats autors, kopejūt malnboltuos fotografejis tradicionalajā veidā – pošrūceigi iz sudobra želatina papeira. Itys dorba ītilpeigais i sarežgeitais process ir vierteiba poša par sevi, partū ka ļaun īgiut augstys kvalitatis biļdis, izbaudeit tūņu boguoteibu i izceļt portretejamūs emocejis.
Fotoprojekta „Nagļi” ideju M. Maskalāns izlūluoja regularūs Nagļu pogosta apcīmuojumu laikā 20 godu garumā. Jū apbyure itys Latgolys cīms, partū ka tamā nav lelpiļsātys burzmys, kņadys i steigys, bet gon pošpīteikami i nasamuoksluoti cylvāki, kas fascinej ar sovu dzeivis i dūmuošonys veidu. Jī ir rūdeiti sovstarpejuos i dzeivis ceiņuos, taišni deļtam jī ir atkluoti. Cīms i tuo cylvāki īdvasmuoja izveiduot dokumentalū kinu „Par dzimtenīti”, kū M. Maskalāns kai operators kūpā ar režisori Lailu Pakalniņu pabeidze 2008. godā, sajamūt Lelū Kristapu kai lobuokais operatora dorbs 2009. godā. Piec kinys pabeigšonys M. Maskalāns suoce struoduot pi fotoprojekta „Nagļi”.
Par fotomuokslinīku Māri Maskalānu
Māris Maskalāns (1971) malnboltuos fotografejis pamatus apgivs pats, skaitūt gruomotys i eksperimentejūt sovā fotolaboratorejā. 1993. godā jis īsastuoja Latvejis Kulturys akademejis kinu operatora kursā, partū ka vīns nu vuiceibu prīkšmatim studeju laikā beja fotografeja. 1997. godā pabeidze Kulturys akademeju i nu tuo laika struodoj Vidis filmu studejā kai operators i režisors, fotografiešonu sagloboj kai hobeju.
Par sovim nūzeimeiguokajim dorbim M. Maskalāns uzskota 2008. godā uzjimtū režisoris Lailys Pakalninis kinu „Par dzimtenīti” i poša piļneibā izlūluotū fotoprojektu „Nagļi”, kuo rezultatā topuse izstuode „Nagļi. LV – 4631”.
Ar projekta aktualitatem var īsapazeit
facebook.com/fotoprojekts.nagli
twitter.com/fotonagli
draugiem.lv/fotoprojektsnagli
Karteņa: projekta publicitatis foto. Laizāns Staņislavs, pensionāts mežstruodnīks (1938)
Ziņu sagataveja: LaKuGa