Šudiņ sovu sešdesmytū dzimšonys dīnu sviņ filologs, žurnalists, tulkuotuojs i ābeču kolekcionars Jurs Cybuļs. Latgalīšu kulturys gazeta pīsavīnoj sveicieju pulkam i sirsneigi sveicynoj Juri itymā dzeivis jubilejā!

Jura Cybuļa dzeivis guojums

Dzims 1951. goda 6. decembrī Rekovys cīmā. Vuicejīs Iergļu pamatškolā i Rekovys vydsškolā, kuru beidzs 1970. godā, piec tom īsastuojs LVU Svešvolūdu fakultatē. Nu 1975. goda leidz 1989. godam Jurs struoduojs Bolvu rajona Tilžys vydsškolā i Tilžys internātsķolā par angļu volūdys školuotuoju. Bejs aveizis “Školuotuoju Avīze” pastuoveigais korespondents Latgolā (1985-1990).

Suocūtīs Atmūdai, Jurs Cybuļs aktivi īsasaisteja sabīdriskajā dorbā. 1989.-1990. godā beja Latvejis Tautys frontis Bolvu rajona nūdalis prīšksādātuojs, nu 1989. goda leidz 1992. godam – ari Bolvu rajona Tautys deputatu padūmis deputats. 1990. godā tics īvālāts par Pilsūņu kongresa delegatu i par Augstuokuos padūmis deputatu nu Latvejis Tautys frontis saroksta. Nu 1994. goda oktobra Jurs beja Naturalizacejis puorvaldis Uorejūs sakaru dalis vadeituoja vītinīks, bet nu 2005. goda apreļa struoduoj aTulkuošonys i terminologejis centra Eiropys Savīneibys i cytu starptautiskū tīseibu aktu tulkuošonys nūdaļā par redaktoru; piečuok par Ar NATO darbeibu saisteitu tīseibu aktu tulkuošonys nūdaļā par redaktoru.

Jurs ir publiciejs vaira kai treissymt rokstu dažaidūs presis izdavumūs par Abreni, Latgolu i latgalīšu volūdu. Sarakstejs vairuokys vuiceibu gruomotys Cibuļs J., Leikuma L. “Latgalīšu ābece (lementars): Eksperimentāla mācību grāmata” 2 daļuos (1992) i “Vasals!”: latgaliešu valodas mācība” (2003), “Ābece” (1996), “Darba burtnīca. Burtu kamolītis” (1996), “Metodiskie ieteikumi darbam ar ābeci un darba burtnīcām” (1996). Kūpā ar Juoni Ločmeli sarakstejs gruomotu “Īdzer veina, lai dzeive ir feina!” (1999), 2004.godā izguoja juo gruomota “Brīnumaina valodu pasaule” i 2009.godā – “Latgaliešu ābeces. 1768-2008”.

Eipaši slavans Jurs ir ari ar sovu ābeču kolekceju, kurymā ir vaira kai 7 300 ābecis 948 volūduos nu 208 pasauļa valstim. Jura aizaraušona ir unikala, deļ tuo, ka Latvejā pošu reizi ar ābeču kolekcionēšonu nivīns vaira nanūsadorboj, i ari Eiropā ābeču kolekcionari ir vīgli saskaitomi: Vuocejā 4, Dānejā, Austrejā i Slovēnejā pa vīnam. Jura ābeču kolekceja naskaitomys reizis ir bejuse izstuodeita dažaiduos vītuos Latvejā i uorzemēs jau nu 1980. goda. 1987. godā Moskovys Vyssavīneibys Tautys saimnīceibys sasnīgumu izstuodē juo ābeču kolekceja tyka apbolvuota ar sudobra medali. Novembrī Jura ābeču izstuode beja apsaverama Pleskavā.

Jurs Cybuļs apbolvuots ar III škirys Treju Zvaigžņu ordeni (2000) i 1991. goda barikažu dalinīka pīminis zeimi.

Informaceja jimta nu:

Bolvu regiona kulturviesturis datubāzis

Virtualuos enciklopedejis – Latvejis ļauds

Aveizis “Ludzas Zeme” arhiva

.

Vielejam jubilaram padareit vēļ daudzi dorbu, atrast daudzi jaunys ābecis kolekcejai, pīsadaleit daudzu gruomotu sataiseišonā i stypru veseleibu ituo vysa padareišonai!

.