Cylvāks ar augstu pošapziņu var atsaļaut byut prosts*

Latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade pyrmū reizi īlykta Latvejis Republikys olimpiažu sarokstā, i paralelai itam pasuokumam nūtiks ari kuortejais daiļrunuošonys konkurss „Vuolyudzāni”.

Jau treispadsmytū godu piec kuortys 27. aprelī nu molu molom jaunī latgalīšu – suocūt ar pyrmsškolys vacuma bārnim leidz augstškolu studentim – bolsi jau nu poša reita īsuoks skanēt Rēzeknis 1.vydsškolys aktu zalā, tai kuortejū reizi aplīcynojūt, ka na jau gruomotuos ci politiķu runuos, bet taišni nu bārna mutis teik vyslobuok pīruodeits – volūda ir dzeiva!

Naratai itys nūtykums ir pīsaistejs sova laika politiķus – bīžai skanejušys skaistys īvodrunys par latvīšu (latgalīšu) tautys vierteibom, kulturu, volūdu, dvēseli, identitati… Lelī „dzjadzkys i cjotkys” mainuos, daudzu nu jūs vaira nav politikā, bet itys pasuokums palīk i byus iz prīšku.

Kaidu godu daiļrunuošonys konkursa laureatūs tyka ari kaids puika, kurs navarēja izrunuot burtu „r” (video). Daži školuotuoji praseja – kai tod tai, cyti bārni tok skaidrai i daiļai izsoka vysys skanis? Skanis to vysys, bet dvēselis tryukst. Tryukst tuos Latgolys latvīšu (ka gribit – nu Dīva īlyktuos) sirsneibys, kuo puorejim latvīšim (puornūvadnīkim ci lejislatvīšim) naratai datryukst. Meilī školuotuoji, na-puor-muokslojit bārnus! Nataisit nu jim sintetiskuos zvaignis! Daudz leluoka vierteiba ir eistynumam, patīsumam – dvēselis skaņai! Cylvāks ar augstu pošapziņu var atsaļaut byut prosts! Taišni itū eistynumu par (na pret) sevi, par sovim dzymdynuotuojim (nui, ari par sovu tautu) rauga īvuiceit tī školuotuoji, literati i sabīdriskī darbinīki, kas nanūguruši popularizej Latgolys latvīšu literarū (latgalīšu rokstu) volūdu.

Latgaliskais vysapleik

Apmāram pyrma goda kaids žurnalists maņ palyudze, kab 5 minotu laikā izstuostu „tuos svareiguokuos lītys”, kas kotram latvīšam (lejislatvīšam) byutu juozyna par Latgolu i Latgolys latvīšim (latgalīšim). Sasajutu tai, it kai maņ tān tikpat eisā laikā byutu jamaikīšam juoizskaidroj, kas ir Latveja. Mes, latvīši, poši vys vēļ nazinim, cik eistineibā boguoti asam i ka latvīšu volūdai ir divejis gona atškireigys, bet obejis vīnaidai vierteigys literaruos (rokstu) tradicejis. Cytys Eiropys i pasauļa vaļsts par tū ir lapnys, bet mes beistomēs i globojamēs aiz stereotipim i aizsprīdumim (tūs ite naatkuortuošu).

Latvejis Republikys (LR) Vaļsts volūdys lykumā īraksteits, ka vaļsts uzajem pīnuokumu nūdrūsynuot Latgolys latvīšu (latgalīšu) volūdys (kai viesturiskys latvīšu volūdys dalis) saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.

Īprīšk mynātuos lykuma normys nav īspiejams eistynuot, nalītojūt volūdu ari školuos i publiskajā saziņā LR rūbežūs – itei tūmār ir vīneiguo vaļsts iz pasauļa, kur latvīts var praseit sovys dzymtuos volūdys cīneišonu. Taipat kai kotram latvīšam, ari Latgolys latvīšam dzymtuo latvīšu (latgalīšu) volūda ir svāts montojums i vysaugstuok sorgojamuo vierteiba.

Lykumā nūsaceitajā kuorteibā 2007.godā Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komiseja ir apstyprynovuse latgalīšu literaruos (rokstu) volūdys pareizraksteibys nūsacejumus, pi tim tod niu pīsatur literati, žurnalisti, navaļstiskuos organizacejis, kulturys pasuokumu reikuotuoji, pošvaļdeibu darbinīki, latvīšu volūdys i literaturys školuotuoji, kas atseviškuos školuos jau seņ kai vuica i iz prīšku piec Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis nu jau apstyprynuotys metodikys (standarta) vuiceis volūdu nuokamajom paaudzem.

LR Satversme niu ari puorlykta obejuos latvīšu volūdys literarajuos tradicejuos, taipat ari LR 11.Saeimys sēdēs vairuokkuort dažaidi deputati ir sacejuši runys latgaliski i tuos attīceigi īraksteitys Latvejis parlamenta stenogramuos (bez sevkaida „tulkuojuma”).

Latvejis Radejis viļņūs ir i dreiž ari Latvejis Televizejā (LTV1) byus regulari raidejumi Latgolys latvīšu volūdā. Kab tys byutu ari cytus godus iz prīšku, Saeima ituo gods 18.aprelī pījēme grūzejumus Elektroniskūs plošsazinis leidzekļu lykumā, nūsokūt, ka Sabīdriskais pasyutejums iz prīšku kai obligatu paredzēs ari Latgolys latvīšu (latgalīšu) volūdys lītuošonu vaļsts apmoksuotajūs plošsazinis leidzekļūs.

Storp cytu, 1.majā piec „Panoramys” LTV1 ruodeis dokumentalū kinu „Latgale. Trīs stāsti” – kai reize trešais stuosts ir taišni par latgalīšu volūdu. Nūsaverit!

Paguojušajā godā vairuokuos uzastuošonuos gon es, gon citi politiki (ari ministri) publiskā saziņā ir lītovuši latgalīšu volūdu. Pats (ari pasakonsuļtejūt ar lykumdūšonā pīredzejušim juristim) naasu atrads nivīna lykuma punkta, kas varātu nazkaidā veidā aizlīgt latvīšam Latvejā lītuot latvīšu volūdu. Sovulaik paustais juridiskais absurds, ka „latgalīšu volūda ir atzeistama par svešvolūdu” ir uzjautrynovs vysu Latvejis sabīdreibu – par tū vairuok izrunuots 2011.gods 25.oktobra „Latvejis Viestnesī”.

Pādejā laikā dīvamžāļ otkon sajemu zinis, ka atseviški vaļsts īstuožu īriedni nagryb īvāruot voi naspiej saprast Vaļsts volūdys lykuma normys, deļtam saraksteju viestulis (latgaliski) puors atbiļdeigajom īstuodem. Par lītu vierzeibu stuosteišu piec atbiļžu sajimšonys.

Nūslāgumā maņ juoatzeist, ka latvīšu pošapziņa (pošam sevis cīneišona) vys vēļ ir tik zamā leidzīnī, ka vīni beistās lītuot dzymtū latvīšu volūdu, bet ūtri beistās nu pyrmajim – beistās, ka latgaliskais īīs „puoruok tuoli” Latvejis vaļsts kasdīnā. Tai mes vys beistomēs poši nu sevis. Labi, ka itū ladu vysmoz nu vīnys pusis rauga kausēt itaidi pasuokumi, par kuru stuosteits roksta suokumā. Svareigai ir ari ūtru lada daļu turpynuot laidynuot, vysūs leidzīņūs skaidrojūt, ka Latgolys latvīšu volūda i latgaliskais prostums nav tikai „provincialisms”, bet tei ir naatjemama latvīša identitatis senejuokuo i, īspiejams, vierteiguokuo daļa.

*Itū pošu rokstu lejislatvīšu volūdys paveidā (tai sauktajā latviešu literārajā valodā) var puorskaiteit portalā ir.lv.

Roksta autors: Jurs Viļums