Volūda, kū nest pasauļam – saruna ar Baļtinovys dramatiskū kolektivu „Palādas”
20. aprelī Reigā Baļtinovys dramatiskais kolektivs „Palādas” ruodeja izruodis „Ontans i rodne” originalverseju. Izruodis laikā skateituojim beja īspieja izzynuot, kai latgalīši teik golā ar nagaideitu gostu īsarasšonu, kas beiguos izavierš par jautru padareišonu. Izruode īsakļauj režisoris Anitys Ločmelis veiduotajā serialkomedejā „Ontans i Anne”. Nu šuo lugys cikla īstudeišonys, baļtinovīši nūspieliejuši jau 370 izruodis.
„Asu Ontans jau divpadsmit godu,” tai par sovu lūmu komedejā stuosta Ontana atveiduotuojs Imants Slišāns. Cikom akteri gatavejās nuokomajai izruodei, jis ar kolegu Aigaru Keišu pīkreit nalelai sarunai.
– Cik ilgi dorbojās jiusu kolektivs?
Aigars: Jau kaidu laiceņu. Varbyut 10 godu vēļ nav, bet, nu, tyvai.
– Varit pastuosteit, kai tys vyss suocēs?
Aigars: Anita raksteja pīktū daļu, tys ir, Juoņa dīnys izruodi, vot, tod jei mani paaicynuoja. Tod beja Jākubpiļs festivals, kur pīsadalejom. Tī ari ar tū muzyku vyss suocēs.
– Izruodis suokumā jiusim beja taida interesanta pīeja, dolūt skateituojim vysaidus lobumus. Kuo ideja tei beja?
Aigars: Gryuši pasaceit. Tūreiz Jākubpilī.
Imants: Napīmiņu, kuo ideja tei beja, bet, nu kura laika, es gon pīmiņu cīši labi. Mes pyrms septenim ostonim godim bejom Jākubpiļs amatirteatru festivalā. Mes vīnā laukumā, Daugovys ūtrā krostā, ruodejom sovu prīkšnasumu. Nūlykom autobusu, laika beja daudz, i, lai pīsaisteitu publiku, mēs tū ari uzsuocem. Aigars atsasēde ar akordeonu spēlēt, i mes suocem daleit. Taidejaidi pīsaistiejom publiku, i beiguos myusim beja pylns laukums ar publiku. Tī blokus beja taids krūgs, i krūga saiminīks myusim uzsauce pušdīnis. Tei daleišona roduos spontani. Myusu, kai saceit, rozīneite, lai īsiļdeitu publiku.
– Sovā izruodē cīši daudz muzicejat. Kū jiusim nūzeimej dzīsme?
Imants: Tū Aigaram juoprosa, tys leluokais myusu dzīsmis vadeituojs.
Aigars: Nu dzīsmis ari laikam ar tū pošu Jākubpili suocēs… Ar tū pošu festivalu. Vot, tai sasagadeja, ka iz pīktū daļu, kū Anita beja sarakstejuse, mani tī paaicynuoja. Vot, tai es ari īsakļuovu kolektivā (pasaver iz Imantu). Bet pyrms tam jius koč kaidu īrokstu izmontuojot…
Imants: Nui, storp ainom laiku vajag aizpiļdeit, cikom kaids puorsagierb, sasagatavej. Beja suokums taids, ka mes laidem myusu vītejo vijūļnīka Andra Rancāna īrokstus, bet tod guoja dzeivs akordeons.
– Kai jiusim ruodīs, kur sliepās jiusu izruodis panuokumi? Voi tī ir akteri, pats uzvadums voi sižets?
Aigars: Es grybātu saceit, ka gon, gon. Taida aktera kai myusu Ontons… Nu, voi ūtrs taids vyspuor ir Latvejā?
Imants: Man ruodīs, deļtuo, ka mes vysu dorom nu sirds. Saceišu gūdeigi – mes asam sovys Baļtinovys i Latgolys patrioti. Mes kai dzīžam nu sirds, kai dzeram nu sirds, kai runojam nu sirds… (smejās)
– Deļtuo jius asat tik populari? Partū ka nu tūmār cylvāki īt iz izrodem i runoj par jiusim…
Imants: Juoprosa jau tim cylvākim (smejās). Ir tai, ka Anita kai vadeitoja, jei poša nikur napīsaduovoj, ite jū vysod meklej. Zvona jai i prosa: „Kod jius varit atbraukt?” Nav tai, ka mes kaidu meklejam, taišni ūtraiži – myusus meklej.
– Kur jius smeļatēs īdvasmu izruodem?
Aigars: Maņ ruodīs, tod, kod mes sasavuocam kūpā. Myusim ir tik atraktivs kolektivs, vot, myusu spāks!
Imants: Anita taida boguota īkšeji. Jei vuoc vysus sovus īspaidus par dzeivi i uzroksta lugu, a mes līkam nu sevis kluot. Izruode apaug ar myusu teicīnim, ar myusu taidom dalyktom lītom i vysu puorejū, kū radz cylvāki.
– Taitod jius ari improvizejat iz skotuvis?
Imants: Nu, dīzgon daudz, nui.
– Cik svareigi jiusim īstudēt izruodis taišni latgaliski?
Imants: Nu, maņ tys ir golvonais. Tei ir myusu dzymtuo volūda. I pirms 12 godim, kod Anita mani aicynuoja spēlēt teatri, es guoju deļtuo, ka tei byus latgalīšu volūdā. I mes latgaliski na tikai iz skotuvis runojam, mes ari latgaliski ikdīnā.. Baļtinovā, vysur… Ar sovim bārnim, ar sovim sābrim, ar sovim kolēgim. Varbyut daži dūmoj, ka tei tikai myusu skotuvis volūda, bet tei ir myusu ikdīnys volūda. Mes jū nasam pasauļam.
Aigars: Ite myusim ir taida piļneigi vīnaida nūstuoja tymā vaicuojumā.
– Kas, piec jiusu dūmom, uzrunoj skatietuoju?
Imants: Man ruodīs, tys ari ir tys patīsums, kas īt nu myusu. Ar tū pošu dzīduošonu, ar tū pošu eistuo šņaba izgaršuošonu izrodis suokumā.. (smejās) Ar tū improvizaceju – verūtīs piec situacejis.
– Kas jums dūd spāku kuopt iz skatuvis?
Imants: Tū spāku dūd publika. Tys, ka soki vuordu i ir atsauksme. Smejās cylvāki i aplaudej. Nu , ka tu redzi atdevi tam, kū tu dori.
– Nav tai, ka koč kū nu varūņim asat aizgivuši? Pīmāram, sovā ikdīnys dzeivē?
Aigars: Varbyut asam, nui.
Imants: Mes ikdīnā taišni teicīņus – kod runojam, jau pajamam teicīni nu lugys.
Aigars: Bez tuo vīnkuorši iztikt navar. Tys piļneigi tai īsaguojs ikdīnā.
– Kai jius poši viertejat sovu dorbu? Ir izadevs?
Imants: Prūtams, ka izadevs. Mes braukojam pa Latveju nu jau vairuok kai 10 godu. Myusus prosa, Anita tik roksta kalendarā, a mes sokom, ka vajag drusku puortraukuma. Sokom, ka gona, gona, gona, bet nā, jei tik roksta, roksta, roksta.. (smejās)
– I kaidi ir jiusu tyvuokī plani iz nuokūtni?
Imants: Par tū, kas tūp, juoprosa myusu Anitai. Jei ir myusu muote tymā ziņā (smejās).
– Taitod jei jiusim puorsteigumus taisa?
Imants: Nui. A piec tam mes jai… izruožu laikā! (obeji ar Aigaru smejās)
Ar Imantu i Aigaru sasarunuoja Inese Čiževska
Karteņa: I. Čiževska
Komentari