Sastdiņ, 11. majā, 15 stuņdēs Mērdzinis Tautys nomā nūtiks dzejneicys Emilejis Kalvānis ūtruos gruomotys „Atvosora” attaiseišonys svātki. Pasuokumā ar dzejūlim pīsadaleis dzejneica Emileja Kalvāne i ar dzīsmem – Mērdzinis pogosta sīvīšu kūrs „Austra”. Pasuokuma laikā dorbuosīs Latgolys Studentu centra gruomotu golds, kur varēs nūpierkt jaunū gruomotu, kai ari cytys latgalīšu gruomotys i muzykys diskus.

Emilejis Kalvānis ūtruos gruomotys „Atvosora” attaiseišonys svātki Reigā nūtyka jau martā, niu gruomotu dūmuots paruodeit i Latgolys skaiteituojim.

Gruomotā apkūpuoti 119 dzejūli, kurūs ir i bierneibys atminis, i naatdūta poruoda sajiuta pret sovim tyvajim i sovu Latgolu, ir ari mīlesteiba i atziņa, ka „mīlesteiba nanūvecej, viņ ar godim vairuok zyna”, ir i gryutuo nūlicīņa nosta i juos paceļšona. Atsevišķā sadaļā apkūpuota sakraluo dzeja. I vysam cauri — speiteiga cereiba vys tik dzeivuot i sovuos suopēs pasaceļt puori švakajam.

Iz gruomotys prīškejuo vuoka radzama bite dodza zīdā. „Dodzam ir leidzeiba ar munu dzeivi: ka tev vairuok nikuo nav, ari dodzs ir skaists,” soka Emileja. „A bitis myužam ir leidzeiba ar cylvāka myužu: juos myužs ir nagars, a cīši darbeigs. Jei zyna, ka ilgi nadzeivuos, ka juosanas mads cytom paaudzem i juoīt paceli. Atvosora — tys ir nūslāgums. Kod rudinī ruodīs — nikuo nav i nikuo nabyus, vēļ tev koč kas pieški drupeit teik īdūts — atvosora! Vot, itys vot mozais gabaleņš, kas munā dzeivē varbyut vēļ byus — tei ir „Atvosora”. Tys mozais spreideits ir tys, kū es vēļ varu dūt.”

Gruomotu „Atvosora” ar Latgolys Regionaluos atteisteibys agenturys kulturys programmys atbolstu izdeve SIA „Cymuss”.

Emileja Kalvāne (1944) ir dzymuse Ludzys apleicīnē, Mērdzinis pogosta Styglovā. Jauneibā pīsadalejuse Mirdzys Kempis Jaunūs autoru apvīneibā, bet latgaliski roksta i publicejās viņ nu 1995. goda. Juos pyrmuo gruomota „Lobuo dīna” (2003) ar atsauceibu tyka pījimta i literaturzynuotnīku, i vīnkuoršūs skaiteituoju vydā.

Dzeivis laikā Emileja izguojuse cauri puornūvodim, vysilguok dzeivuojuse Reigā, a niule dzeivoj natuoli nu Jelgovys — Kolncīmā, kur daudzūs latgalīšu vydā sajiuta kai Latgolā, vēļ vaira nu bazneicys ejūt, kod vysi runoj latgaliski.

Pasateicūt draudzeibai ar aizsaulī aizguojušū dzejnīku i komponistu dricānīti Ontonu Matvejānu, daudzi Emilejis dzejūļi ir komponāti par dzīsmem. Juos skaņ i laiceigūs ansambļu izpiļdejumā, i bazneicā.

Ziņu sagataveja: E. Kancāne