Kai Kruoslovā ļauds uorstēja

Kai Kruoslovā ļauds uorstēja

Lai ari myusdīnuos ar medicinu nav vīgli, 18. godsymtā situaceja beja daudz švakuoka – sevkura veida slimineicys aba hospitali beja tikai leluokūs i nūzeimeiguokūs centrūs. Nu 1729. goda, kod tū īsaguoduoja Plāteru dzymta, par itaidu nūzeimeigu centru Latgolā palyka ari Kruoslova. Vysim zynoma Plāteru leluo nūzeime vysys Kruoslovys i vysys Latgolys kulturys i goreiguos dzeivis atteisteibā, bet vārts pīzeimēt ari tū, ka Plāteri attaisa jaunu puslopu Latgolys medicinys apryupis atteisteibā.

Kruoslova beja pyrmuo vīta Latgolā, kur tyka nūdybynuota pastuoveiga sliminīku apryupis vīta, slimineica, kurā sliminīkus apryupēja profesionali. 1789. goda 26. majā grafīne Auguste Oginska-Plātere pīškeire sovam laikam samārā lelus leidzekļus, ap 100 000 zlotu, Kruoslovys niule nūdybynuotajam žāļsirdeigūs muosu klūsteram, lai tys nūsadorbuotu ar slymūs, krūpļu i ubogu apryupi. Tymā pošā laikā tyka izcalta eipaša myura āka, kas tod ari beja pyrmuo slimineica vysā Latgolā, īsaroda ari pyrmuos žāļsirdeiguos muosys, kas apryupēja sliminīkus. Jaunajā ākā atseviški atsaroda sīvīšu i veirīšu palātys, kotrā nu tom beja vīta pīcim leidz sešim sliminīkim, kai ari telpys žāļsirdeigajom muosom.

Kruoslovys slimneica
1789. godā uzcaltuo slimineicys āka, kurā 1865. godā tyka īreikuota Sv. kņaza Aleksandra Ņevska pareizticeigū bazneica (karteņa: bibliotekakraslava.lv)

Apryupis īstuodis pi klūsterim nabeja ratums, bet Kruoslova izacēle ar tū, ka tymā par mediciniskū apryupi atbiļdēja ari vuiceiti uorsti, kuri tymā pošā laikā beja ari Plāteru saimis uorsti – nu 1793. goda tys beja medicinys specialists Esajs Jakobs Franks, bet nu 1817. goda par uorstu Kruoslovā struoduoja Ernsts Heinrihs Eihlers. Obejim uorstim ari beja pakļautys žāļsirdeiguos muosys – sliminīku apryupātuojis. Profesionalu uorstu darbeiba krītni cēle slimineicys apryupis leimini, leidz ar tū Kruoslovai pīsaisteja sliminīkus ari nu Boltkrīvejis i Lītovys teritorejis.

Kai jau vysom lobom lītom, ari slimineicai atguoja sovs gols, tei tyka slāgta 1864. goda 9. oktobrī, partū ka žāļsirdeiguos muosys atbaļsteja pūļu namīrnīkus, nūdrūšynuoja tim mediciniskū apryupi, kai ari īspieju slēptīs nu cara vaļdeibys. Tys, kai ari puorbaude, kurā atsakluoja, ka divejis nu septeņom žāļsirdeigajom muosom dzeivoj ar pījimtom pavuordem, veicynuoja slimineicys sliegšonu. Pyrmuo epizode Latgolys sliminiecu viesturē beidzēs ar žāļsirdeigūs muosu izraideišonu iz Viļņu i Varšavu. Nikas gon naapsastuoja, i jau piec septenim godim Kruoslovā tyka atvārta slimineica ar desmit vītom, kas turpynuoja īprīkš īsuoktū ryupiešonūs par sliminīkim.

Roksta autors: Toms Tālbergs

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]