Dzīsmē spāks – 1940. goda Latgolys dzīšmu svātki
Dzīšmu svātki Latvejā ir gondreiž voi pusūtra godsymta seneja tradiceja, kas dzili īsasakņuojuse tautys apziņā, reizi pīcūs godūs vysa Latveja vīnojās dzīsmē i dančūs. Svātki sovūs aizsuokumūs beja nalelys pogostu nūvodu dzīšmu sanuokšonys ar dažu kuoru pīsadaleišonu, bet ar laiku izavērte vysys tautys svātkūs ar tyukstūšom dzīduotuoju i skateituoju. Ari Latgolā storpkaru periodā ik pa laikam nūsarysynuoja pogostu dzīšmu dīnys, bet Latgolys dzīduotuoju vysleluokais panuokums beja pyrmū vysys Latgolys dzīšmu svātku sareikuošona; tī nūtyka Daugavpilī 1940. goda 15. i 16. junī.
Ideja i īrūsynuojums par svātku reikuošonu guoja nu komponista Alfreda Feila 1939. goda vosorā, i jau septembrī Rēzeknē nūtyka dzīšmu svātku reiceibys komitejis dybynuošona, īsasaistūt plašam latgalīšu sabīdriskūs i kulturys darbinīku skaitam. Vaļdeibai atbolstūt dirigentu kursus, jau novembrī pyrmī kuori suoce īstudēt Dzīšmu svātku programmu. Atsauceiba Dzīšmu svātkim beja miļzeiga, leidz 1940. goda martam pīsasaceja jau 12 426 dalinīki. Latgolu īdaleja 25 mieginuojumu rajonūs, kotrā nūzeimēja atbiļdeigūs dirigentus, tyka reikuoti daudzi kūpmieginuojumi. Svātku vadeiba cīši sekuoja mieginuojumu nūrisei, kotram kuora vadeituojam pat izsnīdze eipašys anketys, ar kuru paleidzeibu kontrolēja, cik ceņteigi bejušs dzīduotuoji, apmeklejūt mieginuojumus. Juosoka, ka ituo īmesļa deļ nu daleibys dzīšmu svātkūs izslēdze viņ nalelu skaitu cylvāku, vielme pīsadaleit beja lela, i dzīduotuoji i muziki ceņteigi gatavejuos svātkim.
Dzīšmu svātku plakats.Karteņa: dziesmusvetki.lndb.lv
Svātku leluo koncerta nūrisis vīta beja Strūpu mežā speciali byuvāta estrade, kuruos izveidē pīsadaleja gon celtnīki, gon vītejuos armejis dalis. Reikuotuoji eipaši ryupējuos gon par svātku dalinīkim, gon gostim. Dalinīku izvītuošonai sagataveja teju voi vysys leluokuos Daugavpiļs sabīdriskuos ākys i školys, bet gostim tyka pīduovuots ap 2000 nakšņuošonys vītu Daugavpiļs īdzeivuotuoju sātuos. Dūmuoja ari par olkonajim iz izsluopušajim – tyvumā pi estradis izveiduoja desmit bufetis ar plašu uzkūdu i pušdiņu pīduovojumu. Tai kai estrade beja 4 km nu pošys Daugavpiļs, svareigs beja ari transporta vaicuojums, reikuotuoji sagataveja 50 autobusus i automašynys, kas beja gotovys iz tīni aizvest svātku gostus. Pi estradis izveiduoja stuovvītu pajiugim, kai ari drūsu nūvītni 12 000 velosipedim. Kotrā ziņā svātku reikuotuoji sovus aizdavumus uztvēre nūpītni i lelūs svātkus sagataveja gūdam.
Latgolys dzīšmu svātki nabeja tikai muzykys pasuokums viņ, tī, bez šaubom, ir saucami par Latgolys kulturys svātkim, partū ka svātku laikā i vēļ pyrms tim Daugavpilī beja radzama kulturys pasuokumu puorboguoteiba. Nu 13. leidz 18. juņam Daugavpilī tyka atvārta sātā ražuotuos produkcejis izstuode-tiergs, kas kūpumā aizjēme vairuok nakai 1000 m2. Izstuodē beja puorstuovāta latgalīšu amatnīceiba – uodys, kūka, muola i metala izstruoduojumi, tekstils, kai ari tehnika. Speciali izveiduotys komisejis izstuodis dalinīkim deve ari gūdolgys. Nu 9. leidz 17. juņam beja atvārta ari tāluotuojis muokslys izstuode, kurā kūpumā paruodeiti 112 dorbi, gon gleznys i grafikys dorbi, gon apgleznuoti trauki i dekoraceju meti teatra izruodem. Svātku laikā beja atvārta ari rakstnīceibys izstuode, kurā snīdze zinis par latgalīšu rakstnīkim i jūs dorbim, atruodeja jaunuokūs latgalīšu žurnalus, avīzis, kalendarus i daiļliteraturys dorbus. Latgalīšu studentu fonds sareikuoja pyrmū plašuokū Latgolys rakstnīku saceņseibu, aicynojūt īsyuteit stuostus i dzejūļu kruojumus, kai ari lobuokajim autorim pasnīdze gūdolgys i naudys bolvys.
Dzīduotuoji Strūpu meža estradē Karteņa: zudusilatvija.lv
Daugavpilī vyrmuoja dzeiveiba, muzeja puorbyuvātajuos telpuos tyka atvārta Jersikys i Dignuojis piļskolnu atrodumu izstuode, teatrūs i Daugavpiļs lapnumā – Vīneibys nomā – izruodeja lelu skaitu lugu, kinoteatrūs demonstrēja Latvejā uzjimtys kinys, piļsātā tyka sareikuota turisma skate, atvārta orūdizgleiteibys izstuode i nūtyka sporta saceņseibys. Beja ari bez svātku guojīņs, orkestru koncerti, rakstnīku vokori i tautu tārpu skatis, kuru uzvarātuojim deve gūdolgys.
Dzīšmu svātki Daugavpilī nabeja viņ tikai Latgolys kulturys svātki, varātu saceit, ka tūs svieteja vysā Latvejā. Svātkūs pīsadaleja ari kuori nu Reigys, Vidzemis, Zemgalis i Kūrzemis, pat nu Igaunejis, tū storpā ari igauņu orkestris. Radiofons vysu nedeļu raideja Latgolys dzīduotuoju dzīsmis, taiseja reportažys par Latgolys muzikim, kai ari puorraideja svineigū svātku dīvkolpuojumu.
Svātku augstuokais punkts beja lelais koncerts 16. junī, kur puļcējuos ap 10 tyukstūšom dzīduotuoju i tyukstūšom skateituoju. Svātku viersdirigenta Teodora Reitera vadeibā izskanēja lels skaits dzīšmu, nu kurom vairums tyka atskaņuotys pyrmū reizi. Svātku nūbeigumā dalinīki nūsaklauseja prezidenta Kārļa Uļmana runu pa radeju; politisku īmaslu deļ Uļmans svātkūs tai ari naīsaroda. Juosoka, ka gaisūtne, par speiti svātku sajiutai, beja saspryngta. Lītovā jau atsaroda padūmju armeja, i beja jaušoma zynoma nadrūšeiba par reitdīnu. Koncerta beiguos kūpkūrs i skateituoji Latvejis himnu nūdzīduoja treis reizis, kotru kai pādejū.
Nūjausmys pīsapiļdeja. Nuokūšajā reitā pa Daugavpiļs ūļneicom jau brauce padūmu tanki. Dzīšmu svātki sakryta ar pādejom Latvejis naatkareibys dīnom, beja pādejais tūs akords. Pavysam pylnskaneigs i vierteigs akords. Svātki beja napuorspāts plašuokais i īspaideiguokais kulturys pasuokums Latgolā, na viņ muzykys, bet vysys kulturys svātki, breineigi gon nu organizieteibys, gon satura pusis. Vēļ myusu dīnuos iz tim var atsavērt kai iz breineigu pīmāru i īdvasmu dzīšmu svātku reikuošonā, naaizmierstūt ari par vysu kulturu kūpumā.
Roksta autors: Toms Tālbergs