Roksta autore: Ligija Purinaša

Par Rozalijis dzeivis guojuma nūzeimi izasoka dažaidi: vīni apgolvoj, ka jei bejuse religiski patriotiskuo romantisma i bārnu rakstnīceibys nūdybynuotuoja, citi jū sauc par dzeivis školuotuoju, vēļ kaids – par dzejneicu dīvlyudzieju, bet aglyunīšu atmiņā jei palikuse kai Aglyunys mugorkauļs i dvēsele. Izjemūt Naaizmērstuli, Rozalija izmontuojuse ari taidus pseidonimus kai N, N-le, Živilbia, Žogota, R. T., Tautas školōtōja.

Rozalija Tabine (tāva uzvords gon bejs Tabunovs) dzymuse 1890. goda 28. oktobrī Bieržgaļa pogosta Vackubulovā Jezupa i Elizabetis saimē. Ir zynoms, ka tāvs bejs krīvu-turku kara dalinīks, izapeļnejs unteroficīra pakuopi i bejs mežsorgs Vackubulovā, bet muote guojuse nu Rogovkys pusis – obeji bejuši cīši dīvticeigi. Bez Rozalijis saimē beja vēļ četri bārni: Helēna, Ksaverijs, Ontons, tod piec godim bejuse Rozalija i pastareits Jākubs. Bierneibā mozuo Naaizmērstule bīži slymuojuse, taču par speiti tam jai patics skraideit pa Ičys krostim i laseit dažaidys pučeitis, i, kai uzskota A. Vējāns, – vāluokajūs godūs Rozalija pateišom bejuse leidzeiga vīnkuoršajam i iztureigajam lauku zīdam – naaizmierstulei.

Kai jau īrosts tymā laikā, Latgolā saimis beja kuplys i bīži viņ tryuceigys – taipat beja ari Tabunovu saimē. Deļtuo Rozalija jau nu agrys jauneibys beja spīsta struoduot par kolpyuni, bet tam par speiti jai beja īspieja dabuot izgleiteibu – suokumā jei vuicejuos Rēzeknis Krīvu draudzis školā, bet vāluok beja izdeveiba vuiceitīs ari Pīterpilī – tīpat kur K. Skrinda vadeja sovus školuotuoju kursus, bet jei asūt puoruok beidusēs i deļtuo i nanūbraukuse. Jei protuse ari šiviejis omotu, bet vāluok bejuse ari sātys školuotuoja. Nu 1906. goda Rozalija struoduoja grafu Muoļu privatajā školā Juzefinovas muižā, kur jai beja juovuica ap 30 muižys kolpu bārnu. Rozalijai, kai izaruodeja, bejs talants dorbā ar bārnim – jei spēja nūturēt jūs uzmaneibu i mozī jū mīļuoja i puļcējuos ap jū. Grafīne beja nūvāruojuse Rozalijis talantu i deļtam syuteja jū pasavuiceit iz Viļņu pi muosom nacarītem, pi kurom Rozalijai cīši patyka – kai jei atzeist 1930. godā – jei lobpruot tī byutu palykuse. Tūpūšuo dzejneica vuicejuos gimnazejā, bet vāluok ari Ļvovys Frebeļa (vaļsts) kursūs, nu kurim 1913. godā atsagrīze atpakaļ Latgolā, lai turpynuotu struoduot par sātys školuotuoju Muoļa muižā. Vāluok, pīmynūt sovu školouotuojis dorbu muižā, Rozalija atsasaukuse par Muoļu saimi kai par humanu i kristeigu saimi, kam ryupiejuse zemnīku lobkluojeiba.

Obrozs publicāts žurnalā „Straume” 1933. g. 1. martā

Piec atsagrīzšonys nu apvuiceibom Rozalija konstatēja, ka bārnim tryukst losomys literaturys i nūlēme pīraksteit puora stuosteņu, lai varātu sovā rūkrokstā jūs skaiteit prīškā. Vāluok jei suoce publicētīs kai Naaizmērstule. Taids psiedonims izvālāts deļ tuo, ka ari poša Rozalija beja kai seikuo, vīnkuoršuo pučeite: trausla, klusa, seika, cylvāks bez praseibom i pretenzejom laiceigā dzeivē, pīticeiga, draudzeiga i laipna pret vysim, kai ari stypra i styngra goreigā dzeivē. Pirmais laikroksts, kurā Rozalija aba Naaizmērstule publicēja sovus dorbus, beja „Drywa”(suocūt ar 1913. g.), vāluok jū pazyna piec rokstim izdavumūs „Katōļu Dzeive”, „Draugs”, „Sauleite”, „Latgolas Vōrds” i c. Par sovu pseidonimu Rozalija saceja paļdis muosom nacarītem, kurys gimnazistem kaidā stuņdē lyka puču vuordus – Rozalija tyka pie Naaizmierstulis, i tai tys vuords jai i pīlypa. Teik skaiteits, ka Naaizmērstule literaturā debitēja ar „Tu man navaicoj”, nu leidz 1944. godam jei pīraksteja vaira kai 300 seikuoku dorbu, kas beja izkaiseiti presē, tymā storpā ari ar kruojumu „Lauku zīdi”, kas beja veļteits K. Uļmaņam – jis izsaceja pateiceibu Naaizmērstulei 1935. godā.

Publicāts laikrokstā „Sauleite” 1935. goda 1.septembrī

Leidz 1940. godam Rozalija dorbuojuos puorsvorā „Katōļu Dzeivē”, kurā juos daiļrade tyka raksturuota kai taida, kas „nalīk sovim laseituojim pērlis meklēt atkrytumu čupā”.

Paraleli raksteišonai Rozalija vēļ arviņ beja školuotuoja. 1916.–1920. godā jei vuiceja bārnus Bolvūs i Daugavpiļs apriņčī, bet vāluok puorsacēle iz Aglyunu, kur dzeivuoja leidz sovai nuovei. Juos devize pedagogejā beja: „Ej un speidi!” Juos privātuo dzeive beja saisteita ar Bazneicu, t. i., jei dzeivuoja kai klūstera muosa: kotru dīnu guoja iz bazneicu, sabīdryskajā dzeivē jei napīsadaleja. Ūtruo pasauļa kara laikā jei izacēle ar sovu pašaizlīdzeibu – deve pajumti bazneickungim, kurim lelinīki pavēlēja izavuokt. Tai pat jei paleidzēja īvainuotajim karaveirim.

Leidz karam i kara laikā pi juos beja īkuortuots internats „Mežmali”, kur leidz kara suokumam divejuos ustobuos dzeivuoja septeni gimnazisti, kuknē jei izmytynuoja divejus vīntuļus veceišus, bet poša Rozalija dzeivuoja mozā kambareitī. Par juos dzeivis apstuoklim ir zynoms, ka nalelajā ustobeņā beja nalels galdeņš, gruomotu plaukteņš, sūls, kas reizē beja ari gulta. Saimisteibā beja kozys, truši, vystys, audzēja buļbys i uobuļus. Pret sovim školānim Rozalija beja gon styngra, gon praseiga, bet tymā pošā laikā ari izstoruoja „ticeibā apdvestu mīlesteibu”. 1948.–1949. g. pi Tabenis tyka aizlīgts dzeivuot i pasaruodeja uzsaukums: „Kas dzīvo pie Tabiņas, tiks izslēgts no skolas!” – rezultatā školāni pamete Rozaliju. Paraleli Naaizmērstule turpynuoja rakstnīceibu i dorbuošonūs Aglyunys bazneicā, kur jei beja saimineica, sekretare i daudzu cytu lītu kuortuotuoja. 1954. godā presē pasaruodeja roksts, kurā Naaizmērstulis literrūs tekstus nūsauce par „peršom”.

60. godūs Rozalija suoce slymuot, beja paralizāta, i godu jai beja atjimtys runys spiejis, taču tuos atsajaunuoja. Par speiti tam, veseleiba palyka švakuoka i 1964. goda 17. martā jei nūmyra. Apglobuota Aglyunys kopūs, i iz juos kopa akmiņa stuov raksteits „Latgolas Rakstneica – Školuotuoja”.

Laika gaitā Naaizmērstule palykuse naaizmiersta – jū pīmiņ gon aglyunīši, gon tī, kas saisteiti ci interesejās par literaturu, i golu golā jū jau ostoņus godus pīmiņ i par jū interesejās ari jaunī literati, kuri pīsadola Naaizmērstulis jaunradis konkursā. Šaļtim cauri jei jūprūjom pīsadola Latgolys kulturys dzeivē i pat zynomā mārā ītekmej tū – leidz ar tū var saceit, ka Naaizmērstulis radeitī teksti ir vierteiba, kas naaizamierst, i tys ir svareiguokais.