Dokumentaluo kino tāvs – Hercs Franks

Dokumentaluo kino tāvs – Hercs Franks

Hercs_Franks_2010Hercs Franks (Hercels Franks), židu žurnalists, kinorežisors, scenarists, vīns nu poetiskuo dokumentaluo kino tradiceju suociejim Latvejā. Dzims 1926. goda 17. janvarī Ludzā žid saimuē. Juo tāvs beja profesionals fotografs, kurs 20. gs 30. godūs beja nūdybynuojs židu tautys teatri Ludzā. Muote bejuse uorste, kas guojuse no rabīnu saimis, vuicejusēs Odesā, Varšavā i Berlīnē. Hercs Franks vysod ir uzsviers, ka sovys dzeivis pamatu ir dabuojs bierneibys piļsātā Ludzā, pyrmskara Ludzā, kas beja multikulturala piļsāta. Ludzā audzs teirā židiskā vidē. Juo audzynuošona tyka baļsteita iz vīnu ideju – tu esi trimdā i tev juosatīc atsagrīzt zemē, nu kurys īt tovi senči.

Juo pyrmuo volūda beja nu auklis i zeideituojis īvuiceituo krīvu volūda, saimē runuoja jidišā, pīcu godu vacumā pyrmsškolā jis suoce vuiceitīs ivritu, bet latvīšu volūdys stuņdis školā pasaruodeja tikai kaidā caturtajā klasē. Tikai 13 gadu vacumā Hercs īsastuoja Ludzys Vaļsts gimnazejā, kur gon gadejuos puorpratums īstuojeksamenūs – jam beja izaveiduojuse napareiza izpratne par vuorda „pateikams” eistū nūzeimi. Hercam ruodejuos, ka tys nūzeimoj sevkuru stypru emocionalu puordzeivuojumu. Deļtam saceriejumā, kurā beja juoaproksta kaids pateikams pīdzeivuojums, mozais Hercs apraksteja lelū Ludzys guņsgrāku.

Tāva, Ludzā pazeistamuo fotografa Vulfa Franka darbneicā, jis atkluoja fotografejis breinumu. Nu tāva montuotais 1936. godā Vuocejā ražuotais fotoaparats „Leica” kolpuoja jam leidz pat myuža golam.

1947. godā absolviejs Aizbaikala karaškolu, vāluok struoduojs par reporteri Vladimirā, pabeidzs Vyssavīneibys Juridiskū nakluotīnis augstškolu Sverdlovskā i suocs struoduot kai lektors, žurnalists i reklamys specialists. 1955. godā atsagrīzs Reigā, kur struoduoja par žurnalistu gazetuos „Padomju Jaunatne” i „Rīgas Balss”. Puors godu vāluok, 1959. godā, suocs struoduot Reigys Kinostudejis fotocehā. 1961. godā Franka scenareju sovam VVKI (Vyssavīneibys Vaļsts Kino instituta) diplomdorbam izavielej režisors Ivars Kraulītis, i kūpā ar operatoru Uldi Braunu tūp legendaruo kina „Baltie zvani”, kuru 90. godūs Klermonferānas festivalā (Franceja) kinokritiki īkļuovuši pasauļa vysu laiku lobuokūs symts eiskinu sarokstā. Ar itū kinu suocēs Franka kai scenarista karjera. Itymā kinā tyka ruodeits stuosts par meitineitis pīdzeivuojumim lelā piļsātā.

Nu 1961. goda sarakstejs scenarejus vairuok nakai desmit dokumentalom lentem, tymā skaitā režisora Aivara Freimaņa pylnmetražas kinai „Gada reportāža” (1965), par kuru kūpā ar Imantu Ziedoni sajāmuši LPSR Vaļsts premeju. 1965. godā debitiejs kai režisors televizejis kinā „Sāļā maize”. Juo veiduotys ir daudzys zynomys i na tik zynomys kinys: „Tava algas diena” (1971), „Mūžs” (1972), „Esības prieks” (1974), „Aizliegtā zona” (1975), „Vecāks par 10 minūtēm” (kūpā ar Juri Podnieku; 1978), „Edgara Kauliņa pēdējie svētki” (1980), „Līdz bīstamai robežai” (1984), „Augstākā tiesa” (1987), „Augstā dziesma” (1989), „Ebreju iela” (1990) i c. 

 Franka kinu temys – dzeiveiba, nuove, mīlesteiba, kas ar skaudru patīsumu atkluotys meistara kinuos. Juo lobuokī dorbi pīder pasauļa dokumentalistikys klasikai i aptver plašu tematiskū lūku – nu cylvāka dzimšonys breinuma leidz slepkaveibai. Juo kinys atkluoja dzeivis, muokslys i cylvāka byuteibys trauslū sakausiejumu. Jis veiduojs dokumentalys filmys aktualim i sabīdreibā nūzeimeigim nūtykumim. Ituos kinys vysod ir cereibu, namaineigu vierteibu pylnys.

Par juo vizītkarti skaita 1978. godā topušū kinu „Vecāks par 10 minūtēm”, kas veiduota tandemā ar operatoru Juri Podnieku. Kina ir tik naparosta, ka tei īmontuojuse pasauļa slavu. Desmit minotu garā napuortrauktā kadrā teik fiksāti moza puikys puordzeivuojumi, verūtīs ļaļu teatra izruodi. Konkretais dorbs kolpuoja par īdvasmys olūtu Kannu i Venecejis kinofestivalūs pasauļa slavenajim režisorim – Žanam Likam Godāram, Džimam Džārmušam, Aki Kaurismeki, Vimam Vendersam, Bernardo Bertoluči i cytim – veiduot sovu stuostu par palikšonu 10 minotus vacuokam.

Juopīzeimoj, ka daudz vairuok Hercs Franks ir pazeistams uorpus Latvejis teritorejis. Pošu režisoru bīži aicynuoja laseit lekcejis daudzuos pasauļa kinoaugstškoluos i pīsadaleit storptautiskūs festivalūs kai gūda gostam. Aktivi īsasaistiejs diskusejuos par dokumentalū kino, publicejūt vairuok nakai pusūtra symta rokstu vītejūs i uorvalstu presis izdavumūs, sarakstejs gruomotys „Ptolemeja karte”, „Kinodokumentālista piezīmes” (1975), 2009. godā Moskovā izguojuse gruomota „Uz sliekšņa atskaties”.

Struoduoja vysaidu festivalu žūrejuos, snēdze meistarklasis dokumentaluo kino veiduotuojim daudzuos pasauļa vaļstīs, juo kinu retrospektivys jūprūjom demonstrej festivalūs. Sajiems vairuokys bolvys par myuža īguļdejumu kinomuokslā – Nacionalajā filmu festivalā „Lielais Kristaps” (2001), Baltejis kino i TV kinu festivalā Bornholmā, festivalūs Telavivā (2003), Taivānā (2004), Krīvejis festivalūs „Rossija” Jekaterinburgā (2006) i „Flahertiana” Permā (2006).

1992. goda 2. junī puorsacieļs iz dzeivi Jeruzalemē, kur turpynuoja dorbuotīs dokumentaluo kino jūmā, vīnlaiceigi uzaturūt i struodojūt ari Latvejā. Uzjam kinys „Cilvēks pie Raudu mūra” (1998), „Madonna ar bērnu. XX gadsimts” (2001), „Flashback” (2002, vairuokys bolvys starptautiskūs festivalūs, arī Krīvejis Kinoakademejis bolva NIKE 2003), „Dārgā Džuljeta” (2004), „Šalom, Vācija!” (2004), „Venerdi Santo” (2005), „Mūžīgais mēģinājums” (1993–2008).

Myužeibā Hercs Franks aizguoja ituo goda 3. martā. „Piec daudzim godim nu kotrys symtgadis atmiņā paliks na vairuok par divim trejim izcilu dokumentalistu vuordim. Tok jau tān ir skaidrs, ka Hercs Franks ir itymā sarokstā nu 20. godu symta,” paziņuojumā socialūs komunikaceju vītnē Facebook” raksteja Herca Franka draugs Manskis. Hercs Franks beja vīns nu izciluokajim Latvejis kinorežisorim, kurs, godim eimūt, namaineja sovu kino darbeibys jūmu, jis na tikai beja dokumentaluo kino radeituojs Latvejā, bet ari tū atteisteja i pylnveiduoja leidz sova myuža golam.

Roksta autore: Rita Gruševa
Karteņa: lv.wikipedia.org

Kalenders

Nov
25
Pyr
10:00 Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
Nov 25 @ 10:00 – 18:00
Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
18:00 Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Nov 25 @ 18:00 – 20:00
Andris Keišs: “Jau divdesmit ostoitū godu es i iz skotivis, i kameru prīškā izdzeivoju svešys dzeivis. Tys aizjam lelu daļu munys dzeivis. Ka vokorūs, izruožu laikā, tuos svešuos dzeivis teik dzeivuotys, tod nu reitu mieginuojumūs[...]
Nov
26
Ūtr
18:00 Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Nov 26 @ 18:00 – 20:00
Andris Keišs: “Jau divdesmit ostoitū godu es i iz skotivis, i kameru prīškā izdzeivoju svešys dzeivis. Tys aizjam lelu daļu munys dzeivis. Ka vokorūs, izruožu laikā, tuos svešuos dzeivis teik dzeivuotys, tod nu reitu mieginuojumūs[...]
18:30 Kaspara Stroda lekceja “Varakļān... @ tīšsaistē
Kaspara Stroda lekceja “Varakļān... @ tīšsaistē
Nov 26 @ 18:30 – 20:00
Kaspara Stroda lekceja "Varakļāni: Latgales ebreju mazpilsētas piemērs" @ tīšsaistē
Lekceju var nūsaklauseit, izmontojūt itū saiti: https://us02web.zoom.us/j/85328872940…