Ir taisneiba saceitajam – kū vaira dori, tū vaira vari izdareit. Vīns nu veidim, kai tū saprast, ir dareit pošam ci vērtīs iz cytu pīmāru. Breineigs paraugs ir Francs Kemps. Jis beja sabīdriskais darbinīks, publicists, dzejnīks, inženers, deputats, izdeviejs i dorbuojuos vēl daudzuos jūmuos.

Francs Kemps ir dzims 1876. goda 24. decembrī Makašānu pogosta Sprūževys cīmā. Dzims saleidzynojūši tureigu zemnīku saimē, tūmār agri zaudiejs tāvu i muoti. Audzynuošonu uzajēme radinīki, jim pasateicūt tyka sajimta ari loba pamatizgleiteiba. Piec gimnazejis beigšonys vuicejuos Pīterburgys Goreigajā seminarā, bet pādejā kursā 1900. godā tū pamete i nūlēme vuiceitīs inženerzynuotnis. Varbyut deļtam, ka tymā laikā daudzi latgalīši vuicejuos taišni goreigajā seminarā.

Aktivu sabīdriskū darbeibu suos apmāram 1900. godā, vuicūtīs vēļ Goreigajā seminarā i tū turpynojūt vysa myuža garumā.

Voi par vēļ kaidu cylvāku var nūskaiteit tik daudzi lītu, kū jis ir izdarejs pyrmais, kai par Franci Kempu. Pyrmais izdevs latgalīšu avīzi „Gaisma” i pyrmū latgalīšu žurnalu, vīns nu pyrmajim īsacejs lītuot nūsaukumu Latgola, na Pūļu Vidzeme aba Inflantija, i lītuot ari vuordu latgalīši, navys vitebskīši, pūlīši aba inflantīši. Īsastuojs par Latveju Krīvejis imperejā i Latgolu kai autonomu tuos daļu ar sovu latgalīšu volūdu.

Aktivi dorbuojīs rakstnīceibā, rokstūt prozu, dzejūļus. Tulkuojs dorbus ari latgalīšu volūdā, pīmāram, par Blaumani. Rakstejs leidz tam moz zynomajā drukā ar latiņu būrtim. Daudzi nu juo dorbim ir palykušs par daļu nu folklorys, pīmāram, dzejūli „Iz jaunū godu”, „Tāvu zeme”, „Aizmiersta dzimtene” i cyti. Sovys dzeivis laikā sarakstejs vairuokys gruomotys, „Latgales likteņi”, „Gersikas karaļa valsts”, „Latgalieši” i cytys.

Pyrmuo pasauļa kara laikā īsaukts cara armejā kai inženers. Ari tī izacieļs ar drūsmi i nazyudūšom dorba spiejom. Apbolvuots ar 3. i 4. škirys Annys ordini i 3. škirys Stanislava ordini par nūpalnim kaujuos. 1915. godā tyka īvaiņuots, tok turpynuoja dorbuotīs, itūreiz biegļu paleidzeibys bīdreibā.

Sabīdriskuo darbeiba nasabeidz tikai ar aktivu dorbu ar spolvu – Kemps ir aktivs ari vysaiduos bīdreibuos, apvīneibuos i organizacejuos. 1907. godā Pīterburgā nūdybynuoja kulturys bīdreibu „Gaisma”, suocūt ar 1909. godu dorbuojīs Reigys Latvīšu bīdreibys Zineibu komisejā, organiziejs latgalīšu školuotuoju kursus, 1916. godā dybynuojs „Latgales ļaužu partiju”, dorbuojīs latgalīšu volūdys pareizraksteibys komisejā, nūdybynuojs bīdreibu „Latgales tautas pils”, vāluokūs godūs, kas sakryta ar Ulmaņa režima godim, dorbuojīs Latgolys Zemnīku progresivajā apvīneibā i Latgalīšu katuoļu kulturys centralajā bīdreibā. Aktivi dorbuojīs ari studentu korporacejuos. Bejs Pīterburgys latvīšu studentu korporacejis Fraternitas Petropolitana bīdrys, bet 30. godūs bejs studentu bīdreibys Montania gūda filistrs. Voi, porskaitūt itū uzskaitejumu, myusim nasarūn vaicuojums, voi vīns cylvāks tū var paspēt i pa kuru laiku? I atbilde ir, nui, kū vaira dori, tū vaira var izdareit.

Nanūgurstūši dorbuojīs ari politikā. Vīns nu Rēzeknis Pyrmuo Latgolys kongresa organizātuojim, kur aktivi aizstuovēja ideju par Latgolys autonomeju. Jis īrūsynuoja navys apsavīnuot ar puorejom Latvejis daļom uorkuortys situacejā, bet atsadaleit Latgolai nu Vitebskys gubernis i pīsavīnuot puorejim kulturviesturiskajim Latvejis nūvodim, saglobojūt sovu kulturu, volūdu i religeju, i tuos eipatneibys, kū tuos sevī ītvēre. Piec boļševiku padzeišonys nu Rēzeknis 1920. goda janvarī beja pyrmais Rēzeknis dūmis prīkšsādātuojs.

Kai Latgolys ļaužu partejis puorstuovs tyka īvālāts Latvejis Satversmis sapuļcē, kur kūpā ar cytim dorbuojuos Satversmis projekta izstruodē. Leluokū sovu dorbu veļtejūt vaicuojumim par vaļsts volūdu, aktivi dorbuojīs vaicuojumūs, kas skar latgalīšu volūdu. Svareiguokuo dūma – kab mozuokuma tauteibom ir garantāta jūs volūdys breiva lītuošona i īkļaunūt papyldynuojumu, ka Latgolys apgobolā par oficialū volūdu teik atzeita latgalīšu izlūksne. Tics īvālāts ari Latvejis pyrmajā Saeimā nu Latgolys ļaužu partejis.

Sovūs publicātajūs rokstūs bejs taisnys i rakstejs tū, kū dūmuojs, nasaceņšūt nivīnam izpatikt, bet vysod pastuoviejs par sovom idejom. 1916. goda 12. oktobrī gazeta “Dryva” publicēja Franča Kempa ar pseidonimu “F. Skoborga” īsyuteitū eseju “Latgolijas nākotne”. Itymā rokstā juo golvonuo dūma beja, ka Baltejis latvīši cer, ka, pīvīnojūt Latgolu, jīm īsadūs tū dreiži asimilēt. Kemps izvierzieja ideju, ka ir juoveidoj naatkareiba īkšlītuos, bet juoveidoj kūpeiga uorpolitika. Godūs, kod pastuovēja Uļmana režims, raksteja par dažaidom Latgolys problemom, taidā veidā izraisūt Sabīdriskūs lītu ministrejis naapmīrynuoteibu, partū ka itī roksti ītvēre idejis, kas kritizēja vodūņa režimu.

1945. godā arestāts saisteibā ar dāla Leopolda pretpadūmu proklamacejom, 1949. goda 29. martā deportāts iz Tomskys apgobolu, kur 1952. goda oktobra vokorā ari guojs būjā guņsgrākā, cenšūtīs gluobt sovus rūkrokstus. Pat asūt izsyutiejumā, jis beja tik tyvai Latgolai, cik viņ īspiejams, struodojūt kolhozā „Latgolija”.

Vyss Franča Kempa myužs paguojs aktivā darbeibā, nanūgurstūši struodojūt, rokstūt i īsastuojūt par Latgolu i tuos ļaudim. Atsaverūt iz tik aktiva cylvāka myužu, gribīs vaicuot: „Kū es asu izdarejs?” Myusim vēļ ir laiks paruodeit sovu atbolstu Latgolai i tuos ļaudim.

Roksta autore: Laura Keiša
Karteņa: wikipedia.org