Vīdūklis: Preambulys vareibu lūgā nav gaismys latgalīšim
Roksta autora saceitais var nasakrist ar portala i LgSC redzīni
Haris Bernāns, Skreine.org
Jau lobu šaļti sabīdreibā īt diskuseja par vajadzeibu pataiseit Satversmis preambulu – papyldynuojumu Latvejis pamatlykumam, kas definātu i precizātu izpratni par tū, kas ir vaļsts, deļkam itei vaļsts pastuov, kaidys ir tuos pamatvierteibys i styurakmini – volūda, latvīteiba, kū golu golā zeimoj jiedzīņs „latvīts” i kai tamā raudzeit „īmaidzeit” Latvejis nalatvīšu pylsūņus i īdzeivuotuojus.
Ir saprūtama vaicuojuma aktualitate, mes vysi labi pīminim referendumu par vaļsts volūdu (2012) i kreisūs radikaļu „gruobsteišonūs” ap Latgolys autonomejis vaicuojumu (2012) – aktivitatis, kas pasūleitajā realizacejā īt pretim tam, deļkuo Latveja tyka dybynuota 1918. godā.
Egils Levits ir sagatavejs Satversmis preambulys projektu, nūteik „sabīdriskuo apsprīsšona”. I ir vīna līta, kuo es itymā procesā naradzu, – es naradzu Latgolai, latgalīšu volūdai i latgaliskumam dereigu ideju lobiešonu.
Jamūt vārā viesturiskū kontekstu, kur Latgolys deputati „nūbolsova ar kuojom” 1922. godā Satversmis apstyprynuošonys procesā deļtam, ka baļtiskais vairuokums naļuove īlikt Satversmē Franča Kempa īrūsynuotū normu „…Latgales apgabalā par oficiālo valodu tiek atzīta latgaliešu izloksne”, niu ir lobs moments atsagrīst pi vaicuojuma par latgalīšu volūdys nūstyprynuošonu konstitucejā.
Nav garantejis, ka prīkšlykums tiks sadzierdāts i īlykts preambulā, tok itymā šaļtī vairuok ir runa par latgalīšu nūstuoju itymā vaicuojumā. Myusu dybynuotuojtāvi (Kempam, Trasunam i cytim pyrmskara latgalīšu puorstuovim navaru atrast pīmāruoruoka termina kai amerikaņu founding fathers) ar sovu reiceibu Satversmis pījimšonys procesā ir cīši skaidri nūruodejuši iz tū, ka vaicuojums nav slāgts i tys ir aktualizejams, kod tam byus pīmāruoti apstuokli. Taidā veidā niu, itymā šaļtī, naatjaunojūt praseibu par latgalīšu voludys nūstyprynuošonu Satversmē, pošreizejī latgalīšus puorstuovušī deputati cīši principialā vaicuojumā nūsastuotu preteimā tūs uzstuodejumu kontinuitatei, iz kurim Latgola pastateja sovu pasauļa redzīni 1917. godā i turpynuoja uzturēt pyrmuos republikys laikā. Klusiešona i pasivitate nu myusu deputatim itymā momentā byutu tulkojama kai legitims apstyprynuojums tam, ka latgalīšim nav nikaidu pretenzeju pret tū, ka latgalīšu volūda Latvejā ir īdzeita folklorys rezervatā, kur degradej izneikšonys vierzīnī.
Nasaverūt iz myusu puorstuovu pīkluojeigū klusiešonu, prīca, ka vysmoz baļtīšu ļaudiskuo dūma generej vaicuojumus par latgalīšu volūdys atrunuošonu preambulā, tai politologe Iveta Kažoka sovā blogā guodoj:[1]
“Ko darīt ar … latgaliešu valodu? Vai pienākums aizsargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu uzliek iestādēm par pienākumu rūpēties par to, lai latgaliešu valodu tiktu saglabāta (piemēram, mācot to skolās) vai, tieši otrādi, turpināt noskatīties tās iznīkšanā, nostiprinoties latviešu literārajai valodai?”.
Niulinejais preambulys definiešonys moments ir vareibu lūgs (window of opportunity), kas atsataisa na tik bīžai, kab varātu tū ignorēt. Par nūžālu pagaidom latgalīši itymā lūgā gaismu naradz.
[1] politika.lv