Paļdis vysim, kas īsyuteja smīklu stuostu konkursam „Es i latgalīši”. Par uzvarātuoju tyka atzeits Jezups Laizāns. Jiusu viereibai Jezupa īsyuteitais atgadejums školā i stuosteņš „Jautrais atgadejums zīmā. (Tai dora latgalīši)”.

Nazkod senejūs laikūs dzeivuoja diveji cīši lobi cylvāki, es i vēļ vīns sapruoteigs latgalīšu zāns, kurš nikod sovā dzeivē nabeja i nabyus lāns, partū ka jam sātā dzeivoj korstuo iudiņa krāns. Myusim, puišim latgalīšim, cīši patyka i nikod naapnyka stuosteit vysaidus sovys dzeivis atgadejumus i smīklagobolus: gon soldonuokus, gon skuoboukus. Vysi myusu smīklagoboli beja nu pošu personeiguos dzeivis. Daži nu myusu nabeidzamajim stuostejumim ir pat tik cīši smīkleigi, ka pat nu smīklim oknys varēja pazaudēt iz vysim laiku laikim. Tai mes taidus nanūpītni nūpītnūs smīklagobolus stuostejom kotru boltu dīnu nu reita da pušdīnem i nu pušdīnem da vālai vokora stuņdeitei, i nu vālys vokora stuņdeitis da agram reita cielīņam. Vīns nu taidim īspaideigim personeiguos dzeivis prikolim ir itaids:

Juoneits trešdiņ nūīt iz školu, i školuotuoja jam vaicoj:

–          Deļkam tu, Juoneit, vakar nabeji školā?

Juoneits cālai jai atbiļd:

–          Maņ vakar vajadzēja gūvi da vieršam vest.

Školuotuoja vēļ jam vaicoj:

–          Voi tod tovs tāvs tū navarēja izdareit?

Juoneits ar smīklu acīs soka:

–          Varēt jau varēja jis tū izdareit, a pi vierša, maņ lykuos, byutu lobuok.

I piec itaidys atbiļdis sajimšonys školuotuoja palyka taida, kai byutu īraudzejuse besu ar vuoreitū dasu.

Taidu nabeidzamu dzeivis gadīņu myusim ir pylna sirds, i pat tymā sirdī eisti nav vītys, lai globuotu taidys lītys, kai cīma meitys, kurys šudiņ nosoj mini suknis ar lelim prīkšys tyltim, i tim lobajim apeiņu myltim. Nu tim myltim var reizem izgatavuot taidu lelu kūku, ka pat var pīminēt taidu breineigu jūku par tymsū zīmys naksneņu ar bezgaleigū apeineiša prīku. Jūks skanēs itai:

Beja cīši šmuka zīmys naksneņa, kurā nūtyka taids gadīņs i reizē cīši breinumains dzeiveitis atgadejums ar munu sapruoteigū latgalīšu puisi Juoneiti nu Latgolys kreisuo krosta piļsātys. Juoneits nazkod beja nūbraucs iz tuolu Latgolys lobū krostu, kur nūtyka vysa dzela. Kai jau īprīkš beju sacejs, beja cīši šmuka zīmys naksneņa, i muns draudzeņš Juoneits beja najauši sajaucs pīturys i izkuops sešys pīturys pa labi nu sovys pastuoveiguos muojenis. I tys vēļ nabyutu nikas troks, ka jis sajauce adresu, byudams kunga pruotā. Pats trokuokais beja tys, ka jis īguoja piļneigi napazeistamā sātā pagulēt, dūmuodams, ka tei ir juo poša sāta, golvonais, sakriteiba beja taida, ka durovu atslāga beja piļneigi taida pat kai juo sātai. Tod jis nūguoja gulātu, nikuo nasaprozdams, ka tei nav juo sāta. A ar laiceņu cīši soldonai īmyga i tai nūgulēja leidz trejim naktī, i tod nūtyka taidi breinumi, par kurim pat vystai ir juosasmej.

Atgadejums beja taids. Juoneits, uorejūs vajadzeibu spīsts, pīsacēle trejūs naktī, nūguoja leidz pyrmajom radzamajom durovom i suoce kuortuot sovys vajadzeibys, murmynojūt pi sevis eisti nasaprūtamys rindenis: „Ttymsa naksneņa, nivīnys zvaigzneitis pi dabasu, tymsa naksneņa, nivīnys zvaigzneitis pi dabasim.” I tik turpynoj nūpītni īsuoktūs vajadzeibu pruoveišonūs, ni par kū nadūmuojūt. Nūkuortuojs vajadzeibys, Juoneits īt vēļ gulātu leidz naparadzamajam reitam, dūmuodams nadaudz – vajadzātu tok vīnreiz byut ari kuorteigam leitam, a ir tikai taids nīka leits nu pus augumeņa. Tai jis paguliejs pīsacēle nu reita i nikuo eisti nasaprota – deļkam vysa greida pi skapa ir taida kai slapņa, i skapī vysys drēbis ir taidys kai samierkušys da pusei. I tod piec kaidys minūtis puišam beja piļņeibā skaidrs vysys nakts nūtykušais – beja tymsa zīmys naksneņa, nabeja nivīnys zvaigzneitis pi dabasu i, kai sagadeiba, vēļ kaids dūmu mūrguojums par leitu nu pus augumeņa, tam vysam beidzūt beja izskaidruojums – puiss sovys vajadzeibys beja kuortuojs napazeistamuo svešinīka skapī. I tai puiss, saprozdams nu reita, ka nav sovā sātā, nūbrauce da sevis i dzeivoj laimeigs, pasmaideidams par nūtykušū vīnys nakts gadīni ar svešinīka sātu.

Taidu dzeivis atgadejumu myusim pruotā ir cīši daudz, i tūs varātu stuosteit i stuosteit, i vēļ vysus naizstuosteit eisti da gola, a par itaidim dzeivis atgadejumim īrausim moš pa vīnam olam i izbaudeisim dzeivis snīgtūs prīkus da golam.

Karteņa: LaKuGys arhivs