Leidz 11. janvaram Rēzeknē, Latgolys Kulturviesturis muzejā, ir apsaverama tematiskuo izstuode “Prelātam Julijanam Začestam – 100”.

Izstuodē ar fotografeju starpnīceibu var īpazeit tautā īmīļuotuo, sirsneiguo i atsauceiguo bazneickunga dzeivi i skaudrūs liktiņa pagrīzīņus. Izstuodē apsaverami ari tuo laika rūkroksti, publikacejis i dokumenti, kas atainoj viesturiskus faktus, kai ari vairuoki prelata bazneicys tārpi – sutana, alba, pelerina i paruodis tārps, kas ļaun tīšuok īpazeit i izprast gareidznīka kasdīnys pīnuokumus.

Nu 1957. leidz 1960. godam Začests dorbuojīs ari Rēzeknis Jezus Sirds draudzē, partū itei izstuode ir kai simboliska atsagrīsšona vītā, kur prelats reiz kolpuojs.

Začesta dzeivis guojums nu bierneibys leidz myuža nūgalei izstuodē ītvarts treis tematiskūs lūkūs: “Bērnība un jaunība”, “Vajāšanas” i “Līvānu posms”. Izstuodes formai ir dzili simbolisks veids – tei paruoda prelata dzeivis stuostu iz 14 lelformata planšetem, kas skaitliski sakreit ar bazneicys Krystaceļa stacejom i sovpateigā veidā sevkuru aicynoj puordūmuot prīstera skaudrū dzeivis krystaceļu.

Izstuodis autori Jurs i Elga Skrebeli nu Leivuona izstuodis tapšonu viertej kai logisku turpynuojumu Leivuona draudzis viesturis pietnīceibā. Pyrms diveju godu obeji izveiduoja izstuodi “Līvānu Romas katoļu baznīcai – 150”. Bet par pamatu izstuodei par Začestu beja prelata personeigī fotoalbumi, kurus piec juo smierts izstuodis autorim atvielēja Leivuona draudzis prāvests Pīters Vilcāns. Pietejūt fotografejuos radzamūs personažus i vītys, autori vizualū materialu papyldynuoja ar skaidruojumim nu viesturis dokumentu.

Začests dzims 1913. goda 20. decembrī (piec jaunuo stila 1914. goda 2. janvarī) Ludzys apleicīnē. Piec Ludzys gimnazejis i Reigys Katuoļu teologejis augstškolys beigšonys 1938. godā Reigā, Sv. Jākuba katedralē, jis īsvieteits par prīsteri. Kai bazneickungs Začests kolpuojs Reigys i vairuokuos Latgolys draudzēs – Nautrānūs, Ruskulovā, Augstkaļnē, Stoļerovā, Nīdermuižā, Juosmuižā, Kalupē, Arendolē, Ciskādūs, Rēzeknē, bet vysilguok – 40 godus – Leivuona draudzē (1964–2004).

Padūmu godūs prelats ir pīdzeivuojs napuortrauktus padūmu varys pazamuojumus – vairuokkuort raudzeits pīspīst bazneickungu byut par čekys ziņuotuoju, bet naveiksmeigi. Par napasakļaušonu sadarbeibai ar čeku 1945. godā Začestu arestēja par pretpadūmu agitaceju, i treis godus jis pavadeja īslūdzejumā. Par cītumā pīdzeivuotajuom šausmom līcynuoja prīstera iz myužu sakrūpļuotuos rūkys.

Začests regulari tyka sūdeits ar pīspīdu puorceļšonu nu vīnys draudzis iz cytu, motivejūt, ka prīsters nav pīteikami lojals pret padūmu varu.

1963. godā pret Začestu tyka suokta tīsys prāva par lela skaita draudzis bārnu sagataveišonu pyrmajai Sv. Komunejai. Prelatam daguoja pīdzeivuot ari pīspīdu gareigū nūškierteibu – kolpojūt Leivuonā, jam aizlīdze sasatikt ar cytim gareidznīkim, jis nadreikstēja izbraukt nu draudzis bez čekys izsekuotuoju pavadeibys. Nasaverūt iz vysu tū, Začests beja gareigi styprs, vysod sirsneigs, pazemeigs i izpaleidzeigs. Jū mīļuoja i cīnā turēja i ticeigī, i gareidznīceiba. 1964. godā pāvests Puovuls VI Začestu nominēja par Rūmys Augstprīstera i galma prelatu.

Jurs i Elga Skrebeli ir puorlīcynuoti, ka Začesta dzeivis stuosts ir naatsverams papyldynuojums Latvejis kūpejā kulturys atmiņā: “Začesta 90 godu garais myužs ir pīmārs, nu kuo mes vysi varam vuiceitīs, kai mīļuot tāvu, muoti i sovus školuotuojus, dzymtū vītu, zemi i sovu vaļsti. Tys ir pīmārs, kai patīsai mīļuot Kristu i īmīļuot sovu krystu, kai vuiceitīs byut paklauseigam, pacīteigam i byut pazemeigam.”

Ziņu sagataveja: LaKuGa