LaKuGa īpazeistynoj sovus skaiteituojus ar jaunuo latgalīšu autora Edija Rancāna dzejūlim.  
Edijs vuicuos Rēzeknis Vaļsts Gimnazejis 12. klasē i nūsadorboj ar muzykys i dzejis raksteišonu. Breivais laiks parosti teik pavadeits ari ar grupu “Re:peat”  i vokalū studeju “Skonai”, kurys niu jam jau ir gondreiž kai saimis. Edijs soka, ka jū vysod īdvasmoj klasiskuo i smoguo muzyka. 

Apleik volda klusums,
Bet koč kas nav, kai vajag byut.
Es namaloju, partū ka maņ ir baist.
Man ir baist, kod sirdī dur tyukstūšim odotu,
Bet nivīnu es navaru viļkt uorā,
Partū ka tuos ir tik dzili,
Ka maņ puoruok stypri suop,
Lai vysu lobuotu.

Apleik volda klusums,
Bet koč kas nav, kai vajag byut.
Es namaloju, partū ka maņ gribīs rauduot,
Maņ gribīs rauduot,
Kod tu klusejūt aizej paceli,
Atstuojūt mani vīnu ar vieju,
I aizmiers,
Ka vyss, kas bejs, var salauzt ari tū.

Apleik volda klusums,
Bet koč kas nav, kai vajag byut.
Es namaloju, partū ka maņ gribīs klīgt.
Maņ gribīs klīgt,
Kod tukšums spielejās
Ar cylvāku cereibom,
Lai iz breidi attoptūs
I aizmierstu par leitovom.

***

Es jutu, kai kotra deja tevi sauc
I gryb just, kai kotrs sūļs pīder tai,
Kod tymsā pīsaskar pi malduguņs,
Lai tevi nūzogtu sovam pasauļam.

Bet tys ir tikai muokiuņs, kuram osorys piļ,
I tevi nasatrauc, ka samierks sukne,
Tu lākoj pa tikkū pīdzymušom paļtim,
Partū ka tūs vairs nabyus nu reita.

Tovys bosuos pādys atstuoj nūspīdumus,
Bet smaidūt tu nikur nasasteidz,
Tikai smejūt sajauc sovus motus
I pat vīgli naatsaver.

Kotra tova kusteiba ir tyukstūša vuordu,
Kuri sytās uotruok kai sirds,
Cikom pa gaisu apliek lidoj čuksti,
Tī aizīt paceli maņ leidz.

***

Drusceņ par sapynim i zvaigznem…

Salauztys zvaigznis mātojās pogolmā,
Bet tu tom ceļu smiļktī izzeimoj,
Tei  drusceņa mozū sapynu
Pīder tikai tovam pasauļam.

Naktī iz tovys palūdzis tuos spielejās,
Bet tu tuos maigi pīkļauņ sev kluot.
Nikod naatdūd nivīnam atpakaļ
Naļauņ lai jom suop.

Es grybu zynuot, kaidā kruosā ir tovi sapyni,
Kruosaini voi palāki kai maņ.
Kai tevi mīļoj dabasi
I kai viejā pīniņpūkys skaņ.

Es grybu sajust, kai ir liduot bez spuornim
I kai ir sajust tū, kū sajiuti tu.
Breivi liduot blokus pi mokiunim
I nadūmuot par reitdīnu.

Tev ir muna sirds mozā kasteitē,
Vyss tī ir tik spūži bolts,
Pajem tū pi sevim,
I maņ nikod vairs nabyus solts.

***

Paruodi (Dabasūs)

Paruodi maņ rosu nu reita
I atļaun myglā nūsaslēpt.
Es vēļreiz tevi jimā samekliešu,
Lai ļautu tev dabasus īmīļuot.

Paruodi maņ muokiuņus vokorā,
Maņ baist tim pīsaskart,
Ja nu tī sapleist mozūs gobolūs,
Nabyus vairs, kas tūs saleimēs.

Saulis stors tovuos plaukstuos
Tyukstūšim sapynu glauda,
Kai mozs tauriņš iz tova placa,
Tuo sirsneņa vēļ nav skauta.

Paruodi maņ tymsā mienesi
I atļaun tū izgleznuot.
Aizved mani tuoli, tuoli prūm,
Es cīši turiešūs tev kluot.

***

Muns tylts

Saule speid caur aizkorim,
Bet acīs tukšums guļ
Tuos radz tuoļuok, navys tū, kas mes,
I dūmys kūpā maļ.

Apleicīne pasleid garom,
I vīns minots ir symts,
Nav laika, nav vītys vairs,
I tys, kas myusūs, ir jau kaids cyts.

Āna kai naizkolts dzeļzs,
Beistās, kas jei ir,
Lai pasorguotu sevi nu sitīnim,
Kuri saplāstuos lopys škir.

Iz greidys guļ pīskorīņs tik solts,
I nivīns jau tū nazynuos,
Ka muoksleigū akmini,
Vysod tikai izmontuos.

Varbyut tys ir muns tylts,
Kurs kaidu laiku nasabruks,
Kod es nakts tymsā elpuošu,
Tys ,kas ir, vairs naizjuks.

***

Skaisti papeira putyni
Guļ tovuos plaukstuos
Acīs rūtojās lasis,
I lyupys tik soltys.
Atrūni mani leitā,
Kur paļtīs zeimeju es
Iz pamastuos saulis,
Kur pasaslāpuši asam mes.

Skaisti papeira putyni
Guļ tovuos plaukstuos,
Acīs rūtojās lasis,
I lyupys tik soltys.
Osoruos niu ir nakts
Četrom debess pusem,
Mieness ustobā raud,
Cikom sapyni kleist pa īlom.

***

Pasamūstu nu reita,
Apleik vyss tik kluss,
Ustobys tik buolys,
Pat spīgeļs ruodīs tik tukšs.

Reits, reits, reits,
Munā dvēselē namiteigais speits,
Reits, reits, reits
Sekoj maņ vysod leidz.

Pasaveru uorā pa lūgu,
Vīntuļys pļovys tīpat raud,
Pīninis pi saulis tyvuok snīdzās,
I nagryb rauduot maņ ļaut.

Reits, reits, reits,
Munā dvēselē namiteigais speits,
Reits, reits, reits
Sekoj maņ vysod leidz.

Pasaveru pīlītajuos paļtīs,
I atspulgs acīs speid,
Putekli iz ceļa jaucās,
I tai otkon byus reit.

Reits, reits, reits,
Munā dvēselē namiteigais speits,
Reits, reits, reits
Sekoj maņ vysod leidz.