28. janvarī Drycanūs nūtiks Vladislava Luoča pīmiņai veļteiti pasuocīni. Drycanu kulturys bīdreiba AUSEKLIS aicynoj vysus Vladislava Luoča rodus, ideju i dūmu bīdrus, gora radinīkus i mantinīkus 28.janvarī 11 stuņdēs apmeklēt Vl. Luoča pīmiņai veļteitu dīvkolpuojumu Piļcinis bazneicā, nu piec dīvkolpuojuma i Vl. Luoča kopa apmekliejuma vīnā stuņdē dīnā kulturys nomā iz Drycanu viesturis zynuotuoju i pašdarbnīku sagataveitu tematisku piecpušdīni „Vladislavam Luočam – 100 ”.

.

Vladislava Luoča myužs

.

Senejī latgali par myužu sauce 100 godu ilgu laika periodu. Taids laika pūsms ir paguojis nu  Vladislava Luoča dzimšonys 1912.goda 26.janvarī. Ituo pasauļa gaismu Vladislavs īrauga Luoču solā, kura sasaskar ar Drycanu, Taunogys i Piļcinis muižu zemem. Pasauļa izzynuošona suocās ar pyrmūs latgaļu laikrokstu īpazeišonu, kurus nu Drycanu školys sātā nas vacuokuo muosa Magda. Tai jau nu mozūtnis rūnās interese par latgaļu drukuotū vuordu. Pyrmuos literata īmanis giust jau Aglyunys gimnazejis laikā školys žurnalā „Censūnis”  i dorbojūtīs jaunūs literatu puļceņā „Austra”. Gimnazejis direktora Nikodema Rancāna mudynuots suoc dūmuot par gruomotu izdūšonys muokslu. Pyrmuos Latvejis laikā vuiceiba Latgolys školuos puorsvorā ir  tikai dzymtajā volūdā, i tys veicynoj latgaļu literaturys atteisteibu, tikai nav profesionalu gruomotizdevēju.

.
Vladislavs Luocs ar sovu dūmu bīdri Juoni Cybuļsku realizej sovu planu i suoc veiduot tīm laikim modernu izdevnīceibu. Tys prosa nu obim censūnim lelu gribu, naatlaideibu i piļsuonisku drūsmi – jo ir jau diktatūrys laiks piec 1934. goda vaļsts apvārsuma. 1939.godā piec 12 mienešu ilgys kaveišonuos ar sabīdriskūs lītu ministreju izadūd dabuot izdeviejdarbeibys atļuovi.

.
1940.gods īnas lelys korektīvys Latgolys ļaužu dzeivē. Izdevnīceiba turpynoj dorbu pagreidē. Ir jau jiutams komunistu varys gols. Sorkonūs okupantus nūmaina bryunī. Ir suocīs II pasauļa kars ari Latvejā. Vladislava Luoča apsvīdeiba, organizatora i diplomata spējis nas ražeigus augļus. Daugpilī, Alejis īlā 3 teik īkuortuota izdevnīceiba suokumā ar 32 štata darbinīku kolektīvu i suokts veiduot gruomotu tierdznīceibys uzjāmumu teikls. Latgaļu gruomotnīceiba sovā atteisteibā sasnādz augstu leimini.

.
Ar 1943.goda novembri suoc izīt avīze „Latgolas Bolss” i kliust par dīnys laikrokstu ar 32 000 eksemplaru metīni.

.
Vysgaruokuo myuža latvīšu zemis laikagruomota „Tāvu zemes kalendars” sasnādz 50 000 eksemplaru 1944.godam perspektivē ar vēļ īspaideiguokim skaitlim. Vyss izdūtais pusgoda laikā aizīt tautā. Latvīšu pošpuorvaļde puorlīcynoj vuocu īstuodis  par latgaļu drukuotuo vuorda izplateibys īrūbežuošonu – izplateit tikai Latgolys teritorejā.

.
Izdevieja plani  ir grandiozi i pot tyvuokī dūmu bīdri tūs sauc par utopiskim. Luoča  dorba spējis i organizaceja vysus puorlīcynoj. Vyss nūteik i doruos. Pacālums nav ilgs. Latvejai otkon tyvojās sorkonuo armeja. 1944.goda julī izdevnīceiba atstuoj Daugpili, a jau septembrī i Latveju. Puse izdevnīceibys darbinīku pīsavīnoj Vladislavam Luočam i dūdās biegļu gaituos iz rītumim, a palykušī  teik represeiti i zaudej dzeiveibu – Marta Skuja, Viktors Mundurs jau ogruok.

.
Ir 1944.goda rudiņs. Luocs ar sovu komandu apsametīs Bavarejā. Kara darbeiba Vuocejā sovu kulminaceju sasnādz 1945.goda pavasarī. Kotrs dūmoj par sovu dzeiveibu, a Vladislavs Luocs par latgaļu drukuotuo vuorda saglobošonu…! Kara trokumā, kab dabuotu latgaļu rokstu izdūšonas atļuovi, Luocs īsastuoj III reiha propogandys departamentā. Jam taidā veidā ari ir breivys puorsavītuošonys atļuove, puorejī biegli dzeivoj īrūbežuotā breiveibā puorvītuotūs personu nūmetnēs.

.
Berline 1945.goda febralī nu 2000 lidmašinom teik barbariski bombardeita nu krīvim i jūs sabīdruotim. Luocs nūkliust pošā kara epicentrā. Dīvs ir bejis žieleigs i Vladislava myuža golvonuo miseja turpynojās. Jau 26.dīnā piec Lelvuocejis kapitulacejis atsajaunoj gruomotu izdūšona. Laikroksts „Latgolas Bolss” ir klivs par „Latgolu” – jo vysi biegli dzeivoj kompakti nūmetnēs. Par dreižu atsagrīzšonu dzimtinē ilūzejis uotri vīn pagaist. Padūmu Savīneibys sabīdruotūs – Anglejis, Amerikys, Francejis vīnuošonuos rezultātā bieglim suocūt ar 1948.godu teik dūta īspieja izceļuot nu Vuocejis iz meitnis zemem vysā pasaulī.

.
Luocs palīk Vuocejā, dziļā puorlīceibā par dreižu Latvejis breiveibys atgiušonu. Uzskota, ka jam juobyut tyvuok dzimtinei, kab pyrmais atsagrīztu Daugpilī i turpynuotu vysim vajadzeigū idejis dorbu i sauktu muojuos vīnuvīt latgaļus nu vysa pasauļa.

.
Īt laiks, trymda īilgst, cereibys iz dreižu atsagrīzšonu zyud. Latvejā vysaida veida pretesteiba teik nūsluopāta. Komunisti ar represejom i ībīdeišonu nūsastyprynoj. Vladislavs Luocs puorsakuortoj pretesteibys darbeibai padūmu okupacejai nu trymdas. Kab tautīšūs uzturātu ticeibys goru dzimtinis breiveibai, pi „Radio Liberty” teik izveiduota latgaļu raidejumu komiteja nu Madridis, piečuok nu Minhenis. Pyrmais ir guojis ar iniciativu dažaidūs augstūs forumūs i pasauļa organizacejuos katuoļu bazneicys i goreidznīceibys aizstuoveibai. Caur Apvīnuotuom Nacejom panuocis Daugpiļs Sv.Pītera i Piļcinis bazneicys saglobuošonu nu nūjaukšonys, pacielis latgaļu volūdys leidztīseibys vaicuojumus gon trymdā, gon dzimtinē, aizsuocis veiskupa K.Dulbinska reabilitacejis  procesu, protestiejis St.Seiļa arhiva Kļovūs izjimšonai, paceļūt pasauļa sabīdriskū dūmu. Personeigi pīsadalejīs protestā pret latvīšu karaveiru īsasaisteišonu Afganistanys karā, bejs Latgolys diacezis atjaunuošonys iniciators veļ padūmu laikā. Jau 1940.godā apeliejs pi dažaidom komunistu īstuodem par Latgolys augstškolys izveiduošonu, par radio raidejumim latgaļu volūdā nu Modyunis, nasavteigi veicynuojs ar sovim privatim  leidzeklim atsevišku personu izgleiteibys īgivi dzimtinē i trymdā, i t.t.

.
Nūveds latgaļu rakstnīceibu leidz dzimtinis breiveibys ausmai i iz juo izveiduotuos gruomotnīceibys pamatim vēļ leidz šai dīnai latgaļu drukuotais vuords dzeivoj.

.
Nūvielējums atsadusēt dzymtuos zemis kopūs Piļcinē izpiļdeits. Kopa akmiņa tāls vysā piļneibā symbolizej Vladislava Luoča byuteibu. Latgalīšu rakstnīceibys muzejs Rēzeknē nas juo vuordu.

.
Pīters Luocs

.