Daugovpiļs teatrī pyrmizruodi pīdzeivuojuse izruode latgaliski
Daugovpiļs teatris soka, ka tei jau asūt tradiceja – kotru godu vīna jauna izruode latgalīšu volūdā. Ari itūgod, 15. februārī, Daugovpiļs teatrī Jura Joneļa režijā pyrmizruodi pīdzeivuoja “Dabaseibys pūddarneica jeb Viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca”, kuru poši veiduotuoji raksturoj kai izruodi par muolu, pūdnīkim i jiutom.
Navar napīkrist, ka uzvest iz Daugovpiļs teatra skotuvis izruodis latgaliski ir palics jau par lobu tradiceju. Režisora Jura Joneļa vadeibā rodūšuo komanda īstudiejumu “Dabaseibys pūddarneica jebšu viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca” tū dora iz teatra eksperimentaluos skotuvis. Lugys autors ir Lauris Gundars, kurš lugys latviskū verseju pyrms treis godim jau ir redziejs iz Līpuojis teatra skotuvis. Pasateicūt lobim draugim i pošim Daugovpiļs teatra aktīrim, itei izruode tyka puortulkuota latgaliski. Pats autors dūmoj, ka sižets ir cīši vīnkuoršs i spiej uzrunuot sevkuru cylvāku, leidzpuordzeivojūt vysam iz skotuvis nūteikūšajam: “Kod es uzzynuovu, ka luga tiks puorvārsta latgalīšu mēlē, maņ tys ruodejuoscīši breineigi i atbylstūši tai meņtalitatei i dvieselem, kas ite dzeivoj,” saceja Lauris Gundars.
Darbeiba nūsarysynoj tikai treju aktīru izpiļdejumā – Kristīnis Veinšteinys, Egila Viļumova i Māra Korsīša. Iz skotuvis virmoj kaisleibys, kas saleidzynojamys ar pūdnīka darbneicu – izjiutūt mīlesteibys treisstyura emoceju gammu, kas ir analogiska muola meiceišonys i sagataveišonys procesam, lai tys palyktu par skaistu pūdu. Stuostu caurvej Latgolys kulturys vierteibys – pūdnīceiba. Muolam ir simboliska nūzeime, partū ka kotrs mīlnīks jū “meica” pa sovam. Režisors i aktīri uzsver, ka tys ir “Latgolys zalts”, ar kū kotram ir juosalepoj. Lai imiteitu pošu pūdnīkdarbneicu i jimā nūteikūšuos darbeibys, rodūšuo komanda apmeklēja latgalīšu pūdnīkus, kuri izstuosteja pūdu virpuošonys procesu. Tys jim nasaguoja vīgli, deļtuo ka pūdnīkim sova dorba telpa ir svāta vīta.
Iz latgalīšu senču montuojuma fona režisors tūmār akcentej Latvejis sabīdreibys kūpejū tīkšonūs iz izaugsmi: „Ka pavāroj latgalīšus, patīseibā jim ir teņdence dzeivuot nuokūtnē, i tys maņ pateik. Tū var redzēt ari izruodē, ka visi gryb dzeivuot tuoļuok, cenšūtīs izbēgt nu rotejūšuos īspryusšonys sajiutys,” pastuosteja Jurs Joneļs. Izruode spylgti īskicej filozofiskūs vaicuojumus, kai vacū nūmaina jaunais. Muzyka ir vēļ vīns spieceigs latgaliskūs sajiutu pastyprynuotuojs. Tei topuse Eināra Lipska aranžiejumā, veidojūt dinamiskumu i akcentejūt tragikomiskū tīkšonūs piec mīlesteibys kotrā, kurs īsasaistejs itymā mīlesteibys treisstyurī. Skateituojus sagaida daudz puorsteigumu, vīns nu tim ir Kristīnis Veinšteinys akardiona spēle, tū jei īsavuicejuse bierneibā i, pasateicūt itai lugai, ceņšās otkon vysu pīminēt. Jemūt vārā, ka izruodē ir dzieržama pikanta volūda, tod rodūšuo komanda uzsver, ka vālamais skateituoju vacums varātu byut, suocūt nu 14 godim.
“Es aicynoju nasabeit apmeklēt izruodi cylvākim, kuri napuorvuolda latgalīšu volūdu, deļtuo ka, verūtīs kai aktīri spielej,volūda breižim pat palīk sekundara. Prīkšplanā izavierzej energejis volūda, kura, maņ ruodīs, myusus vysus vīnoj, i mes jū saprūtam vyslobuok,” soka Jurs Jonels. Deļtuo jiusim vēļ ir īspieja apmeklēt tyvuokuos izruodis, kurys nūtiks 2. i 21. martā iz Daugovpiļs teatra eksperimentaluos skotuvis.
Autore: Zaiga Lāce
Karteņa: publicitatis karteņa