Zīmys Olimpiskūs spieļu dalinīki nu Latgolys
Paguojušajā svātdīnē vysu Latveju īprīcynuoja Oskara Melbārža piloteitais bobsleja četrinīks (Melbārdis/Dreiškens/Vilkaste/Strenga), teikūt pi sudobra medalis. Eipašs īmasls lapnumam beja latgalīšim – pyrmūreiz iz Zīmys Olimpiskūs spieļu pjedestala kuope latgalīts – Arvis Vilkaste.
Atsaverūt viesturē, juosecynoj, ka kūpumā Zīmys Olimpiskajuos spielēs ir pīsadalejuši apmāram 10 sportisti, kuri dzymuši Latgolā. Zeimeigi, ka vysvaira nu jim bejuši taišni bobslejisti.
Pyrmais Zīmys Olimpiskūs spēļu medaļnīks nu Latgolys ir baļtinovīts Arvis Vilkaste, kurs dzims 1989. goda 8. aprelī Bolvūs. Nūpītni nūsadorbuot ar sportu jis suoce vydsškolā. Suokumā Arvis aizaruovs ar futbolu, bet piec lobu rezultatu sasnīgšonys Bolvu rajona školānu sporta spielēs, aicynuots īsastuot Bolvu sporta školā. Vīglatletikā juo augstuokī sasnāgumi beja gūdolguotys vītys Latvejis čempionatā jaunīšim i juniorim 100 i 200 metru skriejīņūs, Latvejis junioru izlasis sastuovā izceineita 1. vīta 4×100 metru skriejīnī.
Ar bobsleju Vilkaste suoce nūsadorbuot 2010. godā. 2012. godā Oskara Melbārža piloteitajā četrinīkā tyka izceineita zalta medaļa Pasauļa čempionatā juniorim. 2013. godā Pasauļa kausa kūpviertiejumā kūpā ar Oskaru Melbārdi, Daumantu Dreiškenu i Intaru Dambi īgiuta 2. vīta.
Sovukuort pats pyrmais Latgolā dzymušais sportists Zīmys Olimpiskajuos spielēs pīsadaleja jau 1936. godā. I na tik vīnkuoršai pīsadaleja, bet beja ari Latvejis karūgnesiejs i lada hokeja komandys kapteiņs. Tys beja Leonīds Vedējs, kurs dzims 1908. godā Daugovpilī, bet vuiciejīs i sovu sportiskū karjeru atteistejs Reigā. Leidz ar īsastuošonu Latvejis Universitatē, kur studieja agronomeju, jis pīsavērse ari tymā laikā popularajai bendija spielei. Ar lada hokeju Latvejā suoce nūsadorbuot 1929. godā i vīns nu pionerim itymā jūmā beja ari Vedējs. Jis nu 1931. goda leidz 1944. godam beja komandys “Universitātes Sports” (US) golvonais apvuiceituojs i bolsts. 1937. i 1940. godā jis US sastuovā izceinejs Latvejis meistaru titulu, bet nu 1932. goda leidz 1940. godam pīsadalejs vysvaira Latvejis izlasis spielēs – treisdesmit četruos nu treisdesmit sešom, tymā skaitā ari 1936. goda Olimpiskajuos spielēs Garmišā-Partenkirhenē, kur komanda tyka pi 13./15. vītys. Latvejis izlasis panuokumi nabeja eipaši leli, bet juojam vārā, ka tymā zīmā soltuma gondreiž nabeja i hokejisti treniejuos tik vīnu dīnu iz Bābeleitis azara dabiskuo lada, primitivūs apstuokļūs bez vuortim i apmalem. Puorejī treneni pyrms nūzeimeigajom sacenseibom apsarūbežuoja tik ar vingruošonu i skriejīnim Mežaparkā uotrsliduotuoju trenera vadeibā. Piec Ūtruo pasauļa kara Leonīds Vedējs dzeivuoja ASV, kur 1995. godā ari nūguoja myužeibā.
Nuokušais sportists nu Latgolys Zīmys Olimpiskajuos spielēs pīsadaleja tik 1984. godā Sarajevā. Tys beja bobsleja styumiejs Rihards Kotāns, kurs beja dzims 1954. godā Leivuonā. Latvejā bobslejs īguoja tik 1980. godā piec Leikplesidys Olimpiskajom spielem, kod PSRS medaļu kūpviertiejumā zaudieja vuocīšim. Tys cīši napatyka tuo laika PSRS vadeituojam Leonidam Brežņevam, kurs izliems, ka vaļstī asūt juoatteista bobslejs. Jū naasūt apmīrynuojuši argumenti, ka bobslejs ir duorgs i sarežgeits sporta veids (jamūt vārā tū, ka juobyuvej trasis i bobi). Gols golā – PSRS varūt kosmosā palaist raketis, kaida problema tod asūt sataiseit bobus? Brežņeva vuords, prūtams, beja lykums i suocēs dorbs pi bobsleja atteisteibys. Lela lūma te beja taišni latvīšim – jim tyka uztycāts byuvēt bobsleja komonys, taipat par PSRS bobsleja izlasis golvonū treneri tyka apstyprynuots latvīts Rolands Upatnieks, kurs beja eistyns fanātiks. 1980. godā ar gazetu sludynuojumu paleidzeibu tyka vaicuoti ari jaunī bobslejisti. Apsazynojūt, ka suocūt jaunu sporta veidu, iz reizis nabyus īspiejams byut lobuokajim braukšonā i tehniskajuos lītuos, par tū juosakoncentrej iz īspieju byut pyrmajim spākā i uotrumā. Tys ari beja īmasls tam, ka bobslejisti tyka vaicuoti vīglatletu, eipaši daudzceiņnīku vydā. Na veļti Upatniekam bejs teicīņs, ka latvīts nikod nanūskrīs 100 metrus dreižuok par 10 sekundem, bet tū pošu distanci nūskrīs 11 sekundēs ar buļbu maisu placūs.
Pyrmajūs testūs tyka atlaseiti 16 PSRS izlasis bobslejisti, nu tim 10 beja latvīši, ari Rihards Kotāns, kurs bejs ari Latvejis čempions vīglatletikā daudzceiņā i Latvejis čempions septeņceiņā telpuos. 1981. godā PSRS izlase debitēja Eiropys čempionatā Īglsā, kur treneņūs Jānis Skrastiņs i Kotāns radeja sensaceju, sasnādzūt trasis īskriejīņa rekordu, pošuos sacenseibuos vys tik breineigi suokumā naguoja, bet ar laiku tyka sasnāgti ari pyrmī panuokumi.
Olimpiskajuos spielēs Sarajevā Kotāns beja styumiejs Zinta Ekmaņa piloteitajā četrinīkā, izceinejūt 12. vītu.
Rihards Kotāns piec sportista karjerys beigom turpynuoja dorbu kai bobsleja treners, asūt i Latvejis junioru izlasis, i Latvejis izlasis treners, itymā statusā pīsadolūt ari 1994., 1998. i 2002. goda Zīmys Olimpiskajuos spielēs. 2010. godā Kotāns puoragri nūguoja myužeibā.
Ar Latgolu saisteiti ari cyti bobslejisti:
Rēzeknīts Otomārs Rihters, kurs bejs bobsleja styumiejs 1988.g. spielēs Kalgarī (tī gon jam natyka dūta īspieja izīt iz starta), 1992.g. Albertvillā Zinta Ekmaņa ekipažā (16. vīta) i 1994. g. Lillehammerē Sanda Prūša četrinīkā (19. vīta).
Leivuonā dzymušais Egils Bojārs, kurs pīsadaleja 1998. goda Zīmys Olimpiskajuos spielēs Nagano, kur Sanda Prūša piloteitajā ekipažā tyka pi vītys Olimpiskajā sešinīkā, izceinejūt 6. vītu četrinīkūs.
Atseviškūs olūtūs nūruodeits, ka Bolvūs dzims ari bobsleja pilots Edgars Maskalāns, kurs pīsadaleja 2010. goda Olimpiskajuos spielēs Vankūverā, tūmār jis skaitams par pīdereigu Guļbinei, kas ari teik skaiteita par juo dzymtū piļsātu.
Vysleluokuo Zīmys Olimpiskūs spēļu pīredze nu rokstā pīmynātajim sportistim ir 1969. godā dzymušajam daugovpilīšam Oļegs Maļuhins, kura kontā ir 5 Olimpiskuos spielis piec kuortys. Četruos nu tom jis pīsadalejs kai biatlonists, bet 2006. godā Turīnā Maļuhins sasacente slēpuošonā.
Vysveiksmeiguokuos Olimpiskuos spielis Maļuhinam beja 1998. godā Nagano, kur jis tyka pi vasalom divejom 6. vītom – 10 kilometru sprintā i 4×7,5 kilometru stafetē. Jis ir ari da šam vīneigais Latvejis biatlonists, kurs izceinejs uzvaru Pasauļa kausa pūsmā. Tys jam izadeve 1999. godā Valkartjē pūsmā Kanadā 10 kilometru sprinta distancē, apsteidzūt labi zynomū norvēģu biatlonistu Ūli Einaru Bjerndalenu i līkūt uorzemu sporta komentietuojim palauzeit mēli, izrunojūt Daugovpiļs nūsaukumu. Tymā pošā sezonā jis jau beja tics pi 2. vītys sprintā ari Osrblī pūsmā Slovākejā.
Nu 2013. goda Maļuhins struodoj par biatlona treneri Lītovā, kur par treneri struodoj ari bejušais biatlonists Ilmārs Bricis.
Daugovpilī dzymuse ari 1998. goda Nagano Olimpiskūs spieļu dalineica, slēpuotuoja Ināra Rudko, bet Kruoslovu par sovu dzymtū piļsātu sauc slēpuotuojs Oļegs Andrejevs, kurs pīsadaleja 2006. goda Olimpiskajuos spielēs Turīnā. Rēzeknē dzymuse ari pādejūs diveju Zīmys Olimpiskūs spieļu dalineica, biatloniste Žanna Juškāne, bet juos turpmuokuos dzeivis i sporta gaitys ir saisteitys ar Alūksni.
Roksta autore: Laura Melne