Laikavydu, nu kura zynuotnīki montuojuši atrostuos mamutu fosilejis, zynuotnīki sauc par Vislys apladojumu. Apmāram pyrma 900 tyukstūšu godu laduoji suoce aptvert na tik arktiskūs, bet i māranuos klimatiskuos jūslys apgobolus. Pādejais apladojums ilga apmāram 90 tyukstūšys godu, vys tik ari tuo laikā beja vairuokys meikstūnis. Pyrma apmāram 25 tyukstūšu godu suocēs pādejais borguo soltuma pūsms. Apriekini ruoda, ka lada dečs Baltejis regionā sasnīdze pat 3,5 kilometrus! Daudzi mamutu atrodumu Latvejis teritorejā atbylst laikam pyrma 14 leidz 10 tyukstūšom godu, kod Vislys apladojums nu Latvejis teritorejis atsakuope pavysam. Tys līcynoj, ka daļa dzeivnīku puordzeivuoja pādejū borgū apladojuma pūsmu i vēļreiz atsagrīze.

Tipisks ituo perioda atrodums ir pi Leivuona atrostais mamuta luopstenis kauls, kuram ir ap 10 tyukstūšys godu. Dīvamžāļ itys laiks ari īzeimuoja mamutu sugys pagaisšonu. Vislys apladojuma beiguos klimatiskī apstuokli mainejuos tik cīši, ka izmyra daudzys dzeivnīku gintis. Nav izslāgts, ka mamutu būjāeju pauotrynuoja myusu seņči, pyrmī īdzeivuotuoji Latvejis teritorejā – zīmeļbrīžu medinīki.

1970. goda 17. novembrī šofers Imants Priedeslaipa Bolvu nūvoda Kraukļu cīma Cyukusolys karjeru graņtsbedrē pamaneja, kai jis pats dūmuoja, pamateiga kūka sakni. Bet apsaverūt tū tyvuok, izaruodeja, ka izīts smogs, kaulam leidzeigs atrodums. Tymā pošā dīnā nazynomais prīkšmats tyka nūguoduots Bolvu vydsškolys nūvodpietnīkim. Tyka sataiseita ekspertize, kurā  konstatieja – atrostais prīkšmats ir mamuta ilknis. Vairuokus godus mamuta ilknis globuojās Bolvu pioneru nomā, kurā tymā laikā beja izvītuota nūvodpietnīka, školuotuoja Friča Arvīda Laša vaclītu privatkolekceja. Lasis, apsazynojūt lelū ilkņa viesturiskū i arheologiskū vierteibu, 1997. godā mamuta ilkni nūdeve Bolvu nūvoda muzejam, kura pamatkruojumā ilknis atsarūn ari myusudīnuos.

2007. godā ar lelveikalu teikla „Rimi” i Helsinku universitatis Radioaktivuo ūglekļa datejumu laboratorejis atbolstu Latvejis Dobys muzejs veice treis Latvejā atrostu mamuta kaulu fragmentu analizi. Analizis taiseitys ar radioaktivuo ūglekļa metodi, kas ļaun ar dīzgon lelu precizitati nūteikt dzeivnīka dzeivis laiku. Lai ari Latvejā mamutu kaulu fragmenti atrosti vairuokkuort, pastuovieja zynomys aizdūmys, ka tūs ite atnasuši laduoji. Analižu rezultati ituos švuorbys piļneibā izklīdēja, apstyprynūt, ka motainī zylūņu radinīki myusu zemē patīši dzeivuojuši. Mamuta ilkņa fragmenti i dzerūkli, kai ari cytys skeleta dalis Latvejā vysuvaira teik atrosti graņts karjerūs, deļtam, ka lads kūpā ar granti ituos palīkys atness leidz vītom, kuruos tī atrosti. Latvejis Dobys muzejā globojās 74 senejūs mamutu atlīku paraugi, kas atrosti vysaiduos Latvejis vītuos, tūs vydā ari Latgolys teritorejā – pi Leivuona, Bolvu, Kruoslovys i Ludzys.

Karteņa: madrecelulas.blogspot.com
Roksta autors: Eduards Plankājs