Dagdā apsaverama 1949. goda deportacejom veļteita izstuode
Dagdys nūvoda Turisma informacejis centra telpuos (Školys ūļneicā 6, Dagdā) leidz 15. apreļam apsaverama 1949. goda deportacejom veļteita izstuode “No zilo ezeru zemes deportētie”. Tei tyka atkluota 25. martā piec pīminis šaļts pi pīminekļa “Sērojošā māte”.
1949. goda 25. marts ir vīna nu suopeiguokajom dīnom Latvejis 20. godu symta viesturē. Daudzi Dagdys nūvoda īdzeivuotuoji tyka izsyuteiti svešumā, tuoli paceli nu dzimtinis, naatsagrīze… Bet daudzi izdzeivuoja i ari atsagrīze. Naaizmierssim itūs cylvākus, kuru liktini i dzeiveibys beja atkareigys nu ituo skorbuo i brīsmeiguo laika nūtykumim. I vuiceisimēs ari nu itūs myusu viesturis puslopu.
Izstuode “No zilo ezeru zemes deportētie” satur nūzeimeigu informaceju, ītverūt i arhiva dokumentus, i Dagdys nūvoda represietūs cylvāku sarokstus, i kartenis i senejus sadzeivis prīškmatus. Tū īteicams apsavērt školu audzieknim, partū ka izstuode ir breineiga īspieja izzynuot viesturiski svareigus faktus par 1949. goda deportacejom.
Grupu apmekliejumi juopīsoka pyrmuok Dagdys TICā pa t. 65681420 voi e-postu: tic@dagda.lv.
Izstuodi izveiduoja Dagdys nūvodpietnīceibys bīdreiba “Patria” sadarbeibā ar Dagdys vydsškolu i Dagdys Turisma informacejis centru. Izstuodis koncepceju izstruoduoja dūmis deputats, bīdreibys “Patria” vadeituojs Aivars Arnicāns i viesturis školuotuoja Ludmila Lovčinovska. Izstuodi paleidzēja sagatavēt TIC vadeituoja Inga Soloha, turisma informacejis konsultante Oksana Rutka, Dagdys vydsškolys školuotuoja Liene Vorobjova i školāni – Santa Juhneviča, Diāna Beikule i Natālija Ivuļonoka. Dzelzceļa maketu izveiduoja Dmitrijs Čumiks. Viesturiskus deportaceju materialus pīduovuoja Orolu, Azinu, Rutku i Savko saimis, kai ari Kruoslovys Muokslys i viesturis muzejs. Izstuodis veiduošonys gaitu konsultēja Kruoslovys Politiski represietūs bīdreibys vadeituoja Ērika Andžāne.
Ziņa sagataveita piec izstuodis organizatoru dūtuos informacejis