13. majā 14 stuņdēs “Vēstures mirklu pieturas” ītvorūs gasteis vīna nu pyrmuos kartis latgalīšu rokstu volūdā (Nautrānu pogosta vītvuordi) sastateituojom, LĢIA Geodezejis i kartografejis nūdalis Austrumu regiona vadeituoja Andra Zubko-Melne.

Par vītvuordu sauc eipašvuordu, ar kū apzeimoj kaidu geografisku objektu, tī, pīmāram, ir piļsātu, cīmu, sātu, tyltu, upu nūsaukumi. Vītvuordi veidojās nūteiktu apstuokļu ītekmē, partū tūs izpietejūt var sprīst par viesturis atteisteibys gaitu konkretā vītā.

Ateimūt uz muzeju, byus īspieja izzynuot vītvuordu viesturi, tūs pīrokstu i izceļsmi retrospekcejā – kaidi vītvuordi tyka dūti seņuok, kaidi i kai itūšaļt. Vītvuorda pamatfunkceja ir orienters dobā, pieteisim kai piec vītvuordu varam niu orientētīs Latgolā. Apsavērsim, kaidys ir problemys vītvuordu saglobuošonā i nūskaidruosim, kai viesturiski veiduojušīs sātu nūsaukumi i kai tī veiduojušīs myusu dīnuos Latgolys nūvodā, cik svareigi ir oficialī vītvuordi i kaida lūma ir naoficialajim vītvuordim kasdīnā.

Ari vītvuords ir stuosts par viesturi, tik cīši eiss, bet svareigs cylvākim. Vītvuordam ir kulturviesturiska nūzeime, bet na vysod tei ir nūviertēta.

Īeja: pīaugušajim 1,42 EUR (1,00 LVL), školānim 0,71 EUR (0,50LVL).

Ziņa sagataveita piec Latgolys Kulturviesturis muzeja dūtuos informacejis