Kinys “Pelikāns tuksnesī” Latvejis pyrmizruode 14. majā

Kinys “Pelikāns tuksnesī” Latvejis pyrmizruode 14. majā

“Pelikāns tuksnesī” ir dokumentala kina, režisora Viestura Kairiša cīši personeigs, vizuali poetisks i filozofiski ītiļpeigs viestejums par Latgolu. 28. aprelī tei pīdzeivuoja pasauļa pyrmizruodi prestižajā dokumentalūs kinu festivalāVisions du Réel” Nionā, Šveicē, nu 14. maja kina suoc sovu ceļu pi Latvejis skateituoja kinoteatrīSplendid palace”.

Kinys nūsaukums guojs nu senys legendys, kas viestej par pelikanu, kurs puorškieļs kryutežu, lai ar ašni pabaruotu sovus tuksnesī bodā i sluopēs mierstūšūs bārnus. Kristeigajā tradicejā pelikana tāls kliva par simbolu Kristus upuram, kas nasts, lai gluobtu ciļvieci, partū narati pelikans pasaruoda iz tabernakula – trauka, kurā globojās svātais sakraments, Kristus mīsa i ašnis. Par pelikanu sovā dorbā “Dievišķā komēdija” roksta Dante, tys pasaruoda Šekspira “Hamletā”, pelikana upurs teik apdzīduots ari liturgiskajuos dzīsmēs – sovā himnā “Pazemeigi Tevi pīlyudzam” tū  pīmiņ Akvīnys Tuoms, par tū dzieržam Latgolys bazneicu goreigajuos dzīsmēs.

Itys bazneicys dzīduojums, kū kinys režisors pyrmū reizi dzierdēja sova vactāva bērēs nu myrušuo nakts apstuovietuojim, atstuojs naaizmierstamu īspaidu:

“Pieški jī dzīduoja vuordus latgaliski – es palikšu vīntuļš bez teve kai pelikans tuksnesī – itī vuordi mani satrīce. I, kod es suoču dūmuot par kinu, maņ beja iz reizis skaidrs, kas tys ir – tys ir pelikans tuksnesī, tei ir dzeivis uztvere – ekstrema zīduošonuos. Religejai ir lela nūzeime itymā kinā, na partū, lai es paustu kaidus uzskotus, vīnkuorši – cylvāki kinā ir saisteiti ar religeju, saisteiti ar smierti, šaļtim tys ir vīns i tys pats. Asu daudz aizadūmuojs par cylvākim, kas ir ticeigi – jūs sejuos ir koč kas eipašs, kas jūs padora cytaidus” stuosta Viesturs Kairišs.

Pastuoveiguo religejis kluotbyutne, cylvāku kasdīnys dzeivis ritums, dobys dyžanums, dzeiveiba i smierts kinā sasavyn ar Gustava Mālera muzyku, rodūt pīminekli zemei, kū režisors sauc par myusu gaistūšū Atlantidu.

“Es navaru saceit, ka es saprūtu latvīšus pīteikūši labi, es navarātu saceit, ka es saprūtu latgalīšus, tok es dūmoju leidzeigi kai jī. Maņ ruodīs, tei ir mentali sovaiduoka kultura. Itei kina sovā ziņā ir mīlesteibys dzīsme nu munys pusis, lai cik šaļtim tragiska tei naizavārtu. Tys ir muns mīlesteibys aplīcynuojums” par kinu soka režisors.

Kinys “Pelikāns tuksnesī”  pasauļa pyrmizruodē “Visions du Réel” festivalā Šveicē pīsadaleja kinys producents Roberts Vinovskis: “Kinys seansi festivala ītvorūs beja cīši apmaklāti, zali pylni, dzierdiejom daudz atzineigu vuordu nu festivala veiduotuoju i kolegim nu Sūmejis, Francejis i cytom vaļstim. Itei ir cīši personiska, pat emocionala kina, nu vys tei ir saprūtama cylvākim nu vysa pasauļa – tei beja patīsa prīca” stuosta producents.

“Visions du Réel” ir vīns nu pasaulī nūzeimeiguokajim dokumentalūs kinu festivalim. Kina “Pelikāns tuksnesī” tyka izruodeita konkursa programā leidz ar 19 kinom nu Vuocejis, Meksikys, Francejis, Spānejis, Krīvejis i cytom vaļstim.

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]