Jurs Ostrovskis īt nu Maltys pogosta. Pabeidzs Maltys 1. vydsškolu, studiejs Reigys Tehniskajā universitatē i īgivs bakalaura gradu datorzineibuos i ari inženera kvalifikaceju. Pošu šaļti dzeivoj Daugpilī. Pa vydam vysam ir ari muzyka. Jurs ir dažaidu muzykalūs projektu aizsuociejs i aktivi pīsadola cytūs muzikys pasuocīņūs.

Jurs par sevi soka, ka jis dzeivis laikā mainās. Uzskota, ka dzeive myusus vysus pīspīž pīsalāguot dažaidom dzeivis situacejom i apstuoklim. Raudzejom īsavērt Jura īškejā pasaulī i apsarunuot par vierteibom nu kurom golvonūkuort sastuov juo dzeive.

Kas byutu tys, kas Tevi ir ītekmiejs i padariejs taidu, kaids Tu tāņ esi?

Īzasuokūt patstuoveigom dzeivis gaitom, maņ beja rakstureigs romantisms, drupeit ari naivums, nu sajimūt dzeivis špļuovīņus sejā, sitīņus pa rybom, prūtams, es mainejūs i tāņ es asu palicss praktiskuoks, mierķtīceiguoks, vīnnūzeimeigi emocionaluoks. Varu izceļt vīnu nu sovom eipašeibom, ka es nasakaunū nikod pasceit cylvākim acīs, kū es par jim dūmoju, tys myusdīnuos ir ratums. Es nūvierteju i respekteju taidus cylvākus, kuri spiej pascēt acīs, kū jī dūmoj ari par mani. Nu vysvaira mani ītekmej dzeivis pīredze, kura dalieji ari veidojās nu cytu cylvāku attīksmis pret Tevi.

Voi var apgalvuot, ka vīdūklis nu molys Tevi cīši ītekmej?

Nasciešu, ka mani tys cīši ītekmej. Ka runuot par cylvāku vīdūklim, maņ ir svareigi, ka cylvāks maņ pasoka sovys dūmys acīs, na aiz mugorys. Aktuala tema ir par twitteri, kur tyka izveiduots muns profils i nu kura teik rakstāti dažaidi jūceni, kas aizskar munus tyvinīkus, daiļradi, dorbu, kūpumā – vysu tū, kas maņ itymā dzeivis šaļtī nav vīnaldzeigs.

Turpynojūt itū sarokstu ar nuokūtnis planim, ir kaidi vēļ padūmā?

Es līku akcentu iz sova potenciala virziešonu iz nūpītnym mierkim. Vīns napīpyldāts mierkis ir karjerys izveiduošona uzjiemejdarbeibā. Es uzskotu, ka tys maņ vēļ nav sasnīgts.

Voi karjera varātu byut saisteita ar muzyku?

Nā, na ar muzyku. Tys ir saistāts ar uzjiemejdarbeibu lauku turisma sfērā. Muzyka ir muna dvēsele. Bizness i karjera maņ veidojās nu cytim mierkim.

Ir kaida nūteikta sfera, ar kuru Tu gribi saisteit sovu turpmuokū dzeivi?

Mani pošušaļt interesej lauksaimnīceiba. Jamūt vārā, ka maņ ir inženera kvalifikaceja i bakalaura grāds, kū sajiemu sovā laikā Reigys Tehniskajā universitatē. Itūgod, asu īstuojs Višķu tehnikumā, kab īsnīgtu Jaunzemnīka projektu. Varbyut iz prīšku pīsaviersšu taišni itai sferai, jo maņ pateik lauki, kur var pasasliept nu stresa, piļsātys burzmys. Eisteneibā sokūt, ar dorbu ari var atsapyust, deļ tuo es uzskotu, ka lauku dorbi ir muna atpyuta.

Izgleiteiba Tova dzeivī vysod ir spielejuse vīnu nu primarajom lūmom?

Atcerūtīs školys laikus, beja maņ dzeivē ari taids pūsms, kod es peļnieju divinīkus, goda atzeimis maņ beja nasekmeigys, beja pat sapulce, kurā virzēja vaicuojumu, ka Ostrovski vajadzātu izslēgt nu školys, nu, paļdis Dīvam, vyss beja labi i vydsškolu es jau pabeidzu ar sekmeigom atzeimem. Toļuok es īzastuou Reigys Tehniskajā universitatē, dabuoju inženera gradu. Maņ ir ari nadabeigtys vuiceibys DU magistraturā. Izgleiteiba maņ ir svareiga, jo nasagribīs, kabi dzeive stuovātu iz vītys.

Kai Tovā dzeivē īguoja muzyka?

Pavysam interesanta tema. Leidz tyka sacarāta dzīsme „Daugaveņa” maņ nabeja nikaidys pīredzis muzykā ari atbilstūšys izgeiteibys nabeja. Tymā laikā es protu viņ strinkškinuot gitāru. I tys saguoja pavysam najauši, ka vīnā vokorā es atsasādu ar gitaru rūkuos i suoku strinkškinuot i piesli sadzierdieju taidu muzyku sevī īšlā, melodeju, pajiemu zeimuli i tai melodejai, kas beja rodusīs, pīrakstieju vuordus pa viersu. Tai maņ 15 minotu laikā topa dzīsme „Daugaveņa”.

Cik seņ tys beja?

Tys nūtyka nu jau pyrma pīcu godu – 2006. godā.

Kai Tev roduos ideja meiginuot sevi attīstēt taišni muzykys lauceņā?

Sanuoca tai, ka es iz datora pīrakstieju gitarys melodeju i tod īrakstieju bolsu, kod nūsaklausieju – maņ pošam beja šoks, saprotu, ka ir topuse dzīsme. Tod es pīzvanieju sovam draugam Arturam Uškānam. Tymā laikā es struoduoju DU, nu Arturs beja pasnīdziejs i tai mes īsadraudzejam. Arturs maņ pīduovoja pastroduot pi „Laimys muzykantym”, paleidzieju kai šofers, drupeit menedžieju koncerttūris pa Latgoli, i tys beja vīneigais muzykants, kuru es pazynu personeigi. Es jam pīzvanieju i pascēju: „Artur, es sacerieju dzīsmi”. Jis pasasmieja par mani, pasceja, ka navar byut, nu es jam soku, ka tys ir nūpītnai. Jis soka, ka lai braucu pi juo i atruodu. Es jam atruodieju. Arturam lelys sajiusmys nabeja, nu es varu īsadūmuot juo profesionālū skatīni iz munu dzīsmi, jo muns mierkis nabeja dzīsmis sacerēt i izpiļdeit. Deļ tuo es lyudzu Arturu palyugt kaidu grupu, kab pajim dzīsmi sovā repertuārā, deļ tuo ka Arturs beja pazeistams ar daudzim sovim kolēgim… Paraleli meklieju pots, kam varu pīduovuot. Es itū dzīsmi pat beju pīduovojs „Boltajim Luočim”, nu jī atsasacieja. I piec nedeļom trejom, kod es Arturam jau beju drupeit apnics, varbyut ar taidu zemtekstu, kab mani atšyutu i kab es jam  naapniktu, jis maņ soka: „Pajimm īroksti i  īdzīdi tū pots!”

Tai ari darieji?

Nui, dzīsmi es īrakstieju pi Ata Auzāna. Jis izveiduoja aranžiejumu. Tymā godā pasaruodeja Latgolys radeja i es dzīsmi aizsyutieju iz tīni, kur tei suoka skanēt. Golvonais moments, kū maņ šūbreid bīži puormat, nu es cenšūs taisnuotīs, ka es naasu sevi uzskatiejs par dzīduotoju, komponistu, dzejnīku voi augstokuos pilotāžys muzykantu. Es sevi uzskotu par autoru – izpiļdeituoju. Itymā ziņa es asu gūdeigs gon pret kolēgim, gon pret muzykantim ar izgleiteibu, pīredzi, gon pret klauseituojim. Navaru saprast cytu uzskotus, kuri, radzūt grupys „Patrioti.LG” panuokumus, koč kaidā veidā pasasmej. Cytuos intervejos es līku akcentu iz tū, ka asu autors i izpiļdeituojs. Asu suocs pat  apmeklēt vokāluo pedagoga nūdarbeibys. Nūpierku sintezatoru, vuicūs spieleit. Process palīk arviņ interesantuoks, kam tāņ pots varu izveiduot malnrokstu i atlīk tik aizsyuteit iz studeji, kur tūp aranžiejums.

Voi Tova muzykā ir ari kaids viestiejums klausietuojim?

Nazynu voi tū var nūsaukt par viestiejumu, jo man muzykys melodeja, vuordi rūnās nu nazkurīnis, maņ atlīk tik nūgiut tū mirkli, pajimt papeiru i zeimuli.

Giunūt muzyku ari nūgivi sevi pi dūmys, ka ir joveidoj grupa?

Nui, pasasokūt „Daugavenis” panuokumim, mes ar Arturu Uškānu izdūmuojam, ka vajadzātu sacerēt kaidu kūpeigu dzīsmi. Pasaruodeja taidys kūpeigys dzīsmis kai „Latgaļu regejs”, „Dzeivuot ir labi”, i dorba procesā rodās grupa ar nūsaukumu – „Patrioti.LG”.

Kaidys ir „Patriotu.LG” golvonuos vierteibys?

Vīnnūzeimeigi patriotisms, originalitate, kab dzīsmis nabyutu banalys. Myusim svareigi ir tyvī cylvāki, maizeite goldā, myusu dzimtais nūvods Latgola i volūda.

Voi vierteibu ziņā ir kaids cylvāks, kuru Tu varātu skaiteit par autoritati?

Ja jimt darbeibu muzykā, tod pyrmuo autoritāte ir Arturs Uškāns, kurš maņ daudz kū īvuicieja, vuica jūprūjam. Kurš ir ari daudz kū pacīts, struodojūt ar mani, kai naprofesionali. Tū var saleidzynuot, kod Tu vuici kaidu dorbu, nu Tev juoapvuica kaids galeigi glups tymā dorbā cylvāks. Kai pīmārs, Tu vuici vadiet mašini, nu tāņ Tev juoapsasāstās blokus i juoapvuica tū dareit cytam. Es raudzieju īvuiceit sīvu vadiet mašini, nu maņ jau pyrmā šaltī beja nervi čupā i sīva tyka izlomuota par kotru napareizū darbeibu. Capure nūst Artura pacīteibai.
Es apbreinoju ari cylvākus, kuri sovā dzeivē ir koč kū sasnīguši. Nu muzykantim es respekteju Ati Auzānu. Jis palyka par tagadejū Ati Auzānu īmūt nu Daugapiļs piļsātys, nu mozys studejis. Pošlaik Jis ir radzams televizejā, dažaidūs šovūs, jam ir koncertprogramys. Es uzskotu, ka nu taidim cylvākim ir juozavuica. Nu tys nabyutu attīcynuoms tik iz muzykys sferu, nu dzeivi kūpumā.
Respekteju ari cylvākus, kas sasnīdz sovus mierķus ari cytuos sfēros – biznesā, muzykā i tt.

Kaida ir Tova pošreizejuo muzikaluo darbeiba?

Paraleli es asu izsuocs soloprojektu. Sadarbeibā ar taidu grupu kai „Migla” īrakstiejom dzīsmi „Atmiņas par bērnības gadiem”, kas šūbreid pīsadola šlageraptaujā. Soloprojekts nav mierkis atsadaleit nu grupys „Patrioti.LG”. Maņ ir topušys dzīsmis latvīšu volūdā, nu grupys „Patrioti.LG” formats ir taids, ka latviskys dzīsmis mes dzīduot navarom, kaut gon grybātūs.
Prīškā 2012. gods, kur īplānuoti leluoki pasuocīni. „Patriotim.LG” asu paredziejs pasuokumu saisteibā ar pīcu godu jubileji, jo munys veseleibys dieļ, tū navarējom izdareit 2011.godā. 2.junī sezonys atkluošoāa Dagdys piļsātys parka estradē. 23.junī nūtiks Leivuonūs ūtru godu piec kuortys pasuocīņs – „Līgo Latgale!” 28.julī Preiļu parka estrādē, jau trešu godu piec kuortys nūtiks „Latgales šlāgermuzikantu saiets”, pasuokums, ar kuru eipaši lapojūs, deļ tuo, ka itymā pasuokumā iz vīnys skatuvis ar jau sevi pīruodejušom grupom, ir īspieja uzastuot debitantim. Pīmāram, ūtrajā sanuokšonā ar duetu „Inga i Normunds”, „Galaktika”, Daini Skuteli, „Latgales dāmu pops” uzastuoja jaunī – grupa „Migla”, grupa „Zenīts” i ari es pats, ar sovu soloprojektu. Tys paver īspieju sevi paruodeit publikai, kura varbyut naatnuoks nikod iz grupys pasuokumu i nauzzynuos, ka taida grupa ir, nu lelā koncertā īpazeist i īmeiļoj ari debitantus.

Kas ir tys, ar kū Tu pošlaik nūsadarboj?

Maņ ir uzjiemums „Producenti.lv”. Sadarbeiba ir ar kompaneji „Inter gaz”, organizeju pasuokumus i menedžeju grupu „Patrioti.LG”. Ja cylvākim ir interese varu pakonsuļtēt taišni apkuris vaicuojumūs iz saškidrinuotuos gāzis.

Muzyku Tu uztver kai dorbu ci vaira kai hobeju?

Muzyku varu uztvert kai dorbu, jo apkure i pasuokumu organiziešona ir sezonys dorbs, nu muzyka ir vysu laiku, jo kotru nedeli koncertejom. Pasasokūt ari sadarbeibai ar Daugpiļs teatri, pīsadolam izruodē „Klepernīku pogosta zvaigzne”.

I kai ir ar politiskū darbeibu?

Asu saprats, ka politika nav deļ manis. Dūmoju, ka ja es byutu tics Saeimā, tod es nūteikti sasatyktu ar cylvākim, uzklauseitu Jūs problemys, raudzeitu paleidzēt, nu dīmžāļ nasaguoja, i es saprotu, ka cylvākim varbyut tys nav vajadzeigs, kab Saeimā tyktu cylvāki, kas reali varātu jim tū paleidzeibu snīgt. Asu devs sūliejumu, ka vaira naraudzeišu startēt nivīnuos vieliešonuos. Ir dūma izsuokt dorbu pi taidys bīdreibys izveidis, kas veicynuotu myusu nūvoda atteisteibu – peic pošys sabīdreibys tīsuošonys principa, leidzeigi kai Reigā dorbojās sabīdriskuo organizaceja „Sabiedrība par atklātību – DELNA”.

.

Beiguos Jurs soka, ka pats golvonais ir nasabāduot par dažaidom kibelem, īt dzeivē iz prīšku ar pacaltu golvu, dūmuot pozitivys dūmys, nadreikst grimt bezdibenī, braukt paceli nu Latgolys iz Īreju, Angleju, Reigu, sovaiduok Latgolys pusei nabyus nikaidys nuokūtnis. Kotram jobyut moto: „Nekur nav tik labi kā mājās!”. Navajadzātu uzskateit, ka ite nav kū dareit, nav dorba i žāļ, ka nu Padūmu laika ir īzasakņuojuse dūma, ka par myusim dūmuos parteja. Tai nabyus, juojam vyss sovuos rūkuos i juodora pošam sovi dorbi. Vajag meklēt, dareit.

Jaukuo saruna, atmosfera raisēja patīsu prīcu, ka Latgolā ir tik uzjiemeigi, patriotiski cylvāki, kuri nasaverūt iz tū, ka prīškā ir koč kaids vēļ nazynoms ceļš, vys tik nanūsabeist i sper sūli preteimā nazynomajam.

Jura Ostrovska muzyku var pasaklauseit draugiem.lv muzykys sadaļā – http://www.draugiem.lv/ostrovskis/news/?p=6367110

Sagatavieja: Zaiga Lāce

.

Kartenis: nu Jura Ostrovska personeiguo arhiva

.