Septembrī Rēzeknē nūtiks 10. Baroka muzykys dīnys
Nu 9. leidz 14. septembram Rēzeknē jau dasmytū reizi nūtiks Baroka muzykys dīnys, kas sevī ītvers koncertus, lekcejis i meistarklasis.
10. jubilejis festivala programa veiduota, svynūt ari “Kesselberg Ensemble” 10 godu pastuoviešonu i uzsverūt ituos dūmubīdru kūpys kūpā saīšonys īmaslu: 2004. godā dybynuotuo Bāzelis latvīšu muziķu grupa par sovu golvonū aizdavumu uzskota reidzinīka Johana Gotfrīda Mītela muzykys atskaņuošonu. Festivala nedelis centrā byus Ilzis Grudulis koncipietuo skotuviskuo leldorba ar i par Mītela muzyku īstudiešona i atskaņuošona. Opusa “Mājas Mītelam” forma ir vysaidu laiku i stilu muzykys mozaika, kas baļsteita iz sova veida kontrapunkta pryncypu reidzinīka saceriejumim. Mītela skaņupasauļs sasatiks ar myusdīneigom harmonejom i ritmim, bet latgalīšu tautysdzīsme sasarunuos ar Alpu rogu i klavesinu. Izruode ir “Kesselberg Ensemble” kūpdorbs ar šveicīšu myusu dīnu skaņražim komponistu Burkhardu Kincleru i sempleru muokslinīku Vincentu Flikigeru, kai ari ar Rēzeknis tautys teatra režisori Māru Zaļaiskalns, tārpu muokslineicu Ināru Apeli i scenografi Dainu Salmiņu.
Kai kotru godu festivālā uzastuos Bāzelis latvīšu baroka muzykys grupa “Kesselberg Ensemble” (Bāzele, Šveice), muzicejūt kūpā ar vīnu nu myusu dīnu spylgtuokajim senejuos muzykys interpretim fagotistu Sergio Adzolīni.
Kamermuzykys koncerta programā skanēs Mītela i juo laikabīdru Karla Filipa Emanuēla Baha i Tēlemana sonātis i kvarteti flautai, vijūlei, čellam i klavesinam. Nūtiks tradicionaluos meisarklasis baroka instrumentu spēlē i baroka dzīduošonā, kū vadeis Karels Valters (traversflauta), Marks Maizels (varganis, klavesins), Hugo Naessens (kontratenors) i Joosts van der Lindens (tenors). Eipašā dorbseminarā, kū vadeis Jurijs Maile i Olivjē Pikons, tiks demostriets Alpu rogs i elektroniskais baroka mežrogs.
Festivala programa atrūnama sātys lopā www.kesselbergensemble.com
Festivala idejis autore Ilze Grudule
Īskots festivala viesturē, idejā, faktūs
Festivals ir Bāzelē dzeivojūšuos rēzeknītis baroka čellistis Ilzis Grudulis i “Kesselberg Ensemble” iniciativys, festivala direktoris Inesis Pāvulis nanūgurstūšuo dorba i 10 godu rodūšys sadarbeibys storp pasauļa klasis muzikim i Rēzeknis muzykys vydsškolys pasnīdziejim i studentim rezultats. Festivala reikuotuoji par sovu viersaizdavumu uzskota dareit pīejamu augstuokuos klasis muokslu Rēzeknis i vysys Latgolys publikai i dūt itai kvalitatei atbylstūšu atolguojumu gostim i vītejim muokslinīkim. Nu 2013. goda festivals sasadorboj ar koncertzalu GORS.
Nu pyrmuo koncerta 2005. godā festivalā pīsadalejuši vaira nakai 30 gostu muokslinīku nu vysa pasauļa, ir uzvasta vīna opera, īstudātys oratorejis solistim, koram i orkestram, atskaņuotys vairuokys instrumentalys i vokali instrumentalys prorgamys. Ar ratim izjāmumim festivalā atskaņuotuo muzyka ir skaniejuse pyrmū reizi na tik Latvejā viņ: Mītela koncerts 2 fagotim, Martina Lindis skaņdorbs vijūlei solo, Cossoni Magnifikats i cyti opusi ir bejuši pasauļa pyrmatskaņuojumi.
Baroka muzykys dīnu afišā parosti rūnama vīna solo, vīna kamermuzykys i vīna programa solistim, koram i orkestram. Puorsvorā kotra programa pīdzeivoj divejus atskaņuojumus, vīnu Rēzeknē i ūtru izbraucīņa koncertā kaidā nu Latgolys bazneicom, kulturys nomim voi muzykys školom. Festivala nedeļā nūteik ari meistarklasis, lekcejis i darbneicys.
Mieginuojumi, koncerti i meistarklasis, kū vadejuši pasaulī pazeistamī interpreti kai C.Coin, S.Azzolini, Rēzeknis muokslinīkim ir vīnreizeiga vareiba tikt pi impulsu rodūšajai izaugsmei. Meistarklašu dalinīki sajāmuši kreditpunktus vuiceibu i profesionaluos tuoļuokizgleituošonuos programuos. Kūpdorbs ar Rēzeknis Tautys teatra i deju kūpys “Dziga” dalinīkim operys īstudiešonys laikā 2007. godā beja na tik Rēzeknis publikys atzineigi nūviertiets: īstudiejums tyka izvirzeits “Dienas” goda bolvai kulturā.
Festivala koncertus kotru godu nūsaklausa vysmoz 1000 baroka muzykys meiļuotuoju nu Rēzeknis, Viļuonu, Stiernīnis, Varakļuonu, Dagdys, Pasīnis i Reigys.
Festivalu kotru godu atbolsta VKKF, Šveicis vaļsts kulturfonds “Pro Helvetia” i Rēzeknis piļsātys dūme. Vairuokkuort Baroka muzykys dīnys ir atbaļstejuši: Šveicis privātī fondi Artephila Stiftung, Doms Stiftung, Franču kulturys centrs Reigā sadarbeibā ar Francejis Kulturys ministreju, Šveicis viestnīceiba Latvejā, kai ari Rēzeknis uzjāmumi “Herkuls”, “Alba”, Rēzeknis galis kombinats i vīsneica “Kolonna”. Informativi festivalu kotru godu atbolsta žurnals “Mūzikas saule”.