Vēļ tik leidz 4. februaram Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē apsaverama dveiņubruoļu Juoņa i Māra Vogulu pūdnīceibys izstuode. Bruoli Voguli pīduovoj plašu keramikys dubultpersonalizstuodi, ļaunūt sajust syltumu i mīlesteibu iz muolu i Latgolu. Izstuode virtuali apsaverama ari ite pat – LaKuGā.

Inese Dundure, Latgolys Kulturviesturis muzejs

Izstuožu zalā koč kas nūtinkšk, piec laiceņa – vēļ. Tei skrūze ir dzeiva, i tys svečturs ari… Tai tī tinkškēs kaidu šaļteni. Ituos skanis atsauc pīmiņā pārnejuo goda Latgolys pūdnīku dīnys, kod ceplis kurējuos pi meistarim Vogulim Lendžu pogosta „Cepleišūs”. Nu jau golvonī kurynuotuoji beja Voldemara i Olgys dāli Juoņs i Māris, dveiņubruoli, treisdesmitgodnīki. Olga kai vysod ryupējuos par leluos gostu saimis lobsajiutu – kab byutu cīnasts, kab ir ļusteigi i omuleigi. Kotrs teik sagaideits, pacīnuots, ar kotru teik puormeits kaids vuords. Voldemaram – pīpiļdejuma sajiuta, dāli ir juo omota turpynuotuoji, ari unuki ir tīpoš sūpluok. Treis godus vacais Dāvids ar tāvu Juoni bedrē pi kurtuvis – juodamat molka, obejim kūpā saīs varanuoks metīņs. Kur Dāvids, tī juobyut ari Elizabetei – Māra meitai. Iz obeju mozūs paleigu mamu Gerdys i Dzintrys vaicuojumim par nūgurumu ir skaļš atsacejums – nā! Jim ir juobyut pi cepļa! Voldemars pa reizei īīt cepļa telpā, na jau kab izkontrolātu, bet kab pasaprīcuotu – vyss nūteik, kai tam juobyut. Dāli zyna vysusmolkuokuos omota niansis, jī ir bejušs kluot vysim pādejūs 30 godūs kurynuotajim ceplim. Nui, suokumā Olgai iz rūkom, syltumā aizmyguši, tod tāvam sūpluok – pa rūkai, ka pasauks i byus juopaleidz dasvīst molkys, nūsluopēt cepli ci izceļt nu korstuos mutis pādejū kuortu pūdu.

.

Juoņs i Māris roduši pi tuo, ka „Cepleišūs” apsagrūza daudzi gostu, Olga ar lapnumu ruoda gostu gruomotu, kurā na mozums vītejūs slaveneibu i tuoleju zemu ļauds izsacejuši sovu apbreinu Latgolai i sātys saiminīkim. Bet tymā ir daudzi ari vīnkuorši sirsneigu vuordu nu tīpat rādā dzeivojūšim sābrim, draugim. Ari itū atvierteibu pasauļam dāli ir montuojuši nu tāva ar muoti, taipat kai naaizskoramu vierteibu sapratni – Dīvs, saime, pateiceiba, mīlesteiba.Juoņs ir pabeidzs Rēzeknis Augstškolu, suokumā īgivs izgleiteibu ekonomikā (2003), bet piečuok magistra grādu (2009) vadeibys zinuotnēs, tān struodoj Austrumlatgolys Profesionalajā vydsškolā (bejušuo Rēzeknis 14. orūdvydsškola) par informatikys, ekonomikys, gruomotvedeibys školuotuoju, kai ari īgivs lobu pīredzi Eiropys Savīneibys fondu leidzfinansātūs projektu vadeibā i koordiniešonā. Māris ir pabeidzs Reigys Tehniskū universitati, īgiustūt tehnologa dizainera bakalaura (2004) i profesionaluo magistra (2006) grādu. Ari jis struodoj Austrumlatgolys Profesionalajā vydsškolā, kur voda gon praktiskuos nūdarbeibys, gon teoreju tūpūšajim ceļtnīkim. Pats ir īgivs praktisku pīredzi ceļtnīceibys dorbūs, sovom rūkom var izceļt sātu nu pamatim leidz jumtam, natuoli nu „Cepleišu” vacuos sātys vīta taida sataiseita – saimei.

.
2. janvarī bruoli Voguli svinēja sovu 31. dzimšonys dīnu ar izstuodis atkluošonu Latgolys Kulturviesturis muzejā. Iz vīna nu pārnejuos pūdnīku dīnuos izcaltajim svečturim siež garauši zači, Juoņs īsasauce – „Tīk tok mes ar tevi, bruoļ!”, Māris tik vaicuoja: „Kurs tod tu esi?”.

.
Kasdīnā obejim bruolim ir sovys gaitys, dorbs i pīnuokumi pret saimi, sabīdreibu, bet obejus vīnoj mīlesteiba iz puormontuotū omotu – virpys i guņs dzīsmi, muola i dyumu smuordu.

.
Kartenis: Bruoļu Vogulu izstuodis atkluošona, 11.01.2012. A.Bondarenko foto, Svečturs bruoļu Vogulu izstuodē, foto E.Husare