Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2013. goda decembra numera.

16. raidejums (par breinumim).

Loba dīna! Latgolys Radejis viļņūs Maruta Latkovska.

Šudiņ es grybu ar Jums parunuot par breinumim. Prūtama līta, ka par taidim mes bīži viņ naturim kotra sagaideita saulis lākta, īspiejis satikt sovus meilūs i unuceņam voi unučkeņai pasaceit: Vasals! Vasala! Tys vyss myusu acīs izaver tai pīrostai. Par tū deļ taidu taustamuoku breinumu atrasšonys paškūrsteisim Latgolys kulturviesturis loppuseitis…

Kai Jius dūmojat, voi Latgolys dzīsminīks Andrivs Jūrdžs, kurs sovā laikā pi skola gaismys puorrakstēja tyukstūšom lopyspušu, a skola guņs cīši acs maitoj, i jis dreiži oklys palyka, viņ nu dzīsmis, nu raksteita, runuota vuorda nikod nasaškeire (jis beja vīns nu ituos ar rūku raksteituos literaturys calmlaužim). Voi itys cylvāks varēja īsadūmuot, ka paīs “nīka” godu 80, i juo nūvadneica, Nautrānu v-šk. absolvente volūdneica Anna Stafecka (dz.Strode) juo Myužeigū kalinderi sakuortuos izdūšonai, a vēļ piec cik godu juo gruomotys gudreibys, kurys pīraksteitys kotrai dīnai, skaitēs ari jaunatkluotuos Latgolys Radejis puiši i meitinis. Skaitēs i daudzkū nu tūlaik raksteituo pījims kai vysai aktualu teiši myusu dīnuos.

Taipoš voi myusu tautys aizstuovs Pīters Miglinīks varēja paredzēt, ka kod ta Latgolā īsastuos taids elektronizeits laikmats, ka datori i internets byus kotrā školā i voi kotrā sātā? Voi pyrmuos latgalīšu laiceiguos avīzis redaktors Fraņcs Kemps, kurs myra izsyutejumā tuolajā Sibirejā, byutu nūticiejs, ka juo i sīvys Konstancis Daugulis Kempys rokstu dorbus dāls Leopolds, pīpaleidzūt unukam Aleksandram, digitalizēs teiši juo avīzis “Gaisma” symtgadis jubilejā, i tī kompaktdiskā byus pīejami vysim interesentim i kulturviesturis pietnīkim?

Daudz itaidu naparostu lītu nūteik iz pasauļa, viņ cylvāks napuorstuoj speiteigai apgolvuot, ka laikā, kurā jis dzeivoj, nav lai juo padareituo dorba augli byutu radzami piec īspiejis dreižuok. Nu kurs ta nu myusu var atsaļaut gaideit symts godu!

A bīži viņ dzeivē izīt tai, ka tovys īsātuos sieklenis naizdeigst ni šudiņ, ni rudiņ i tu bādojīs par tū, ka veļti esi prācavuojs…

Kū te lai soka? Mīrynuojums mums vīns, ka dorbs jau naizgaist. Taipoš kai mīlesteiba.Viņ puorsavierš cytā kvalitatē. Nu mīlesteibys pret sovim leidzcylvākim tei reizē ar sovim eistajim i taipoš gora bārnim izaug un ir spiejeiga styprynuot pavysam cytu paaudžu cylvākus. Pošai ir dasaguojs dūmuos grīztīs pi mariaņu tāva Staņislava Škutāna, mons. Nikodema Rancāna voi Konstancis Daugulis Kempys ar vysai myusdīneigim raksteituo vuorda i nagaideitu dzeivis peripeteju vaicuojumim. I asu īvāruojuse, ka paleidz.

Jūs liktiņūs īsaverūt, vīgļuok ir atrast sovu samežgejumu komuleitī vajadzeigū dzeipureiti. Par tū drūši varu saceit, ka VAR, VAR IZDEIGT SIEKLEŅA I PIEC TŪS SYMTA GODU!

Šudiņ, kod taidu trauksmainu sūli iz Eiropu asam pajāmuši, daudzim suocs liktīs, ka tuos volūdys lītys niu, laikā, kod izaveiduojuse taida sarežgeita ekonomiskuo situaceja, taids nīks viņ ir.

Tūmār pīminēsim, ka mes na tik seņ svinējom 250 godu jubileju Livonejis goreidznīku latgaliski iztulkuotajai “Evangelia toto anno” (Evaņgelejs svātdīnem i svātku dīnom), kas izdūts 1753.godā.

Tei ir pyrmuo latgaliskuo gruomota, kura sasaglobuojuse leidz myusu dīnom i jubilejis sakarā pīredziejuse sovu faksimilizdavumu.

Ari tymūs tuolajūs misionaru laikūs Latveja nabeja zeme, kur pīns ar madu mutē lejās. Tikkū puori beja guojuši miera godi, aiznasdami naskaitamys cylvāku dzeiveibys. Par tū padūmuosim, kū, pretim turūtīs dižajai globalizacejai, mes pamessim tim, kuri nuokūtnē gribēs īsavērt myusu īveiktajā, myusu izdareitajā deļ sovys volūdys saglobuošonys. Jo pošu ļauds daudz gryutuokūs apstuokļūs par myusejim i svešu tauteibu cylvāki varēja na viņ īsavuiceit runuot myusu mēlē, bet pat vuordineicys sastuodeit i tulkuot. Par kū lai mes byutu tī leluokī napraškys. Tei tok myusu dzymtuo volūda! I ar Dīva paleigu mes vēļ daudz kū varim īveikt.

Pasaceņssim vacuokuos paaudzis ļaužu volūdā tai viereiguok īsaklauseit i poši atguoduot kaidus senejus, laika skriejīnī damierstus vuordus, īsacēt cylvākus, kurim ir boguots tūs kruojums i kuri varbyut jau poši ir darejuši i dora tū darbeņu, lai salaseitu pa viejam kaiseitūs volūdys līcinīkus. Jo sirsneigu paļdis Jums saceišu par uorstnīceibys augu, vysaidu zuoleišu latgaliskajim nūsaukumim.

Turpmuokajūs Volūdys vaicuojumūs alfabeta seceibā pasekuosim sovim bīži viņ jau damierstajim i nu runys izslāgtajim vuordenim. A šudiņ paļdis par klauseišonūs. Vysu lobu Jums vielejūt: iz sasadzierdeišonu!

17. raidejums (burts “a”)

Loba dīna! Ar Jums Latgolys Radejis viļņūs – Maruta Latkovska.

Kai jau sūleju Volūdys vaicuojuma par breinumim nūslāgumā, niu Rūžukrūņa zeileitem leidzeiguos vērtinēs laseisim kūpā sovus vuordeņus. Padūmuosim, kurus nu tim mes vēļ zinim, pīminim, lītojam voi esim tūs pošūs dziļuokajūs i tuoluokajūs sirds kakteņūs nūglobuojuši.

Vīns nu leluokajim kotrys tautys, kotrys apdzeivuotys vītys duorgumim ir vītvuordi, tai saucamais īpašais rezervis fonds, kuri kai svareigi viesturis līcinīki namaineigā stuovūklī i izskotā ir juosorgoj i juonas nu paaudzis iz paaudzi. Dīmžāl ari itūs sova veida sakralūs vuordu liktiņs Latgolā ir bejs vysaidu politiskūs i sadzeiviskūs vieju plūseits. Tim tykušys nūst jimtys golūtnis, ceņšūtīs tōs aizstuot ar it kai latviskuokom i modernuokom. Pīm., Gaļānus puorsaucūt par Galēniem, Rudzātus par Rudzētiem, Nautrānus par Nautrēniem, a Rāznu par Rēznu i.tt. I maņ lels prīks par myusu viļānīšim, kuri napīļuove, ka piļsieteņu “pōrkristeitu” par Vilēniem. Ir jau ari vēļ daudz kuriozuoki gadejumi nūtykuši, pīm., kod Nagļu pusis apdzeivōtū vītu Škierzlateni teik īdūmōts pōrsaukt par kirzaceņom.

A suoksim mes šudiņ ar alfabeta pyrmū burteņu a i pasaprīcuosim, ka mums vēļ ir taidi vītu vuordeni kai: Adamova, Aglyuna, Ambeli, Ancāni, Arendole, Asāni, Ašari, Ataša, Atašīne, Aišpūri, Aivīkste, Aizkaļne, Adinaite, Aizupe, Antāni, Audreni, Augšpiļs, Auleja, Auzāni i citi tikpoš skaneigi. Sovukuort, runojūt par latgaliskajim augu nūsaukumim, grybātu minēt taidus div` vuordeņus, kurim ir vysai daudz izrunys variaceju.

Pajimsim vuordeņu – agristys, a vēļ soka agrūsti, agresti, agreškys, agrozdi, agruškys, ierškeiža, osūkle.

Voi pajimsim vōrdeņu – avīšys, avīkšys, aveikši, aivīkstine, aivīkšine.

Taipoš breineigs uorstnīceibys auga vuordeņš ir aši (lejslatvīšu mēlē tūs augus sauc par doņiem). Tī ir zali, pūsmaini stībreiši kai miniaturi bambuseni, kuri aug mytruos vītuos, gruovūs, muorkūs. Vysvaira lītojami kai organisma atjaunynuotuoji i labi paleidz pi nīru saslimšonu. Taipoš kai apdzyrys – zuoleite, kurys čajeni lītoj pret puorsastruoduošonu (tryukumu).

A kur vēļ naatkuortojamuo maja pučeite ar sovu skaneigū latiniskū nūsaukumu: convolaria majalis – Latgolā tuos sauktys ari par kreimineitem i auskareišim.

I vysbeidzūt īsaklausēsim taidūs vuordūs kai abāds – pyrmais mīlasts “cyuku bērēs” voi sābrim aiznasta navuoreita gaļa nu “cyuku bieru”.

Padūmōsim, voi myusu dīnuos vēļ teik lītuots vuords aizdzereibys ar nūzeimi “saderēt leigovu” i vōrds aizgavieņs ar nūzeimi metenis, a vuords ambona ar nūzeimi kancele voi vuords ancuks ar nūzeimi uzvalks.

I kai ir ar vuordeņu atkaļņs (atkaļņa – svikeļainajā adejumā – vīns vaļdzeņš labiski, vīns kreiliski), voi vēļ lītojam vuordu aviļs –bišu strūpa apzeimeišonai, a vuordu atsaceibys, jo runojam par ticeibys muoceibys vuiceišonys laiku.

Voi asam dzierdiejuši, ka par auckeli sauc lupotu virtuvis trauku i mebeļu mozguošonai, a par abryusi dvīli, goldautu.

Ka procesu, kura laikā gūteņa, vuškeņa teik pi jaunuos paaudzis – moza teleņa voi jiereņa sauc par atsavesšonu, ka apdzenēt kūku ir tū apdarynuot, sovukuort koč kū apklaust ir vīnkuorši apsapraseit, a apsadareit ir pabeigt reita voi vokora sātys dorbus…