Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda janvara numera.

18. raidejums (burts “b”).

Loba dīna! Šudiņ Latgolys Radejis viļņūs Volūdys vaicuojums. Ar Jums kūpā ir Maruta Latkovska.

Parunuosim par burteņa “b” izplateibys arealu myusdīnuos mozuok lītojamūs vuordūs.

Pyrma suoksim ar dažu skaneigu vītu vuordu nūsaukšonu. Īsaklausit: Babri,Baļbinova, Baļtinova, Bambāni, Bikernīki,Bokuoni, Bolvi, Borkova, Brodaiža,Breidaki, Bukmuiža, Buoleni, Buozova…

Niu pīminēsim kaidus augu nūsaukumus! Vysim labi pazeistamī buraceni voi batvineiši, nu kuru suortums byudūs i veseleibys da valis. Taipoš slovonuo nazuole buolyudine ir tei poša vysim tik labi pazeistamuo balanda, kura cīši labi var papyldynuot vitaminu davu  pavasara salatūs. Sovpateigs augs ir ari bezdeleigulizeicenis voi teiruma atraitneitis, taipoš ari smuordeigī baduni voi pūra vaivareni i cereni voi besakūki. Tod vēļ būneja – geraneja voi mušketers.

Boika, boiceņa ir svīsta kuļamais trauks, būrte – motūs sīnamuo lenta. Bazvyns ir svori , a britvans – capamuo ponna.  Bačs ir jauns audakla rulleits. Baraks ir tai saucamuo cauruo guba – konusveideiga kaudzeite labeibys voi sīna kaļteišonai. Beraks ir puika, beruki – bārni, besētīs – trokuot. Birnavuot – ir īsvieteit, a braščuks – procesejis daleibnīks katuoļu dīvkolpuojumā A bričkys, gaptys, spicis, knipelis ir mežginis. Brika, briška – ir ore (vēļ daļžons, tarantass). Brile ir platmale, a brist zivs – zvejuot. Bruolinīks ir bruolāns, a brīdaklys – pļuopa. Bagars ir gon īreice ūgu laseišonai, gon muorku teiramais (bagarēt – teirēt). Baļva ir baļļa, vēļ abra. Blise ir pliņte, a būgons – vijūlis lūceņš. Bradiņs – ratynuotūs velkūs austa drēbe teiklam, divbrids. Buļvinīks ir nalela ieceņa guļbeišu i sakņu globuošonai, a buļbaite – nūrokts kartupeļu lauks. Sovukuort burnass, burnaseņšir rudiņa mieteļs, žakete. Blīni ir pankūkys, blyugžuons – ryugušpīns, a buobine – baka. Bīzineica ir mīžu bīzputra, kuru vuoreja tikai apsiejeibuos. Bygucs ir Gavieņa laika iedīņs nu pīstā sagryustu guļbu, pupu i lynsāklu eļlis. Pamieginuosim taidu sataiseit! Vysmoz izaklausa veseleigai i ari tuo sastuovdalis nav nu aizjiurys zemu juoguodoj, a vyss atrūnams tepoš myusu duorzūs izaudzātuos produkcejis sarokstu pyrmajā ailē.

Ar tū Volūdys vaicuojums izskaniejs, paļdis, ka klausējitēs. Vysu lobu!

19. raidejums (burts “c”)

Šudiņ mes parunuosim jau par alfabeta trešū burteņu. Kai asam tū īsuokuši, pyrma nūsauksim kaidus vītvuordus, kuri suocās ar burtu „c”. Itūreizi tī byutu: Cakuli, Catlakši, Cārmyns (azars), Cirši,Cybla, Cybuli, Cyrms (azars), Cyskuodi,Cucuri, Cesļova, Cierpinski, Cierps(azars), Čilipine…

Augu nūsaukumūs itūreizi ir taids cīši slovons i nūpalnim boguots cylvāka uorsts kai pats casnāgs, cybuļs voi kiplūks. I vēļ tikpoš populars pi kotrys sātys vālams kūks kai cārmyuška, kurys augli ir taida eista vitaminu kruotiveite, a poša cārmyuška sorgojūt sātu i tuos īmeitnīkus nu naškeistu goru i vysaidu cytu mūšku. Taidi lobi draugi mums ir dūti, viņ juomuok tūs izmontuot i jūs spiejis likt lītā!

Vēļ burteņš “c” var lapnuotīs ar taidim vuordim kai ciši – nazuole, kura aug lynūs, i vuordeņu čymyni. Nu čymynu mes vuorejam čaju, lai mameņom natryuktu pīna, ar kū baruot sovus zeidaineišus, vēļ čymynus līkam deļ gorduma Juoņa sīram.

Čyzmys, čizmis voi biškriesleņus sēsim zam  uobeļneicu, lai aizbīdeitu  nu sova duorza loputs, lai izmontuotu ituo auga kuorteigajuos skalineitēs salyktuos sieklenis kai garšaugu – piparu aizvītuotuoju, kai organisma atteireituoju, maisejumā ar madu kai sova veida efekteigu prettuorpu “slūtu”. Bet, jo myusu duorzā ir īsamanejuse poša čorta padauza voi valna uobeļs, tod gon sorguosim unuceņus i unučkenis, lai nateik kluot pi ituo auga, jo tys ir cīši iņdeigs!

Taipoš pīminēsim vuordeņu colonka – tei ir atspūle, voi ūtra nūzeime itam vuordeņam ir šaudeiga, pļuopeiga sīvīte,Apaleitis prototips nu taida poša nūsaukuma Veronikys Tenčys-Goldmanis stuosta, kurs beja publicāts 1999.godaguojuma žurnalā “Katōļu Dzeive” 12.nr.Vyseistuokuo colonka ir ari rakstneicys Naaizmierstulis stuosteņa “Es nagrybuaprunuot” varūne žogota. Apaleitispīdzeivuojumu turpynuojumu rubrikā“Paleigs teatra mīļuotuojim” var izlaseit,suocūt nu 2007.goda “Katōļu Dzeivis”Leldīņu numura.

A niu otkon par cytim vuordenim: vuords cegli, kai zinim, ir kīgeli, a cjorka – smolkuo rīve. Cukrineica ir cukra trauks, a cureite – gavieņa iedīņs nu maizis gabaleņu iudinī. Cybuocs ir cybys vuoks, a cisinīks – gultys maiss voi solmu pynums lūgu syltuma izolacejai nu uorpusis zīmā. Čipka, ari čepka ir moza aubeite, a čaukstine – moza, naīsadavuse kuopustu gaļveņa. Poša breineiguokuo vīta soltā zīmys dīnā ir pi čiteņa ar syltom čobom kuojuos. Bet tai kai niu laiks jau slīnās iz pavasara pusi, tod suoksim lobuok sepinēt par tū, ka pavysam dreiž mežu pļaveņuos mes varēsim atrast pyrmūs čāpukus (sieņs, kuru gaļveņu capureitis atguodynoj cylvāka smadzinis). Nu pādejūs čumolu (čauleņu) ceņssimēs atbreivuot rīkstu kūduleņus i cytys sieklenis, lai papyldynuotu sovus zīmys soltumā paputiejušūs spākus. Gatavēsimēs ari jaunuos ražys siejai. Par kolnim i lejom traucās pavasars, nasdams zini, ka jis gon naļaus myusim rūkys kliepī salykušim sēdēt. Voi par zīmu asam sagatavejuši čubeleitis – bārza tuoss skalineitis, lai, (kod daīs laiks) varātu dūtīs smuordeigajuos meža zemineitēs….

20. raidejums (burts “d”)

I tai namonūt ir daguojs laiks burteņam “d”. Vysupyrma nūsauksim kaidus vītvuordus, kuri suocās ar itū burtu: Dagda, Daugova, Daugavpiļs, Dekšuore, Dekteri, Drycāni, Dubna, Dudari, Dudeli, Dundys, Dzalbi, Dzeni, Dzierkali, Dzīsnīki, Dreidzs (azars), Dzipšli.

A niu parunuosim par augu nūsaukumim! Maņ babeņa nazkod stuosteja par taidu sīvīšu cylvāka smukumam cīši svareigu augu kai dzierksteņu (lejslatvīši voi baltīši itū pučeiti sauc par dzierksteleiti). Na veļti myusu dzejneica Dzierksteņa (dzymuse Genovefa Stafecka) sev taidu skaneigu pseidonimu izavielēja. Pučeite piec sova paskota nauzbuozeiga, atguodynoj mozu mini neļkeiti! Paleidz pi dzemdis asiņuošonys i cytūs ar dzemdeibom saisteitūs sarežgejumūs, pi muogys slimeibu, pi sirds suopu. Ar dzierksteņu nūvuorejumu mozgoj rātys, tuos ir ari pretkuosa zuolis i paleidz pi lūceitovu suopu.

Dzeļzine. Jei saukta ari par cītini, cītū zuoli, dzeļža puči, sausū puči, kolnu dzeļzini, susekleiti, dakli (Rāznā), pļovu vasiļku (Bieržgalī) i.tt. Ar ituo auga nūvuoriejumubārnus juomozgoj, kod tī kuojom naīt. Iteizuoleite – uorstnīceibys augs ir cīši iztureigs– nivīnys sausuos i putekļainuos ceļa molysnasmuodej, ni cylvāku kūpta, ni laisteita, acytu reizi zīd kruošņuok par myusu duorzūsizpiļceitajom puču karalīnem. Ejūt garum,pasveicynuosim itū pučeiti, jo jei vysodpadūd “Lobu dīnu!” myusim, viņ voi messovā aizjimteibā tū īvārojam?!

Taipoš kruošnis i daudzom uorstnīciskom īpašeibom apveļteits ir taids augs kai deveņveiru spāks voi saulis svece i duobūleņš(boltais i sorkonais). Ka duobūls piļneibā suoc zīdēt, tys juopļaun. Jo, tam puorzīdūt, nūsagatavej sieklenis i par zīmu taidu puorzīdiejušu duobūlu cārt pelis. Tai ka vysam sovs laiks, kurs juoīvāroj, jo nagribi līku napatikšonu iz sova kokla.

Vēļ ir ari taids cīši iņdeigs augs nu naktiņu dzymtys kai dridžine. Jo tūmār ir nūtykuse sasaiņdeišona, tod juosnādz pyrmuo paleidzeiba, juoizraisa vemšona, juoskoloj muoga, juodzer aktivuo ūgle i juosagrīž pi uorsta. Tai ka lobuok tuoļuok nu ituo auga. Ar acim jū var apmīļuot, bet ar rūkom lobuok naaiztikt.

Ar burtu “d” suocās vuordi dardacs, drugņa, dzeļvēdzere, kas ir tei poša mumsvysim zynomuo varaveiksna.Vuords drupeit nūzeimej drusceņ,maizis drupona ir maizes drupata, dulis ir bumbīris, dumtive – kalieja pliešys, a dajiukt – nūzeimej pīrast. Pīminit, kaiAntuāna de sent Ekziperī mozais priņcsdajaucēja (pīradynuoja) kruošņū rūzi… Dynduorzs ir lūpu aplūks, kas atsarūnstorp divom ākom, kurys, sasavīnojūtjumta molom, izveidoj nūjumi. Depe, depeite ir suņa voi kačeiša “rūceņa”,kuru jis, jo saiminīks ir pasaceņtstū īvuiceit, padūs jam sasavasalojūt. Džieļs ir grēmas, a dryuksts – sabuoršona, sabraneišona. Sovukuort dreļs ir ūrbs metala voi akmiņa ūrbšonai. Džierksts ir suope rūkys dalnys lūceitovā. A drypatāīšona ir bārnu spēle ar globuošonūs. Dzanyukšys ir dzenauksts (zyrga aizjiuga pīdarums), a dzjākavuot nūzeimej pasateikt, dzeds ir vactāvs, dāds – ari vactāvs, večuks, vacs cylvāks, a dziga ir deja. Skaists vuords ir dzīsna, kas nūzeimej reita ausmu voi vokora bluozmi. Dečs ir saga, a dzāsluons – pīslīnamys maizis kruosnis durovys. Redzit, cik daudz smuku, bet niu jau vysai moz myusu sarunvolūdā lītuotu vuordu! Taida pošam sevis apzagšona viņ izīt… a vuordu kruojums kiust kai pavasara ladi.