Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda februara numera.

21. raidejums (burts “e”)

Loba dīna! Latgolys Radejis viļņūs Volūdys vaicuojums. Kūpā ar Jums ir Maruta Latkovska.

Šudiņ alfabeta kuorteibā ir reize burteņam e. Itys nav puoruok izplateits i eipašajim vuordim boguots burts, ar kuru suoktūs naskaitomi leksiski nu lejslatvīšu piļneigi atškireigi vuordi, bet, nasaverūt iz tuo, ari itam burtam ir sovi pīkritieji voi, kai tagad sauc – fani myusu volūdys kruojumā.

Suoksim vysupyrma ar vītu vuordim: Eglaine, Egli, Egļova, Egļucīms, Eļkšni, Ereli, Eša azars, Ezereni, Ezernīki, Eiduki, Eisaki, Eisuli…

20. julī Latgolys bazneicuos teik svynāta profeta voi pravīša, Vacuos Dereibys puorstuova Beibelē svātuo Eliaša dīna. Nu bierneibys pīmiņu, ka babeņa, kod  nūsabeiduse praseju, lai kū pastuosta par tū, kas nūteik dabasūs pārkiuņa laikā, jei saceja na tū vysbīžuok dzierdātū atbiļdi, ka Dīveņš barās, bet gon tū, ka pravīts Eliašs guņs rotūs pa dabasim braukoj… Tī tod munā iztēlē atsakluoja taida kruošņa redzis glezna, ka iz breisneņa i par bailem aizamiersa…

Bet… na jau viņ eipašvuords Eliašs, kura nosuotuojs Latgolā pazeistams Bazneicys tradicejā i ir mynāts jau Andryva Jūrdža “Myužeigajā Kalinderī”, suocās ar burteņu e. Ir myusu volūdys kruojumā taidi vuordeni kai: eļsinēt – elsot, ereļs – ierglis, eilyns, eilineņš – īlens.

Sovukuort vuords eikss (īkšķis) apzeimoj kuoju i rūku lelūs pierstus, bet vuords eikss (niere), eikši ( nieres) ir vīns nu svareiguokajim organim cylvāka tik sarežgeitajā kermiņa sistemā.

Ir vuords eglis ar nūzeimi ‘ecieža’, sovukuort vuords ecētīs, eceišonuos ir palics par sinonimu vuordim streidiešonuos, eņciešonuos.

Ar vuordu eņdžis apzeimoj durovu ‘eņģes’, a tū, ka taids pavysam eists draugs var byut tikai vīns, saprūt ari mozais Boņuks rakstnīka Juoņa Klīdzieja i kinorežisora Juoņa Streiča filmā “Cylvāka bārns”.

Na veļti ari tautā popularajai dzīsminīka Pītera Miglinīka vuorsmai pīdzīduojums skaņ:

Ei, ei, nabādoj,

Ceiņā vysu giusim!

Osorys kas bierdynoj,

Napaleidzēs myusim.

Tai ka lobuok ceņssimēs byut breivi i naatkareigi kai ereli voi iergli gaisā, lai gon tymā pošā laikā tys nanūzeimuos, ka dzeivuosim kai eikši voi nīris taukūs.

22. raidejums (burts “f, g”)

Šudiņ parunuosim par vuordim, kuri suocās ar burtu f i burtu g. Parkū asu  tai “īsaskriejuse” ar divejim burtim iz reizis?

Tys ir deļtuo, ka burts f ir pavysam napopulars kai suokuma burts latgalīšu runā i, prūtama līta, raksteibā. Vuordi, kuri ar itū burteņu suocās, puorsvorā ir svešvuordi.

Ituo suokuma burta sakareibā gribieju tikai atguodynuot tim, kam  tys aizamierss, i paskaidruot tim, kas tuo nav zynuojs, ka vuordu kūpa figu kūks, kurs bīži sastūpams latgalīšu senejūs rokstūs, nav nikaids tī (pīdūdit par izteicīni – čapstis) – kai myusu dīnuos latgalīši īsavuicejuši saukt tū pošu figu – kūks, bet gon vīgis kūks. Taitod figu kūks ir vīgis kūks, par jū ir raksteits i tai tys teik saukts vacūs izdavumu Svātajūs Rokstūs.

Ar ūtru šudiņ apsaveramū burteņu g myusu Latgolā suocās taidi vītu vuordi kai: Gaigalova, Gailumi, Gauri, Geņgeri, Greči, Greiškāni, Grigi, Grybuli, Grybusti, Grugulis, Gruoveri, Glaudāni, Gryudinīši, Gryušļova, Gryužņa, Grundāni, Garaņči, Greiži …

Vuordeņu gaist, izgaist – latgalīši lītoj ar vuorda ‘zust’ nūzeimi. Sovukuort vuords garcs ir tylpuma mārvīneiba, i vēļ par dzeda garci ar taidu drupeit nīvojūšu nūzeimi sauce mozūs pyrmūs klašu školānus, sokūt, pīm., “A kū ta jau tī seikī, tī vēļ tikai dzeda garcī vuicuos…”

Vystu puorvaļdnīkam gaiļam, kai zinim, ir gnēze (knābis), a motus mes sukojam ar grebini (ķemmi). Pučis, burkuonus, batviņus voi tūs pošus buraceņus mes siejam grāduos, a lejslatvīši tuos sauc par dūbem. Iz rudiņa pusi mes nu sovu grādu raunam tī izaugušūs grīziņus, a puornūvadnīki – kāļus. Pi latgalīšu pārkiuņs grauž, a pi puornūvodnīku vīnkuorši ryuc.

Gruomota pi myusu ir ari viestule, a gruomotu atlaist nūzeimoj ‘atsyuteit viestuli’. Gruomatnīki ir na viņ leli gruomotu laseituoji, bet ari gruomotu puorraksteituoji drukys aizlīguma laikā kai nautrānīts Andryvs Jūrdžs, Vincents Leika nu Gaigalovys pogosta Strūžānu, JuoņsSeiļs nu Gaigalovys pogosta Seiļu,Fraņcs Škesters nu Makašānu pogosta Škesteru, Andrivs Skutele nu Sylajuoņu pogosta, Juoņs Salinīks nu Salinīku cīma pi Lubuona, Juoņs Vaikuļs nu Kolupa i, prūtama līta, daudz daudz vēļ cytu nanūsauktūs. Juoņs Lejāns, kurs vuicejīs Rēzeknis piļsātys školā, kuojom apstaiguojs Latgolu, rakstejs dzīsmis, tulkuojs lyugšonys, īsiejs gruomotys. Ceļuodams vysod apsamets tikai pi naboga ļaužu. Jam bejs daudz vacu gruomotu. Dzeivuojs Rēzeknē.

I vysbeidzūt vēļ drupeit par augu vaļsti. Pīm., par garbuzu voi arbuzu. Itys dīnvydu auglis ar lobim panuokumim paguojušajā korstajā vosorā auga tepat myusu Latgolys zemeitē i beja daudz veseleiguoks deļ sovu lītuotuoju par īvastajim garbuzim – uorzemnīkim. Cerēsim, ka ari itei – atejūšuo – byus kuorteiga garbuzu vosora!

Ar burteņu g ir saisteits ari taids cīši svareigs uorstnīceibys augs kai guņspuče voi šaurlapu ugunspuķe. Itys augs ir bīži sastūpams Latgolā, jo puorjiems vysys tuos sātu vītys, kurys ir pamets cylvāks. It kai grybādams saceit: “Pasaverit iz myusu, ļauteni, cik mes skaisti zīdim! Nu myusu var izvuoreit breineigu čaju, kurs, īpaši sagataveits,var kolpuot kai malnuos tejis aizvītuotuojs. Myusu jaunuos lapenis var lītuot salatūs i zupuos. Ar tom var dzīdēt bryucis!” I kai raksteits jaunuokajā Latvejā izdūtajā uorstnīceibys augu gruomotā, guņspuče ceļūt organisma aizsardzeibys spiejis pret vysaidom  infekcejom, a tuos izvylkumūs naseņ ir atkluota pretvieža aktivitate.

Izīt kai tymā slovonajā dzīsmē par mārgu, kura navar dabuot veira, jo sābru Apaleite, redz, izpļuopuojuse, ka jei “pubuļainu dzeju spriež”. A mārga izdūmoj, ka ari tū pubuli var likt lītā, jo, iz tuo pubuļa pakuopuse, jei īrauga sova bryuguona sātu.

Tai pruoteigai dasaītu dareit ari myusim, latgalīšim. Jo jau asam pamatuši guņspučis reiceibā sovu babeņu i dzedu sātys, tod vysmoz tuos uorstnīciskū spāku napaslynkuosim izmontuot sovys veseleibys styprynuošonai.

23. raidejums (burts “i, ī”)

Loba dīna! Latgolys Radejis vilņūs ar Jums ir Maruta Latkovska.

Kai jau tys ir īsuokts, niu rubrikā “Volūdys vaicuojums” mes runojam par timlatgaliskajim vuordenim, kuri nu lejslatvīšuatsaškir na viņ gramatiski – ar kaidimnazcik burtenim voi izskaņom, bet ariteiri leksiski – tī ir pavysam cyti vuordi.

Šudiņ alfabeta kuorteibā ir daguojuse kuorta burteņam i. Pyrma par kaidim skaneigim vītu vuordim, kuri suocās ar i, ī:Ikaunīki, Iļžukolns, Indra, Isnauda,Istra, Istalsna, Izvolts, Iubelis, Iubuli,Iudreiši, Iudri, Iudrine, Iudrupe, Iugulova,Īdeņa, Īrubine, Īsaļnīki.

Tikkū vuordeņu īrubine mes dzierdējom kai vītys nūsaukumu, bet tei poša īrubine ir ari irbenuoju kryums ar boltim zīdim i sorkonom ūgom. Īrubinem pateik augt upu krostūs. Muna babeņa stuosteja, ka nazkod  īrubiņu ūgys kolpuojušys kai pyrmuos zuolis bārnim pret pasaļšonu.

Cik daudz šudiņ volūdā vaira lītojam vuordeņu izpiļceits, izpiļceita i voi vyspuor zinim, kū itī vuordeni nūzeimoj? A nazkod par smukom, bet struoduot nagrybūšom tāva meitom saceja: “Izpiļceita gon tai myusu Muoreņai atlaseite. Mārga kai līpa, a kas jū pi veira jims.” Piec itūs pīmāru konteksta varim saprast, ka izpiļceits,izpiļceita ir ‘izlutynuots, izlutynuota’.

Idri ir pļovu augs, nazuole lynūs voi rudzūs. Itam vuordam ir cyta nūzeime. Par idrim sauc pļovys, kurys pavasarūs puorplyust.

A cik nu myusu kas zyna, ka vuordeni īkors, īkareņš agruok tyka lītuoti ar nūzeimi lauleibu gradzyns, gredziņteņš?

A īsaļneica, vēļ azneica, ir deļ īsola kaļteišonys pierts augšā.

Ižbuons, ari žbans, užbuons ir lela ola nasamuo skryuze, kas dūmuota salīšonai mozuokūs traukūs.

Niu taids vuords kai īskuot. Myusu dīnuos tū jau varātu  nūsaukt par sova veida golvys masiešonu, a agruokūs laikūs tū dareja merkantiluokūs nūlyukūs, lai nu golvys izdzeitu bužys, niu mes tuos vaira saucam par utim.

Izpors ir piertī izpārta slūta, ari maizis cepļa slaukomuo slūta, vēļ pomeļnīks,požogs.

Iuzys ir apakšbiksis, a iuzeļs – stričeits voi bikšu jūsta gonim. Sovukuort izkaseits, izkasiņs, ari paskrebeļs, sakaseits, sakasneits ir pādejais mozais maizis kukuleits kuortejā maizis cepīnī. Par sakasneiti, taipoš pastareiti, sauc ari pādejū, jaunuokū bārnu saimē.

Izdavenis – ir nalels kuozu mīlasts bryutis sātā.

Īvedine, ari īvesšona – pi katuoļu ir jaunuos muotis īsarasšona bazneicā pyrmū reizi piec dzemdeibu, kod piec tūs ir paguojušys 6 nedelis i vysys ar tū saisteituos paražys. 40 dīnu  piec dzemdeibu sīvīte nadreikstēja izīt uorpus sovys sātys apleicīnis, piec sešu nedeļu jei devēs iz bazneicu, nūstuoja pi svieteituo iudiņa trauka voi kristineicys. Bazneickungs izguoja prīškā, padeve jai aizdagtu sveci i stolys golu, īvede jū bazneicā i deve jai muotis svieteibu. Niu itū svieteibu sīvītis sajam bierneņa kristeišonys laikā.

Ar tū ari Volūdys vaicuojums ir izskaniejs. Vysu lobu!