Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda marta numera.

24. raidejums (burts “y”)

Loba dīna! Latgolys radejis studejā kūpā ar jums ir Maruta Latkovska.

Šudiņ mes parunuosim par eipašu burteņu, kura nav lejslatvīšim, a latgalīšu rokstu volūdys alfabetā tys ir – taitod runa byus pa cītū y voi igreka burteņu.

Vītu vuordu ar itū burteņu suokumā navariešu jums nūsaukt, jo itam burtam daudz vairuok pateik dzeivuotīs pa vuordu īkšīni, golūtnem, a nikai napateik byut kai tautā soka – par “prīškys pluocini”.

Bet na jau vysod svareiguokais ir tys, kurs bez apstuojis pa prīšku grūzuos. Tai ir nūtics ari ar itū burteņu. Vasalu revoļuceju, sova veida apvārsumu, izsauce tys, ka gon latgalīšu uzvuordūs, gon sātu i vītu vuordūs, tai sauktuos tūs latvyskuošonys rezultatā brašī tāva dāli Cyukori, Cyukmači, Bryuveri, Gryudinīši,Pyupuļnīki, Myurinīki palyka par Ciukorim,Ciukmačim, Briuverim, Griudinīšim,Piupuļnīkim, Miurinīkim. A vītu vuordi, par pīmāru: Lyuzinīki par Liuzinīkim, Lyuža, kur auga rakstnīks Juoņs Klīdziejs, par Liužu, Cybuli par Cibulim, Cyskodi par Ciskodim, Gryušļova par Griušļovu, Pryuši par Priušim, Styuraini par Stiurainim.. A Cyrms par Cirmu. Ari nu Cārmyna azara niu izguoja Cārmins. Vot jums – i kas ta tī – vīns burteņšvuordā!

A niu vīnkuorši pasaklauseisim, kai tekstā skaņ myusu eipašais burteņš y (jis i divskanī yu); teksts nu “Latgalīšu ābecis”, kas izdūta 1992.g. izdevnīceibā “Lielvārds”): Atguoja rudiņs. Myusu pyune pylna sīna. Klietī orūdūs sabārti gryudi. Dreiži byus zīma. Seņuok zīmā meitys lūceja pyuru. Ustobuos ryuce rateni. Pyurā vajadzēja byut daudz austu i šyutu driebu. Audaklus kruosuoja kryukļa myzuos i cytuos zuolēs. Mozī bārni sēdēja iz myureiša i lyudzēs, lai kurs pastuosta kaidu puosoku. Myusu babeņa, šyudama voi adeidama, stuosteja puosokys par lopsu, luoci, zači, ezi. Tāvs, byudams medinīks, daudz zynuoja par vylku, lyušu, meža cyuku dzeivi. Tyka mynātys ari meiklis: pamieginoj atminēt ari tu! Mini, mini meikleiti! A par gūdu itam naparostajam burteņam y latgalīšu rokstu volūdys alfabetā es jums pasaceišu prīškā ari meikļu atminiejumus! Ir tok pavasars, kod atbiļdi iz meiklis vēļ gribīs dzierdēt, a golvu lauzeit vaira nav spāka. I tai:

Cyuka caur sarim pyuš (pierts kruosne).

Kurus zuobokus šyun iz loktys? (pokovus deļ zyrga kuoju apkaļšonys)

Pyust gon pyuš, bet nikuo naād (pliešys kaļvē).

Stuļpeņš syunā, gaļdeņš viersā (sieņtenis).

25. raidejums (burts “j”)

Šudiņ “Volūdys vaicuojumā” mes sasatiksim ar tim vuordenim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burteņu j.

Pyrma nūsauksim dažus vītvuordus: i tai – Jūrdži, Japini, Jaša (upe), Jaudzemi,Jaujis, Jaunaglyuna, Jākubpiļs,Jersika, Jureiši, Jurāni, Juhnova, Juosmuiža.

Itūreiz mums gadejušīs eipaši slovoni vītu vuordi, kuri sauc atmiņā gon taidus gora miļžus kai dzīsminīku AndryvuJūrdžu, gon Jaunaglyunys sīvīšu gimnazejisaudzieknis i jūs direktoru prīsteri, teologejis zynuotņu doktoru AloizejuBroku, gon nazkodejū latgaļu vaļstiskū veiduojumu Jersiku i tuos karali Visvaļdi. I, prūtama līta, ari Juosmuižu kai dzejnīka Raiņa jaunu dīnu zemi.

A niu par cytim vuordenim, kuri suocās ar burtu j: Ir taids vuords jauciešs. Itymā vuordā sauc ryugstūšu olu, jaunu olu, pyrmū olu.

Vuordu jaunive ari niu mes labi pazeistam i naasam tuo aizmiersuši. Viņ vaira lītojam ar nūzeimi leigova, navys kai tys beja ogruok, ari ar nūzeimi – jauna vadakla.

A kū mes saucam vuordā: juška, juškeņa? Bierneibā tamuos soltuokajuoszīmys dīnuos babeņa maņ parosti saceja:“Pakuop, unučkeņ, iz kriesleņa i aiztaisi juškeņu.” Juška, juškeņa ir škūrstynaaizvors, – aizgrīžams voi aizlīkams.

Īsaverūt augu vaļsteibā, ari tī mes satiksim taidus vuordeņus, kuru pyrmais burts ir j, par pīmāru: lels ustobys kruošņums ir Jezupa puče, tai tei nūsaukta partū, ka na reši izzīd ap svātuo Jezupa dīnu. Kas tod ir Jezupa puče? Tautā tū sauc ari par ustobys lileju, amarilli, hipiastru. Juos lelī zīdi ir vysaiduos kruosuos: bolti, sorkoni, ružovi. Piec zīmys, kod asam atroduši nu pavasara i vosorys zīdu smukuma duorzūs, itei Jezupa puče izplaukst kai eists atmūdys breinums.

Prūtama līta, ka na vīnam viņ sovā bierneibā ir dasaguojs ausu suopis uorstēt ar taidys ustobys pučis kai jerums,jeraņs, jeronims paleidzeibu. Itys augs ir apveļteits ar sovaidu, osu smuordu, kurs na vysim ir pa pruotam. A kū tu, ciļvieceņ, nadareisi, lai tikai tyktu vaļā nu brīsmeigūs suopu! Myusu dīnuos gon navajadzātu puoruok daudz pasaļaut iz jeruma voi pelargonejis, a pyrma tūmār ar tom ausu lītom grīztīs pi uorsta.

I kurs ta nu myusu nav dzierdiejs taida teicīņa: “Itei meita gon zīd kai jurgine!” Myusu dīnuos ari itys breineigais vuords ir suocs atsavadeit nu Latgolys latvīšu vuordu kruojuma, partū, ka mes tuo vīnkuorši nazinim voi ari nagribim izmontuot sovā vuordu kruojumā. Lai gon juoatsazeist, ka teicīņa: “Itei meita gon zīd kai dāleja” – vysmoz maņ vēļ nav dasaguojs dzierdēt.

26. raidejums (burts “k”)

Ari ituo raidejuma temats ir par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu. Šudiņ ir daguojuse reize burteņam k, i juosoka, ka ar itū suokuma burtu ir vysai daudz tūs latgaliskūs vuordu, kuri piļneibā atsaškir nu lejslatvīšu i kurus sovā runā izmontoj tikai augšlatvīši, tys ir, mes, latgalīši.

Pyrma, kai tys jau mums īrosts, nūsaukšu kaidus skaneigus vītu vuordus, kuri suocās ar burteņu k: Klagači,Kauškali, Kaļvāni, Krumpāni, Kacari,Kazradži, Krekeli, Krūgeri, Kapeni,Kiurāni, Kiuti, Kaļnejī, Kaļvīne, Kacāni,Kaktinīki, Kancāni, Kaņtinīki, Kaunata,Kirups, Kolups, Kombuli, Krekeliškys,Kruoslova, Kuorklinīki, Kuorsova, Kuprova,Kaļveiši, Kaļvi, Kļovi, Kaziņči, Kuņdziniškys,Kroiči, Kanepīne…

A niu par sūleitajim vuordim: Agruok latgalīši saceja: Oi, kai vystys šūreit cīši kecinēja! Niu gon ari myusu vystys suokušys vaira kladzynuot, na kecinēt, jo itū sovu vuordeņu suocam aizmierst…

Myusu vuords klāvs, lejslatvīšim kūts.

Kešeļs ir nu striču peits maiss zyrga bareibys leidza jimšonai ceļā, a krivasi ir grambas.

A cik vēļ teik runuots vuords katuks, i kas tys taids? Katuks ir kūka būrs cyuku transportiešonai.

Kerze, kerzeite ir skolu grūzs, nalela skalineite, a kežļaki, ari kažlaki – sieņs, kaukolys – zvaneņu vērtinis pi zyrga lūka, kuozu braucīnī voi kaidūs cytūs svātkūs.

Kuorms ir āka, a kliņdžs ir durovu kliņķis, kļamka ir durovu rūkturs, a komornīks – myurinīks.

Kambars ir eipaša āka sakņu globuošonai, ari ustobys naapkurynojamais, tai sauktais – “ūtrais gols”, kambars ir ari gostu ustoba, kuls – labeibys škiuņs, ari muola greida ustobā.

Kraucs ir skrūders, a kļasciks ir dekorativs drēbis gobols mieteļa mugorā jūstys vītā.

Kopka ir blūze, a koss ir kaškis voi streids.

Kisiņs ir spylvyns, kārmyns ir kabata, keturka ir bikšu prīškys aizpūgojamuo daļa.

Kecinēt ir zūbgaleigi smītīs, a kokors ir trauku lupota.

Koldons ir kaļsnejs, a klonga ir pļuopa, ari cylvāks, kas gryuši īt – klongoj.

Kāts ir beņde, a kātavuot – ir spydzynuot, komuot ir mūceit, karinēt karāties.

Kaļksneit ir veļti gaideit, kuvers ir aplūksne, a kurkyns – tītars.

Koltyuņs, ari koltūņs ir motu, nogu slimeiba, a knipste ir knipis.

Kiuliņs ir kūlenis, a kikiris, ari kukuragys – pičpauna. Mozus bārnus mesnosojam kikirēs…

Kuoss ir klepus, klikšuot ir žagoties, a kraukys ir krēpas.

Koldra, koldrys, ari koldurs ir vatāta saga, a kūzuls ir guļstrūps, ari strūps nu egļu myzu spīta bišu sajimšonai. Mes sovu čaklū zemis racieju saucam par kūrmuli, a lejslatvīši par kurmi.

Kieniste ir karaļvaļsts, a klabyns – kūka īreice, kas dūmuota naktssorgam deļ trūkšņa izsaukšonys, ar tū klabynojūt.

Kapšuks ir naudys, ari tabaka moks, tautā ir apzeimiejums “Judaša kapšuks” (ar nīvojūšu nūzeimi).

Kapturs ir cepļa prīška viers kurtivis, ūtra nūzeime: dyumu i tvaiku uztvieriejs viers plitys, kura atsarūn maizis kruosnis prīškā.

Kanapka ir plots sūls ar atzveļtni, ari divans.

Krišpons ir vara vitriols, a krieklis naizdareigs cylvāks, kovolga – apniceigscylvāks.

Kryuda ir kaidam izdareita nataisneiba, puoresteiba.

Kryuts, ari kryušli ir ar syunom apauguši cini voi cyti paaugstynuojumi mežūs, pļovuos i pūrūs.

Komi ir gavieņa iedīņs, a kaladys ir oblātes, kūčys – izvuoreiti mīžu gryudi, ari Zīmyssvātku prīkšvokors, klopčeits – bazneickunga paleigs, ministrants, komža ir katuoļu Bazneicys prīsteru i ministrantu apgierba sastuovdaļa – bolts uzsvuorcs ar mežginem.

I golā par augu nūsaukumim! Kača aste ir amarants, kača piedeni – divmāju  kaķpēdiņa, a kača ūgys ir vylkuobelis. Kreni ir mārrutki, a kropi – diļlis, kalgans – retiejs,a kasteri ir teiruma luočauzys, kava – pasoļupupenis, kākuceiši ir zylauši, a kiukūļs – lauku kokalis, kozys apeiņs ir teirumatītenis, kozys buorda – pļovys pluostbārdis, kukuči, ari kukuži ir pūra vaivareņš, a kumeļa piedeņš ir kasubejis gundaga, kuodeila voi juoņu zuole ir bierztolu nārbuļs,a kuodeilys mozuos ir zvaguli, zača kuopusti ir meža zaķskābene, kušņu zuole ir zylauši, kubuleni ir zvaneni, a kupinis – smuordeiguosnaktsvijūlis. Pi ituos vuordu boguoteibys maņvaira nav kuo dasaceit i nav ari komentaru…

Ar tū “Volūdys vaicuojums” ir izskaniejs.