Nūtiks jau 10. festivals Baroka muzykys dīnys Rēzeknē
Nu 9. leidz 14. septembram Rēzeknē, Nautrānūs i Reigā nūtiks 10. festivals Baroka muzykys dīnys Rēzeknē “Ein Zuhause für Müthel|Māja Mītelim”, kura laikā nūtiks i kamermuzykys koncerti, i operys pyrmizruode, i lekcejis i tikšonuos.
Ar kamermuzykys koncertim “Ciemos pie Mīteļa” 9. septembrī Nautrānu Rūmys katuoļu bazneicā tiks atkluots nu jau 10. festivals Baroka muzykys dīnys (BMD) Rēzeknē, kas itūgod veļteitys nūslāpumainajam komponistam Johanam Gotfrīdam Mītelim.
10. Baroka muzykys dīnys Rēzeknē. Programa:
9. septembris
18.00 Kamermuzykys koncerts “Ciemos pie Mīteļa” Nautrānu Rūmys katuoļu bazneicā.
10. septembris
10.00 Marc Meisel meistarklasis vargaņu i klavesina spēlē (J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola);
16.00 Izstuodis “Baroka mūzikas dienām Rēzeknē – 10” atkluošona Latgolys Kulturviesturis muzejā;
18.00 Kamermuzykys koncerts “Ciemos pie Mīteļa” Latgolys viestnīceibys GORS Mozajā zalā.
11. septembris
10.00 Karel Valter meistarklase traversflautys spēlē, Hugo Naessens, Joost var der Lindeln i Raita Grigaļa meistarklase baroka dzīduošonā.
12. septembris
10.00 OlivierPicon lekceja “Baroka mežrags – jauns vai vecs?”;
10.00 Karel Valter meistarklase traversflautys spēlē, Hugo Naessens, Joost var der Lindeln i Raita Grigaļa meistarklase baroka dzīduošonā.
13. septembris
17.00 Sarunas pyrms pyrmizruodis. Tikšonuos ar operys “Māja Mītelim” komponistu Burkhard Kinzler i sempleru muokslinīku Vincent Flückiger;
18.00 Operys pasticcio “Māja Mītelim” pyrmizruode, Latgolys viestnīceibys GORS Lelais zals.
14. septembris
18.00 Opera pasticcio “Māja Mītelim”, Muzykys noms DAILE, Reiga.
Johans Gotfrīds Mītelis (Johann Gottfried Müthel 1728 Vuoceja – 1788 Reiga) ir īvāruojamuokais baroka laika komponists Reigā. Līceibu par Mīteli nav sasaglobuojs daudz: nav zynoma sāta, kur jis Reigā dzeivuoja, Mīteļa varganis guoja būjā Ūtruo pasauļa kara laikā, kopa vīta ir pagaisuse. Tok juo muzykalais montuojums ir eipašs – skaitā nadaudzī skaņdorbi puorsteidz ar originalitati, lobu gaumi i smolkumu. Tei ir muzyka gordiežim.
Mītelis beja J. S. Baha pādejais škoļnīks, vysu sovu rodūšū dzeivi pavadejs Reigā, cyta storpā bejs Sv. Pītera bazneicys varganists. Reigys komponistu ar Bahu dzymtu saista na tik tys, ka jis ir bejs Johana Sebastiana pādejais škoļnīks, puorrakstejs tūlaik jau naredzeiguo meistara pādejūs skaņdorbus i bejs kluotyn juo mieršonys šaļtī: tuo laika kritikuos taišni Mītelis teik pīmynāts asam vystyvuok tūlaik vysā Eiropā augstu vārtātuo Karla Filipa Emanuela Baha muzykalajai volūdai.
Taipat kai nav zynoma i laikmatu gaitā ir izgaisuse J. G. Mīteļa kopavīta, ari juo daiļrade vēļ nav atroduse i ījāmuse stabilu vītu Latvejis muzykys ainovā. Ituo goda festivala programa grib radeit Mītelim itū vītu Latvejā, itū “sātu Mītelim”.
Koncerta programā “Ciemos pie Mīteļa” ītvarta tei komponista muzyka, kas veiduoja Mīteļa izsmolcynuotū skaņu pasauli: juo poša flautys sonate, Mīteļa pādejuo školuotuoja Johana Sebastiana Baha triosonate, kai ari komponista paaudzis skaņražu opusi: reidzinīka dūmubīdra Karla Filipa Emanuela Baha i Georga Tēlemaņa opusi.
Kamermuzykys koncertūs “Ciemos pie Mīteļa” pīsadaleis “Kesselberg Ensemble“ (Bāzele, Šveice): Karel Valter – traversflauta, Cecilie Valter – baroka vijūle, Ilze Grudule – violoncellopiccolo, Marc Meisel – klavesins. Vysi “Kesselberg Ensemble” muziki tykuši pi nūzeimeigu panuokumu i solo, i kamermuziciešonys jūmā, koncertejūt i veicūt īrokstus. Taišni ar itū programu muziki jau uzastuojuši storptautiskūs festivalūs Bāzelē, Monako i Pragā.
Sovukuort 13. septembrī Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zalā i 14. septembrī Muzykys nomā DAILE Reigā byus operys pasticcio “Māja Mītelim” pyrmizruode. Opera pasticcio ir stuosts par izciluo komponista dzeivi 18. godu symta Reigā i juo vītu, juo “sātu” cylvāku apziņā šudiņ. Rēzeknis režisoris Mārys Zaļaiskalns dziļdūmeigais skatejums iz skaņraža personeibu atkluoj juo dzeivis leluokū dramu: voi i kai raksteit muzyku, ka tovs školuotuojs ir bejs genialais Bahs i ka tovu muzyku publika na iz reizis sagaida ar ovacejom.
“Māja Mītelim” uzvadumā uzastuoj storptautisku atzineibu sanāmuši senejuos muzykys interpreti, kuri jau vairuokkuort uzastuojuši BMD koncertūs. Opera veiduota taišni festivalam BMD Rēzeknē. Opera ir “Kesselberg Ensemble” projekts, kas radeits sadarbeibā ar Latgolys viestnīceibu GORS, Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolu i Rēzeknis Tautys teatri i kas ir veļteits festivala Baroka muzykys dīnys Rēzeknē i “Kesselberg Ensemble” 10 godu jubilejam.
Baroka muzykys dīnys Rēzeknē ir tradiceja, kurā īsasuokuši daudzi tuolejūši, ilgtermeņa projekti. Reizē tuos ir ari kai laboratoreja, kurā varbyut pat pyrmū reizi dzeivē īsapazeist ar viesturiski informietu izpiļdejumu i piec tam izavielej taišni senejū muzyku sovom tuoluokajom studejom, i ari tikšonuos vīta muzikim-omota bruolim. Baroka muzykys dīnys ir tylts storp jaunū i vacū – i zynuošonu, i pīredzis, i muzykys jūmuos.
Kamermuzykys koncerta i operys pasticcio īrokstu veiks “Latvejis Radeja 3 – Klasika”. Koncertu īroksti byus klausami radejis arhivā škārsteiklā http://klasika.lsm.lv/lv/lr3/.