Ontons Kūkuojs

***
Ai mīlesteiba,
nu saulis pīskuorīņa
bārza pupureiša,
nu leita šaltenis,
kas dīdzej teirumus,
nu lozdys skarenis,
nu zīdputekšņu vieja,
nu Juoņuzuoļu zaļuo skurbuma,
nu vuorpys smoguma,
nu maizis ījuoveņa,
nu divu siržu boltuos kvāluošonys, —
tu vīneiguo,
kas vysu mozu
lelā puorvērst muoki,
kas pruotu sabangoj,
kai vātra okeanu,
a nuokam breiteņ
ar maigu pīskuorīni
pat gaužu suopi
ceriešonā vērt!
Ai mīlesteiba,
tu poša Dīva lelais duovynuojums!

****

O, smolkuo jaunkundze!
O, grāceja! O, kūšums!
Kai Basteijbulvars tu,
nakts prominadem pylna,
kai franču Monmartra,
kas mudž nu muokslinīkim,
kai Daulagiri kolns,
kū īkaruot viņ dūdās fanatiki.

Solst līpys Reigys kanalmolys myglā,
dag bryuni kastani kai Parize iz dalnys —
es tovuos ocīs cīši, cīši verūs
i apžylbstu, jo tu kai Saulis kolns.

O, smolkuo jaunkundze!
O, Monmartra piec leita!
O, breineiguo,
i ja vēļ Latgola ir tova
sirdsbyuteiba!

.
Ontons Slišāns

***
as zynu –
tī myusīm byus svātki,
kod obeji grākā krissim,
kod meilys olūtā dziļā
sleikdami nanūsleiksim,
kod būržgolu sudorbrā
nanūsliepsim
nu zeļteituo pasauļa
skaužīm vysīm,
kod laimē i
myužeiguos prīcys olkā
nūbiegsim
nu vysīm tīm ļaužim,
kam grākā krisšonys svātki
ir sveši…
as zynu –
tī myusīm byus svātki,
kod obeji grāka krissim
i beidamīs sūda
nanūsabeissim
nu ikdīnys suopu
aizamiersšonys…

***
as jiutu kai spuorni maņ pīaug,
kod sadzierdu bolsu tovu –
nu tuolīnis…
as ceļūs spuornūs, as laižūs
iz tova bolsa pusi
i reibstu ilguos –
īraudzeit tevi…

.

Juoņs Klīdziejs

Motivs romancei

Zam rīta padebesim
Kai asinis dag snīgs, –
Muns šūvokor kai svešim
Pa kuponom brist prīks.

Kai dzīsmuos meži saņ,
Vēļ zvaigznes dagūt kreit,
Kai puče rūkuos maņ
Tu smaržoj, meitineit…

Nuoks saule, skūpsteis zemi,
Un snīgā pādi zuss, –
Voi, laiks, tu vysu jemi,
Kū juta sirds un juss.

Kai tūreiz degs, – tik tuols –
Degs sapnis vokorim –
Un tecēs os’ru suoļs
Tev lyupu kakteņūs.

.

Emileja Kalvāne

Tyvums

Maņ naprosi da gola atsakluotīs,
Tai, ka vysi nūslāpumi gaist, –
Es grybātu tev cīši sūpluok stuotīs,
Pavysam cīši, tūmār … drusku aiz!

Lai storp myusim sylta dvaša staigoj,
Lai storp myusim nūceja vēļ tveikst,
Lai storp myusim dzērvu kuoši klaigoj
I olpom sirds jom leidza nūskrīt dreikst…

Tai kai bārzs puor mani vari līktīs,
Vēļ kai apse nūdrebiešu es,
Bet tū spreideiti, kū vēļ piec tevi tīktīs,
Lai bezdeleiga spuornu golūs nas!

.

Romans Spaitāns

Tu vysur

As rūzi nūgluostu
I jimā radzu tevi.
Kai seikam zīdam tu
Sū korstū smuordu devi?

Kod zvaigznēs lyukojūs,
Tī spūža meiluo seja,
Tym tuolūs augstumūs
Viz tovu sūļu deja.

Tovs maigums golvu glauž,
Uz spylvyna kod līku.
Pat mīga sirds maņ jauž –
As gaišuoks, lobuoks tīku.

.

Vilis Dzērvinīks

Tu

Tu – muns reits.
Ar syltu sauleiti
I saplaukušu uobeļneicu.

Tu – muns pavasars.
Kai nagaideita atmoksa
Par vīntuleibas garim godim.

Tu – muna nūlemteiba,
Tu – muns myuža grāks.
Ni pīdūdams, ni peļams,
Ni Dīvam izlyudzams.
Tu – spāks, kas mani nas
Pa Mīlesteibas Pīna Ceļu.

.

Voldemārs Voguls

***
Tu blokus stuovi
Muna gaisma.
Un ānas nav
Jo esi tu.
Par gaismu gaišuoka
Ir tova sirds,
Jei ānu napazeist.
Vyss mirdz un laistuos
Nu tovas dvēselis.

***
Ir gunteņa
Bez kuras pūdi nasanuok.
Ir gunteņa,
Ir suope, prīca.
Tei nadzīst gunteņa,
Tei – mīlesteiba.