Puorrūbežu projekta eistynuošonys rezultati Latvejā
Nu 2012. goda maja da 2014. goda 31. decembram Igaunejis, Latvejis i Krīvejis arheologi i pošvaļdeibu puorstuovi sasadorboj storptautiskā puorrūbežu projektā „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā” (Nr. ESTLATRUS/2.2/ELRI-191/2011/22). Latveju projektā puorstuovēja LU agentura „LU Latvijas vēstures institūts”, Alūksnis pošvaļdeiba i Alūksnis muzejs, Ludzys pošvaļdeiba i Ludzys Nūvodpietnīceibys muzejs. Nu Igaunejis pusis projektā dorbuojuos Tartu Universitate kai golvonais partners, Igaunejis Nacionaluo montuojuma padūme i bezpelnis organizaceja „Arheoloģiskais centrs”. Pleskovys regiona Arheologiskais centrs, bezpelnis orgaizaceja „Pleskavas arheologiskais centrs” i Pleskovys Vaļsts viesturis-arhitekturys i muokslys muzejrezervats beja projekta partneri nu Krīvejis.
Projekts Latvejā tyka eistynuots Alūksnis i Ludzys nūvodūs, Igaunejā – Jegevys, Tartu, Pelvys, Veru i Valgys apgobolūs, sovukuort Krīvejā – Pleskovys regionā.
Projekta mierkis – sadarbeiba arheologiskuo montuojuma saglobuošonā – tyka eistynuots caur aktivitatem, kas formulātys pīcūs darbeibys vierzīņūs:
- projekta vadeiba i koordiniešona;
- sabīdreibys informiešona i projekta atpazeistameiba;
- arheologiskuo montuojuma aizsardzeiba ainovā;
- arheologiskuo montuojuma saglobuošona, aizsardzeiba i populariziešona muzejūs;
- puorrūbežu sadarbeibys teikla veiduošona arheologiskuo montuojuma saglobuošonai i populariziešonai.
Latvejis partneru davums matematiskā izteiksmē izaverās itai: Apis i Alūksnis nūvodūs apsekuoti 104 arheologiskī pīminekli, Ludzys nūvodā – 53 arheologiskī pīminekli, Alūksnis nūvodā veikta divu apdraudiejumam pakļautūs arheologiskūs pīminekļu izpiete, Ludzys nūvodā vīnā objektā veikti puorbaudis izrokumi, radeitys četrys arheologiskuos datu bazis (tymā skaitā bibliografiskuos), nūorganizātys divys storptautiskys apzynuošonys ekspedicejis, izveiduoti divi turisma maršruti – „No robežas līdz robežai: arheoloģisko pieminekļu daudzveidība Alūksnes novadā” i „Pa senā tirdzniecības ceļa trasi”, Alūksnis muzejā izveiduota arheologiskuo ekspoziceja i vydslaiku amatnīku darbneica, izgatyaveits vydslaiku tārps pamatekspozicejai Ludzys Nūvodpietnīceibys muzejā.
Ar projekta finansialū atbolstu tyka uzlobuoti arheologiskuo montuojuma globuošonys apstuokli LU Latvejis viesturis instituta Arheologiskūs materialu kruotuvē i Alūksnis muzejā.
Projekta laikā Instituta arheologi struoduojuši pi brošuru sagataveišonys i izdūšonys serejā „Atslēga uz pagātni”. Itymā serejā iznuokušs T. Bergys i M. Petrovys „Ludzas novada arheoloģijas pieminekļi” (Ludza, 2014), R. Brūža i A. Vilcānis „Kas ir arheoloģija?” (Reiga, 2014), I Doninis, E. Guščikys i A. Vilcānis „Arheoloģiskie pieminekļi Alūksnes un Apes novadā” (Reiga, 2014).
Mynātūs brošuru sagataveišonai apzynuoti i izmontuoti Vaļsts kulturys pīminekļu aizsardzeibys inspekcejis, Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja, LU LVI Arheologiskūs materialu kruotuvis, Alūksis i Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja arhivu materiali i arheologiskūs senlītu kolekcejis. Izdūšonai sagataveiti divi „Arheoloģija un etnogrāfija” rokstu kruojumi – 27. i 28. laidīņs.
Projekta laikā, popularizejūt arheologeju i pīvieršūt sabīdreibys uzmaneibu arheologiskūs pīminekļu daudzveideibai i tūs apdraudiejumim, Instituta arheologi i cyti projekta partneri uzrunuojuši sabīdreibu: gon napastorpynuotai, sareikojūt informacejis dīnys Alūksnis i Ludzys nūvoda īdzeivuotuojim i inicejūt diskusejis ar Alūksnis i Ludzys vītvoru puorstuovim, gon ar vītejū i regionalū sabīdriskū medeju – presis, radio, TV – storpnīceibu.
Izviertejūt projekta īgivumus, akcentejams tuo davums vysim projekta dalinīkim, kas dabuojuši storptautiskuos sadarbeibys pīredzi, cīšus kontaktus, datu bazis i pamatu turpmuokai saskaņuotai treis vaļstu sovstarpejai sadarbeibai arheologiskuo montuojuma aizsardzeibā i izpietis jūmā. Sabīdreibai dūtys jaunys zynuošonys par arheologiskū montuojumu nūvodūs, kas var byut par vītejuos nūzeimis lapnumu i veiduot pamatu lokalajai identitatei. Arheologiskūs pīminekļu populariziešona pīvārsuse vītejuos i vaļsts varys puorstuovu uzmaneibu itai kulturys montuojuma nūzeimeigajai daļai, kas var maineit attīksmi pret arheologeju i ītekmēt vaļsts aktivuoku reiceibu pret pīminekļu pūsteituojim i budžetā atvālātuos summys lelumu pīminekļu aizsardzeibai i izpietei.