Arheologiskūs pīminekļu apzynuošona Ludzys nūvodā puorrūbežu projekta laikā

Arheologiskūs pīminekļu apzynuošona Ludzys nūvodā puorrūbežu projekta laikā

4 roksts 2Eiropys Savīneibys finansātuo puorrūbežu projekta „Arheoloģija, vara, sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” laikā LU Latvejis Viesturis instituta projekta grupa 2014. godā veice arheologiskūs pīminekļu apzynuošonu Ludzys nūvodā, kuramā registrāti 40 vaļsts nūzeimis i 13 vītejuos nūzeimis arheologiskī pīminekli.

Daļa nu Ludzys arheologiskajim pīmineklim tyka apsekuota, pīsadolūt vysim projektā īsaisteitajim partnerim. Igaunejis i Krīvejis arheologim beja īspieja īsapazeit ar dažaidu periodu dzeivisvītom (akmiņa laikmata apmetnem, metalu perioda piļskolnim, vydslaiku pili Ludzā), ar dažaida veida apbedejumu vītom – leidzonajim senkopim, uzkalneņu kopim, vydslaiku kopsātom, kai ari kulta vītom – Pātarovys Valna pādys akmini.

Kaimiņzemu arheologiskūs pīminekļu īpazeišona arheologim ļaun izprast gon arheologiskūs pīminekļu saglobuošonys i aizsardzeibys problemys, gon rast zynuotniskys problemys, kai, pīmāram, par kulturu izplateibu, apdzeivuoteibys intensitati, apbedeišoys tradicejom, tūs izmaiņom laikā i telpā i cytus vaicuojumus.

Arheologiskuo pīminekļa apzynuošona ir kabinetā i lauka pietejumūs veicams pasuokumu komplekss, kura mierkis ir objekta i tuo rūbežu nūsaceišona dobā. Arheologiskūs pīminekļu apzynuošonys dorbā svareigi ir gon zynuotnīku īprīkš veiktuo pietejuma dati i arhivu dokumenti (golvonūkuort, senejuos kartis), gon viesturiskuos teikys i vītejūs īdzeivuotuoju stuostejumi i nūruodis. Fiziska pīminekļa apzynuošona veicama agrā pavasarī ci vālā rudinī, kod kūkim nav lopūtnis. Tuos laikā arheologi fiksej pīminekļa rūbežys, puorbauda dažaidus zemis sluoņu atsagumus ar mierki uzīt senlītys, kartej objektu, īvuoc dažaidus paraugus. Tys vyss teik fiksāts paveiktūs dorbu puorskotā, kurs tuoluok teik izmontuots arheologiskuos izpietis dorbu planavošonai i turpmuokai pīminekļa stuovūkļa situacejis izmaiņu nūviersšonai.

Ludzys nūvoda arheologiskūs pīminekļu apsekuošonys gaitā arheologi secynuojušs, ka objektu stuovūklis ir apmīrynojūšs. Nūpītnys bažys dora montraču darbeiba vairuokūs vāluo dzelža laikmata senkopūs, nalegalu sadzeivis atkritumu izguoztuvu īreikuošona arheologiskūs pīminekļū tīšā tyvumā, kai ari saimnīciskuo darbeiba, kas veikta bez saskaņuošonys ar Vaļsts kulturys pīminekļu aizsardzeibys inspekceju (VKPAI).

Ludzys nūvoda pīminekļu apsekuošona nūtyka sadarbeibā ar VKPAI Latgolys regiona inspektori Valentīnu Brici i Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja specialisti Aiju Ziemeli. Arheologiskūs pīminekļu apsekuošonu sekmēja ari VAS „Latvijas Valsts meži” specialisti: Zīmeļlatgolys mežsaimnīceibys Ludzys īcierkņa vadeituojs Aleksandrs Semeņuga i Juoņs Latišenko, kai ari SIA „Skolgssallskapet” Latgolys īcierkņa vadeituojs Valentins Daudišs.

Latvejis vaļsts lykumdūšona nūsoka – veikt arheologiskūs izrokumus i tymūs izmontuot metaldetektoru dreikst tikai ar VKPAI atļauju. Pretejā gadīnī naatļautūs izrokumu dareituojs sūdoms Latvejis Administrativūs puorkuopumu kodeksa i Kriminallykuma nūsaceitajā kuorteibā. Radzūt kaidu struodojam ar metaldetektoru ci luopstu arheologiskūs pīminekļu vītuos (senkopūs, piļskolnūs, apmetnēs i c.), nav juobyut vīnaldzeigim i par radzātū juoinformej VKPAI regionaluos nūdalis inspektors (kontaktinformaceja ite) ci juosavierš tyvuokajā policejis nūdaļā. Arheologiskais montuojums – tys ir vaļsts i myusu pošu eipašums. Sorguosim tū!

Karteņa: Ludzys nūvoda pīminekļu apsekuošona projekta laikā.

unided by birders logo 2014 smallIgaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013 finansiāli atbalsta kopīgus pārrobežu attīstības pasākumus, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju. Projekta kopējais budžets: 1 714 515, 66 eiro. Programmas līdzfinansējums: 1 520 731, 16 eiro (88.7 %). Projekta līdzfinansējums: 193 784, 50 eiro (11.3 %). Programmas mājaslapa: www.estlatrus.eu.
Šis raksts tika izveidots ar Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013. finansiālo atbalstu. Par šī dokumenta saturu pilnībā atbild Latvijas vēstures institūts, un tas neatspoguļo Programmas, iesaistīto valstu un Eiropas Savienības oficiālo viedokli. LU Latvijas vēstures institūts lvi@lza.lv

Kalenders

Nov
29
Pīk
all-day Gertrūdis Zeilis gleznu izstuode @ galereja "Istaba"
Gertrūdis Zeilis gleznu izstuode @ galereja "Istaba"
Nov 29 all-day
Gertrūdis Zeilis dorbu vydā dominej figuraluos kompozicejis i portreti, tematu lūkā vysubīžuok pasaruoda zeme, cylvāks i muoksla. Zeme kai pīdareiba dzymtajai Latgolai i pasauļa telpai kūpumā. Cylvāks kai sovejais i svešais, ar sovom tradicejom i[...]
16:00 Rotko muzeja zīmys izstuožu sezo... @ Rotko muzejs
Rotko muzeja zīmys izstuožu sezo... @ Rotko muzejs
Nov 29 @ 16:00 – 17:30
Pīktdiņ, 29. novembrī, 16.00 stuņdēs Rotko muzejs svineigai atkluos goda gola izstuožu sezonu, pīduovojūt sešus Latvejis i uorvaļstu izstuožu projektus. Argentinīšu izceļsmis muokslinīks Ernesto Moraless, pārstuovūt Italeju, kur jis dzeivoj, saviļņuos ar metafizisku nūskaņu caurstrāvuotu[...]
Nov
30
Sai
all-day Fotokluba “Ezerzeme F” izstuode ... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Fotokluba “Ezerzeme F” izstuode ... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Nov 30 all-day
Nu 5. novembra da 30. novembra Latgolys Centralajā bibliotekā (Reigys īlā 22a, Daugovpilī) byus apsaverama fotokluba “Ezerzeme F” jaunuokuo fotografeju izstuode “Logi”. Tamā sovu unikalū redzīni iz lūgim skateituojim pīduovoj fotografi Linards Onzuls, Svetlana Pokule,[...]