Latgalīšu kulturys Goda bolvys „Boņuks 2011” par padareitū latgalīšu kulturā 2011. godā īgivieji byus zynomi jau šudiņ vokorā, kod bolvys tiks padūtys svineigā ceremonejā Rēzeknis Kulturys nomā. Finiša spurtā apsaverom iz nominaceju par lobuokuo pasuocīni/projektu latgalīšu kulturā 2011. godā.

Nominacejā „Lobuokais pasuokums/projekts” izvirzeiti (alfabeta parādā):

Kina “Latgolys laikadečs”, režisors Edgars Blinovs

„Latgalīšu DOMINO”

LgSC gruomota “Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi”

Meilys aiļu i dzīsmu festivals „Upītes Uobeļduorzs”

“Muzykys Skrytuļs 2011″

TILRA projekts (Rēzeknis Augstškola)

Kina “Latgolys laikadečs”, režisors Edgars Blinovs

2011. godā pyrmizruodi pīdzeivuoja latgalīšu viesturiskuo melodrama “Latgolys laikadečs”. Kinys pamatā ir Juoņa Klīdzieja stuosts „Zalta krysteņš”. „Latgolys laikadeča” idejis autors ir tuos režisors Edgars Blinovs. Ceļš nu idejis leidz gotovai viesturiskajai melodramai lelā mārā tyka eistynuots taišni pasasokūt juo apjiemeibai, grybysspākam, naatlaideibai. Kinys tapšonā nabeja īspiejams iztikt bez komandys, kurys sastuovā beja scenariste Anna Rancāne, operators Māris Justs, filmys montažu nūdrūšinuoja Artis Vītols, Vitālijs Dudarenoks, Sergejs Čakāns, skaņu operators Jānis Litavnieks, par muzyku atbiļdeja Gunārs Igaunis, sovu rūku kinys radiešonā pīlyka muokslineice Inese Rimšāne, kostimmoukslineice Ieva Zepa, grimātuoja Daina Šadurska. Kina nu nikai nabyutu īspiejama bez tuos akterim, golvonojuos lūmuos īsajiuta deju kūpys „Dziga” doncuotuoja Leila Rasima, didžejs i muzykants Ainārs Svelpe i latgalīšu rokmuzikants Ingars Gusāns – Sovvaļnīks. Kina iz ekranim ruodeita gon Latgolys Kulturys i Tautys nomūs, gon ari cytur Latvejā.

„Latgalīšu DOMINO”

2011. godā ar Vaļsts Kulturkapitala fonda i Latgolys Regionaluos atteisteibys agenturys atbolstu sataiseita spēle, kas atsaskir nu klasiskuo domino.
Spēlis mierkis ir na viņ izklaidēt, nu ari atstuot līceibu par Latgolu kai unikalu Latvejis kulturys sastuovdaļu i latgalīšu volūdu.
Spēlejūt “Latgalīšu Domino” spēlmanim ir īspieja īpazeit 63 vuordus, kuri teik izmontuoti latgalīšu sadzeivē. Biļdeitis iz spēlis kaulenim stilizātā veidā ilustrej Latgolai rakstureiguos ākys, iedīņus, sātys dzeivnīkus, dorbareikus i cytys sadzeivys lītys. Pi kotrys biļdeitis ir atbilstūšī nūsaukumi latgaliski.
Spēlis komplektā ir ari vuordineica, kur kotrs vuords tulkuots ari latvīšu, angļu i vuocu volūdā. Spēlis dizaina autore ir Anna Orniņa, spēlis idejiskuo leidzautore i projekta vadeituoja – Baiba Altena, ražuotuojs – SIA “Darbnīca A projekti”.

LgSC gruomota “Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi”

2011. goda majā izguoja bīdreibys „Latgolys Studentu centrs” izdūtuo gruomota „Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi”. Idejis autoris Marita Papiņa i Ilze Sperga. Gruomotys vuoka dizaina autors Aldis Aleks. Gruomota sastuov nu septeņu atsevišku burtneicu, kas sasītys saineitī ar eistu sovetskūs laiku papeira stiči. Pyrmajuos divejuos burtneicuos apkūpuotys latgalīšu tautys puosokys, kas salaseitys 19. i 20. g. s., trešajā i catūrtajā Marijis Andžānis, Fraņča Trasuna, Naaizmierstulis, Ontona Slišāna, Valentina Lukaševiča, Joņa Ryučāna un citu latgalīšu autoru literaruos puosokys, pīktajā – myusdīnu bārnu i jaunīšu stuosti ar laimeigom beiguom, kas nu vysys Latvejis salaseiti sadarbeibā ar LNB Bārnu literaturys centru, sastajā – 20. godu symta suokuma latgalīšu presis roksti par krīzi i myusu dīnu anekdoti par Latveju i politikim, septeitajā – fragmenti nu latgalīšu rūkroksta literaturys radzamuokus viersyunis Andryva Jūrdža kruojuma „Vysaidu zuoļu gruomota”. Izdūšonu finansiejs Vaļsts Kulturkapitala fonds. Pasasokūt veiksmeigi izvālātai prezentacejis dīnai i mierktīceigam dorbam, par gruomotu tika stuosteits TV, radeju sižetūs, raksteits drukuotūs i virtualūs medejūs, kuo rezultatā gruomota raisiejuse ari lelu interesi vysys Latvejis sabīdreibā. Tikkū sajimta viests, ka gruomota nomināta ari Latvejis Gruomotizdevieju reikuotajā gruomotu muokslys konkursā kai vīna nu skaistuokom 2011. izdūtom gruomotom.

Meilys aiļu i dzīsmu festivals „Upītes Uobeļduorzs”

Jau 10. reizi Viļakys nūvoda Škilbanu pogosta Upītē nūtyka meilys aiļu i dzīšmu festivals „Upītes Uobeļduorzs”, kas 2011. godā tyka veļteits Ontona Slišāna pīmiņai. Tradicionali festivalā pīsadalieja latgalīšu ailinīki i muzykanti. Latgalīšu grupom kai sātys aizdavums beja sagataveit kaidu dzīsmi ar Ontona Slišāna vuordim i, pasasokūt itam aizdavumam, tyka radeitys jaunys, skaistys latgalīšu dzīsmis. Festivalu organizej Andris Slišāns i Upeitis Tautys noms.

“Muzykys Skrytuļs 2011″

Vīna nu sirsneiguokom 2011. goda atsagrīzšonom. Piec treju godu klusiešonys 2011. goda vosorā 16.julī Daugovpiļs nūvoda Leiksnā otkon nūtika myusu dīnu latgaliskuos muzykys festivals “Muzykys Skrytuļs”. Jaunuos latgalīšu muzykys festivals „Muzykys Skrytuļs” pyrmū reizi nūtyka 2005.godā un turpynuoja veiksmeigi rypuot ari 2006. i 2007. godā. Piec dažu godu puortraukuma festivals atsagrīze, lai saglobojūt i popularizejūt latgaliskū identitati, veicynuotu jaunu dzīsmu radeišonu latgaliski. Ari itymā reizē tei beja īspieja saīt kūpā gon jaunim, gon atpazeistameibu īgivušim muzykantim, kuri dažaidūs žanrūs roda jaunys dzīsmes latgaliski un kuri sagloboj latgalīšu tradicionalū muzyku, izmontojūt myusdīnu aranžiejumu īspiejis. Festivalu „Muzykys Skrytuļs 2011” reikuoja Daugpiļs nūvoda kulturys puorvaļde, Leiksnys pogosta puorvaļde, finansiali atbolsta Latvejis-Lītovys puorrūbežu sadarbeibys projekts „Summer in Village”. Festivals beja cīši apmaklāts i ari itymā reizē skateituojus prīcieja īprīšk nazynomys ci mozuok zynomys latgalīšu grupys.

TILRA projekts (Rēzeknis Augstškola)

Rēzeknis Augstškolys projekts „Teritorialuos identiatis lingovkulturologiskī i socialekonomiskī aspekti Latgolys regiona atteisteibā” ir storpdisciplinars pietejums, kas paradz humanitarūs (volūdnīceibys, literaturzynuotnis, kulturys viesturis, folkloristikys) i socialūs zynuotņu (ekonomikys, geografejis) nūzaru informacejis, datu, metodologejis instrumentu i pīeju integrātu izmontuošonu, kab pieteitu Latgolys teritorialū identitati i veicynuotu teritorialuos kvalitatis i efektivitatis ruodeituoju stabiliziešonūs itymā regionā. Projekta sātys lopa: http://tilra.ru.lv/