Pārn LaKuGa sovus skaiteituojus īpazeistynuoja ar Edija Rancāna dzejūlim. Jaunajam latgalīšu autoram ir topuši jauni dzejūli, kurus jis nūdūd skaiteituoju viertiejumam.

Kruosys

Tovuos rūkuos kruosys izbalej
I malnuos vīluos tuos drupst,
Sorkons samierkst audaklys,
I gaismys stori lyust.

Tovuos acīs vuordi dag
I trausli putekļūs tī gaist,
Pīskuorīni pazaudātī,
Pazaudeitais laiks.

Malnim sapynim,
Mīgā radzātim,
Ar laimis okā
Sūlim atrostim.

Tovai uodai odotys dzeļ,
I rātys Tu plēs,
Nu sovys dvēselis,
Nu sevis prūjom bēdz.

***
Voi es varu ticēt
Tam, kas raksteits dabasūs,
Tam, kas izzeimuots
Munā pasaulī?

Voi es varu redzēt
Tū, kas raksteits dvēselē,
Tū, kas īlykts
Munā sirdī?

Meklejūt, kas atrosts ir,
Puorejais izbalej,
Tovā tyvumā
Vyss ir eists.

Sirdis

Īluos kleist myusu sapyni,
Bet varbyut atīs kaids
I izsmērēs vysus tūs
Pa debessjumu tik un tai.

Kryutīs sadag myusu sirdis
I plaukstuos trausli drupst,
Viejs izmontuots.

Tik smoga ir sirds,
I jiutu es, ka suopēs vēļ,
Vēļ vairuok, vēļ suopeiguok
I stypruok, kai īrosts.

Lūgūs atspulgi mirdz,
Kas tymsā gaismu rūn,
Sudobrā lītim sūlim
Samierkst, paslēpis spieļojūt.

Kryutīs sadag myusu sirdis
I plaukstuos trausli drupst,
Viejs izmontuots.

Bet mokiuņūs tukšums mīt,
Lai tū kaids cyts izbrodoj,
I tymsys ānys tim
Boltūs spuornus pasorgoj.

Ar trauslim pavedīnim

Ar trauslim pavedīnim,
Kas manī nu tovys sirds,
Palākim dīgim dvēselē,
Vyss ir kūpā šyuts.

Cytu stuostu pajimt sev
I vacū gobolūs plēst,
Ar ūgli puorsveitruotu,
Vysu uorā dzēst.

Kai augstu gaisā lidojūt,
Kai sovus spuornus sapliešūt,
Kai augstu gaisā lidojūt,
Spuornus sapliešūt.

Caur trauslim sūlim,
Kas laiku pušu plieš,
Tyukstūšim vuordu
Napasaceiti kleist.

Ka varātu klīgt tū,
Kas cytim naizklīgts,
Voi kaids nuoktu leidz,
Pat ja pāduos dzeļ?

Sevī klausūtīs

Tu meklej laimi sevī,
Bet niu otkon kreiti
I vuoļojīs pa zemi,
Leidz saule acīs jau speid.

Škīt breižim vyss ir labi,
Bet kaids otkon jau steidz
I sprīž par cytu laimi,
Lai tikai tyktu tai leidz.

Tu klausīs vysuos skaņuos
I gribi prūjom jau īt
I spieļuot cytu spēlis,
Bet zaudēt nagryb nivīns.

Tu skrīņ pa cytu dūmom
I piersti panadzēs solst,
Nu molys apleik jūki skaņ,
Bet puoruok tuols ir sovs bolss.

Karteņa: Edija Rancāna p.a.