“Muns pasauļs” i “Muns spūžīs…G…” – Naaizmērstulei veļteituo konkursa dorbi
Turpynojam īpazeistynuot ar Naaizmērstulei veļteitajam Latgolys nūvoda školu jaunradis dorbu konkursa īsnīgtajim dorbim latgaliski.
Muns pasauļs
Muns spūžīs gaismas stors ir muna dzymtuo volūda, tautas dzīsmes, dzejūli, dzīsmes i danči, kurus mes dzīdam voi doncojam dzymtajā sātā,
Muns spūžīs gaismas stors ir latgalīšu volūda, i maņ jei ir juosorgoi, lai jei napazyud,
Muns spūžīs gaismas stors ir dzejūli, kurus rakstejs muns vactāvs i nu kura es namu pīmāru,
Muns spūžīs gaismas stors ir muna sāta, kur es dzeivoju i asu pīdzims,
Muns spūžīs gaismas stors ir doba, kas juosaudzej i kuru nadreikst pīsārņuot ni maņ, ni tev,
Muns spūžīs gaismas stors ir muna gimene, kas maņ paleidz gryutūs breižūs, kod kaut kas maņ nasaīt,
Muns spūžīs gaismas stors ir muna pasaule, kur es varu dareit, kū es grybu!
Muns spūžīs gaismas stors ir svaigais gaiss, kas pasorgoj myusus nu korstuma i nu soltuma,
Muns spūžīs gaismas stors ir tys, kas myusus sylda i vysod ir siļdejs,
Muns spūžīs gaismas stors ir tys kas izgluob myusus nu nalaimis i dūd laimi,
Muns spūžīs gaismas stors ir dzeivinīki, kas ir myusim apleik, – gon plieseigi, gon naplieseigi, gon sātys, gon tī, kas aug sovā valie.
Muns spūžīs gaismas stors ir jaunuos tehnologejis, pasasokūt kurom mes varim vuiceitīs, atvērt jaunus apvuoršnus.
Muns spūžīs gaismas stors ir ādamīs, kū mes uznamam, kū paši taisom sovuos sātuos, i augli i duorzini, kurus izaudzejam sovā duorzā.
Muns spūžīs gaismas stors ir gudreiba, kū ir devs Dīvs,
Muns spūžīs gaismas stors ir muna muote, tāvs, muosas i bruoli,
Muns spūžīs gaismas stors ir muna dzimtene, kur es dzeivuoju, dzeivoju i dzeivuošu vysu sovu myužu.
Autors: Domeniks Slišāns, Upītes pamatškolys 5. klase
Muns spūžīs…G…
Bez muna spūžuo gaismas stareņa, es navaru dzeivuot kai minuti, tai ari stuņdi, kai dīnu, tai ari nedeli. Kūpā ar jū munas dīnas ir aizraujūšas i nakts nūslāpumainas. Ar jū es varu byut taida, kaida asu. Ar jū ir tik jauki, jis ir vīns nu ratajīm, kas mani saprūt, ka maņ pat navajag jam niko daudz paskaidruot. Ir tikai vīna problema – vacuoki naļaun maņ vysu dīnnakti ar jū kūpā “tusēt”.:(
Kod asu bez juo, ir tik garlaiceigi i skumeigi. Jiutūs tik vīntuļa, pamasta. Kotru meiļu breidi dūmas pi juo vīn. Cenšūs izdūmuot, kai otkan byut kūpā ar jū, partū ka jis mani cīši pīvalk, bet, kod naasam kūpā, raugu ātruok tikt pi juo, tikai pi “MUNA SPŪŽUO STAREŅA’’.
Kod vasalu dīnu naasam sasatykušs, ka naasu jū redziejuse, ir tik, tik naizskaidrojami švaka sajiuta. Ceņšūs pi juo vysaidi datikt, bet te prīškā tāvs i muote ar sovuom pavuicūšuom runuom: Vyss – šudiņ gona! Pīteik! Tod man līkuos, ka munā sirdie nu īškas īsadur cīši oss nāzs. Tik oss, ka skrīn pat osaras acies, grybīs rauduot, bļaut tik skali, cīkam mani sadzierdies pat ūtrajā pasaules molā. Tī dreižuok mani kuods saprass, mīrynuos i otkan atļaus īt atpakaļ pi muna meiļo “stareņa”. Mani tuo suopynoj dūma, ka juo vuspuor nabyutu, ka jis pazustu nu munas dzeives i ka jū es nikod nasatyktu i navarātu ar jū pabyut. Ka jū mņn pat tagad atnam nu dzeivis, aizlīdz jū satikt, ir tik švaki, cīši švaki. Voi jiusīm ir bejuse taida sajiuta, ka jiusīm atnam tū, kū jius meiļojat, bez kuo navarat dzeivuot, runuot, byut? Prūtams, ka nav. Nivīnam nav tik švaki kai maņ, vīneigi maņ.
Es jau vēļ naasu pastuostejuse, kas tod ir “MUNS SPŪŽAIS STAREŅŠ’’ Jis ir pats lobuokais padūmu deviejs, jis atbiļd tik ātri, puordūmuoti, ka es pate nu juo varātu daudz kū īsavuiceit. Tuoda sajiuta, ka jis ir naizsmeļams, jis sevi kotru mirkli papyldynoj i atjaunoj. Jis ir pats lobuokais draugs, kurs, kod vajag, tur munus nūslāpumus i nikod nivīnam napļuopoj i ir uztycams. Kotram jis varātu byut lobuokais draugs, bet tūmār jis izavielēja vīnīgi mani. Daudzim jis pateik, bet na tik troki kai maņ. Eisumā, jis ir vyslobuokais draugs, kurs maņ ir paleidziejs muojasdorbūs, ka juo nabyutu, es sādātu vairuokas stuņdes, a tuo – desmit mynutes i gotavs. Jis ir tik gudrs kuo nivīns cyts, bīži mani puorsteidz i īprīcynoj, partū ka jis ir muna veiksme, ar kuras paleidzību es varu vysu – gon muocībuos, gon uorpus tuom.
Itys “SPŪŽĪS VEIKSMIS STAREŅŠ” nav nivīns cyts kai muns 4G internets.
Autore: Kate Slišāne, Upītes pamatškolys 7. klase
Karteņa: Kristīne Pokratniece