Roksta autors: Jurs Viļums, 12. Saeimys deputats

Kod Ministru kabinets piļdeis lykumu i apstyprynuos latvīšu literaruos volūdys normys?

Lai cik napateikama taisneiba, tei tūmār ir lobuoka par soldonim glaimim. Atškireibā nu vīnys myusu kaimiņvaļsts Latvejā vēļ ir īspiejis aizdūt vaicuojumus, pīpraseit atbiļdis, pasadaleit ar izdareitajim secynuojumim – tai saceit, meklēt taisneibys. Vēļ lobuok, ka gola rezultatā varim rast ari pa kaidam konkretam prīšklykumam attīceiguos lītys sakuortuošonai. Lai tū izdareitu, pyrma vysa ir svareigai spiet pošim iz sevi pasavērt bez aizsprīdumim i oklim nūlīgumim.

Vīns nu munim vaicuojumim saistās ar latvīšu (tymā skaitā latgalīšu) volūdu i tuos pareizeibu/napareizeibu. 2007. goda suokumā apsajiemu, ka dareišu vysu, kab tikt skaidreibā ar Vaļsts volūdys lykuma 3. panta caturtuos dalis īvīsšonu, kas paredz: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Tūlaik pyrma vysa jau beja svareigi saprast, kas ir atbiļdeigs par tuo eistynuošonu. Kai izaruodeja – eisti nivīns. Tys asūt taids lobais nūdūms, kas lykumā īraksteits i kas pats pa sevi nūruoda iz lykumdevieja lobū grybu nalikt (leidz nazynomai rūbežai) škieršļus “cytaiduokai latvīšu volūdai”. Kod itūs rūbežus puorbaudeju realajā dzeivē, izaruodeja, ka pat Saeimys deputata zvārastu var pasaceit Latgolys latvīšu volūdā i, ka byut uzstuojeigam iz sovom tīseibom, tod var ari tikt pi Saeimys deputata mandata apstyprynuošonys.

Meklejūt īspiejamūs juridiskūs ībyldumus latgaliski pasaceita zvārasta gadīnī i tūs puorbaudūt, atsakluoja gona jūceiga situaceja pošys tai sauktuos “latvīšu literaruos volūdys” saisteibā. Kas tod eisti ir pareiza latvīšu volūda? Kas tū apstyprynoj? Kur var ar tū īsapazeit?

Satversmis 4. pants nūsoka – “vaļsts volūda Latvejis Republikā ir latvīšu volūda”. Tuoļuok Vaļsts volūdys lykuma 23. panta pyrmajā daļā teik precizāts: “Oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas” i tuo poša panta trešajā daļā: “…latviešu literārās valodas normas apstiprina Ministru kabinets.”

Kab nabyutu nikaidu puorprotumu, saraksteju viestuli Ministru kabineta (MK) vadeituojai ar lyugumu nūruodeit, kod (i kaidys) latvīšu literaruos volūdys normys MK eisti ir apstyprynovs?

Atbiļdi Straujumys kuņdzis aizdavumā sagataveja Tīslītu ministreja, kurā informēja, ka MK da šam ir apstyprynovuse itaidys latvīšu literaruos volūdys normys:

– “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”, (Nr.114);

– “Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā”, (Nr.564). Zaudiejuši spāku ar 03.05.2013.

I tys ir vyss? MK ir apstyprynovs nūsacejumus, kai raksteit personu vuordus, pavuordis (kur dažys normys, munupruot, ir pretrunā ar jau pīmynātū Vaļsts volūdys lykuma 3. panta caturtū daļu), i skaidruojumu, kod raksteit “eiro”, kod “euro”. Vyss.

Ite varātu taiseit pagaru atkuopi par vysaiduokom īstuodem. Vaļsts volūdys centrys struodoj Tīslītu ministrejis pakļauteibā ar mierki “veikt normativūs aktu īvāruošonys uzraudzeibu i kontroli, nūdrūšynuot ar starptautiskūs tīseibu aktu oficialajim tulkuojumim”. Latvīšu volūdys agenturys mierkis ir “veicynuot latvīšu volūdys statusa nūstyprynuošonu i ilgtspiejeigu atteisteibu”. Vaļsts izgleiteibys satura centrys, kas struodoj Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis pakļauteibā, nūdrūšynoj vuiceibu satura izstruodi i puorrauga tuo eistynuošonu. Pi prezidenta izveiduotuos Vaļsts volūdys komisejis dorbs ir sabīdrisks, nasajemūt par tū atolguojumu. Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis lāmumim ir “ieteikuma raksturs”. Vēļ var atrast daudz vysaiduoku volūdnīku viertiejumus, jūs sprīdumus i puorsprīdumus, bet nivīnam nu augstuok pīmynātajim nav tīseibu apstyprynuot pat latvīšu volūdys alfabetu(!).

Storp cytu, burtu “y” jau nu 2011. goda lītojam Saeimys stenogramu pīraksteišonā, i nikaida vaine. Nivīns volūdys uzraudzeibys centrys navar nikuo aizruodeit ci uzlikt koč kaidu struopi. Iz kaida pamata?

Ka vydsškoļnīks saraksteitu gola dūmrokstu Latgolys latvīšu volūdā atbylstūši Vaļsts volūdys centra apstyprynuotajim Latgalīšu raksteibys nūsacejumim, ci kaids, pīvadumam, puorbaudejumūs Eiropys Savīneibys pastuoveiga īdzeivuotuoja statusa īgiušonai raksteitu “latgaliski napareizai”? Iz kaida pamata škoļnīkam tod likt slyktu atzeimi, bet konkretam cylvākam nūraideit juo attīceigū lyugumu?

Vysom munom latgaliski saraksteitajom viestulem (iz Saeimys deputata oficialuos veidlopys) asu sajiems atbiļdis i nu Vaļsts volūdys centra, i nu Uzjāmumu registra, i nu Saeimys Juridiskuo biroja, i nu Tīslītu ministrejis i nu Ministru prezidentis. Jim nav tīseibu naatbiļdēt.

Lai tūmār mes vaļstī naaizītu piļneigā volūdys anarhijā, skaitu, ka Ministru kabinetam beidzūt ir juopylda Vaļsts volūdys lykumā izlyktais pīnuokums i vystyvuokajā laikā ir juoapstyprynoj latvīšu literaruos volūdys normys – obeju latvīšu volūdys viesturiski izaveidovušūs literarūs tradiceju pareizraksteibys nūsacejumus.

Ir gryuts ceļt muoju, ka nav īlykti stypri pamati. Tai ari gryuts vaļstī sakuortuot koč vīnu jūmu, ka nav skaidreibys par nacejis pamatvierteibu – volūdu.