Kolektivs nūzeimeigajūs svātkūs pīmiņ dzejneicys Annys Rancānis saceitū: ““Laima” navar byut tik vaca! “Laima” ir myužam jauna, smuka i ar garu bizi!”. Itymūs vuordūs skaņ myužeiguo patīseiba, kas īkļaun sevī jaunūs doncuotuoju studentiskū goru, doncuotprīcu i degsmi duovuot sevi skateituojim. Ari piec 60 godu “Laima” vys vēļ dorbojās kai pozitivuos energejis luodeņš sovu skateituoju īdvasmuošonai.

Kolektiva pyrmsuokumi datejami ar 1955. godu, kod sovu darbeibu suoce nalels doncuotuoju puļceņš G. Barkovskys vadeibā. Sovukuort “Laimys” lelais ceļš aizasuoce, kolektivā īeimūt Leonidam Petrovam, kurs īguļdeja tuo veiduošonā lelu dorbu. Juo vadeibā 1965. godā kolektivs teik pi sova nūsaukuma – Tautys deju ansamblis “Laima”. Tikpat nūzeimeigus pādus tautys deju ansambļa rodūšajā darbeibā ir atstuojuši L. Poselis i R. Ērmane. 1985. godā par ansambļa muokslinīciskū vadeituoju palyka Elmārs Belinskis, kurs turpynoj itū dorbu vēļ itūšaļt.

Sovā jubileja koncertā “Laima” ruodeis treis dažaidus deju uzvadumus:

“Riti, riti” (1997) – uzvadums tyka ruodeits Daugovpiļs M. Lutera katedralē storptautiskuo teatra festivala “Dzeltenais dzenis” ītvorūs. (Cylvāks i doba, sovstorpiejuo mijīdarbeiba, azara dzeļmis dziļums, realuo i sirrealuo pasauļa atspulgs)

“Pi Dīveņa gari goldi” (2001) – uzvadums tyka ruodeits “Reigai 800” dzīšmu i deju svātku īskanis leluzvadumā “Četri meti” Dailis teatrī. (Zīma – puordūmu laiks, zīmys saulgrīži, čyguonūs īšona, nuokūtnis zeiliešona, jaunu sapynu i ilguošonuos laiks)

Koncerta trešajā daļā ar nūsaukumu “Pavasaris” (2014) skateituojim byus vareiba īsapazeit ar vysaidu dejis stilu myusdīneigom interpretacejom. (Grandiozuo baroka laikmata muzyka, gaistūšūs Parīzis valšu akordeona skanis, rokenrola pulsiejūšī ritmi, myglā osoroj lūgs…)

Studentu deju ansambļa “Laima” jubileja koncerta dalis savīnuos “Laimas muzykanti”.

Īīšona par zīduojumim.