Etnoroka grupa “Laimas Muzykanti” zam bīdreibys “Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”” spuorna izdavuši sovu trešū albumu “Rodi”. Albumā vydā divpadsmit dzīsmis – gon tautysdzīsmis, gon autordzīsmis, izskonūt kai latviski, tai latgaliski.

“Laimas Muzykanti” dybynuoti 1995. godā Daugovpilī (niu Latvejā vaira pazeistami kai Uškānu saimis ansamblis). Grupu sataiseja multiinstrumentalists, folklorists, komponists i dzejnīks Artūrs Uškāns. “Laimas Muzykantu” repertuars teik baļsteits iz latgalīšu i latvīšu tautysdzīsmem. Kai atzeist poši “Laimas Muzykanti”, grupys muziciešonys stils nav vīndabeigs, vys jau taidys ir ari tautysdzīsmis – rakstura i satura ziņā vysaižys. Kotrai nu tūs teik ryupeigi damaklāts apdaris raksturs i nūskaņa, samejūt laikmetu – nūguojušu laiku i myusu dīnu muzykalū pīredzi. Sovā darbeibys laikā “Laimas Muzykanti” ir koncertiejuši ASV, Kanadā, Japuonā, Australejā, Anglejā, Lītovā, Ungarejā, Vuocejā, Zvīdrejā, Puolejā, Boltkrīvejā, Krīvejā, Italejā i daudzuos cytuos vaļstīs.

Itū grupai rakstureigū dažaideibu i ryupeigū dorbu pi apdarem breineigi var dzierdēt kai pyrmajūs grupys albumūs “Gonam gona” i “Orkla bolss”, tai i niule pasaulī laistajā “Rodi”. “Rodi” ir energiski, dzierkstūši, šaļtim smeļdzeigi, bet vycaur eistyni i cīši kvalitativi. Albumā sūpluok jau Latvejā labi zynomajom “Vokors īt”, “Ķēvīt’ mana svilpastīte”, “Upe nesa ozoliņu”, “Sorgeņgeļs”, sovu vītu atrodušys i cikom mozuok zynomys dzīsmis – tūs vydā diveji breineigi sadarbeibys projekti – “As gribieju mežā braukt” kopā ar etnografiskū ansambli “Vabaļis” i Natali Coton i “Gauži raud saulīte” kūpā ar LLB (Latveja-Lītova-Boltkrīveja) etnografiskū ansambli.

Albuma īrokstā “Laimas Muzykantu” sastuovā pīsadalejuši: Artūrs Uškāns, Inga Zeile, Inta Uškāne, Kristīne Kārkle, Armands Varslavāns, Matīss Uškāns i Valdis Rundzāns. “Rodi” dzīsmis īraksteitys vairuokuos studejuos Reigā, Daugovpilī, Ūgrē, Zarasūs, Braslavā, Raiņa sātā “Berķenelē” i Daugovpiļs nūvoda Vabalē. Albuma skona režisors – Edgars Skrāģis (Meduza Sound), producenti: Artūrs Uškāns, Edgars Skrāģis i Jurs Zalāns.

Par rodu byušonu poši “Laimas Muzykanti” soka:

Laiks, kod rodim saīt kūpā, ir svātki. Seviški jau taidi, kur vaira breivu dīnu īkreit. Daži seņ naradzāti, bārni paauguši, kurīs siermuoks palics, kurs apsapreciejs, kuruo vaira nav… Tys ir laiks parunuot, kai kuram guojs pa saimis dzeivi, kai pa dorbu, kai vīnam pa Reigu, kai pa Jelgovu ūtram, daži pat nu uorzemu atbraukuši, tim daudzi kū stuosteit. Kod daudz moz sova i naatbraukušūs dzeive izrunuota, puiši pi ola gluozis īsuoc sarunys par pasauļa politiku. Kotram ir vīdūklis, kotram ir kas sokams, kotram suop, ka ļauds nazkur karoj (“kam viņ pi myusu nasasuoktu…”), koleidz meitys aizvalk dzīsmi. Seneju, nazkod babenis dzīduotu, taidu, kuru pīmiņ viņ itymā dzymtā. Vīns valk nu bagažnīka akordeonu, mozuo muosineica (nu tei, kurei muzykys školā vuicuos) – vejūli, atsarūn i bubyns. Dag gunkurs, rodi dzīd. Spielej. Jūkoj, smejās, prīcojās, doncoj, koleidz nūsagrīž ceļa putekli aiz vīnys mašinis, aiz ūtrys… Daži, kurī “tai vaira pajāmuši iz kryuteža” nimoz nasataisa paceli, navar viņ atsavadeit nu bruolāna, pleminīka voi “mīluo švagrys”… Beidzūt putekli nūsagrīž aiz pādejuos mašinis. Rodi atsagrīž kotrs sovā dzeivē. Atsagrīž, kab cytugod rodu gūdūs voi kopusvātkūs otkon saītu kūpā satikt seņ nasatyktū, darunuot naizrunuotū, izdzīduot naizdzīduotū… Izdzīduot tai, kai viņ Latgolā skaņ…