Raiņa muzejā “Jasmuiža” atkluos Latgolys tradicionaluos kulturys i omotu sātu
7. augustā Raiņa muzejs “Jasmuiža” aicynoj sevkuru interesentu pīsadaleit eistyna Latgolys keramikys molkys cepļa kūršonys pasuokumā. Jau nu reita pūdnīki nu TLMS “Rēzeknes apriņķa podnieki” rekonstruātajā Andryva Paulāna darbneicā glazēs i īliks ceplī sovus apdadzynuošonai sagataveitūs muola traukus. Ap pušdīņlaiku meistari cepli īkūrs i trauku apdadzynuošona turpynuosīs da diveju stunžu naktī. Sovukuort 8. augustā 12.30 ceplis tiks atvārts, i sevkurs interesents varēs vāruot vēļ korstūs muola trauku izjimšonu nu cepļa, kai ari nūsavērt i īsaguoduot kaidu īpatykušūs prīškmatu.
Piec tam tiks atkluota atjaunuotuo muzeja āka – Latgolys tradicionaluos kulturys i omotu sāta.
Nu 2014. goda suoku da 2015. goda maja tyka realizāts Eiropys Savīneibys Eiropys Lauksaimisteibys fonda lauku atteisteibai (ES ELFLA) atkluota projektu īsnāguma konkursa Latvejis Lauku atteisteibys programys 2007. – 2013. godam pasuokuma “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana” projekts “Latgales tradicionālās kultūras un amatu mājas izveide Raiņa muzejā “Jasmuiža””. Projektu realizēja Memorialūs muzeju apvīneiba i VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Taidā veidā tyka atjaunuots nazkodejais Juosmuižys muižys gūvu klāvs, izveidojūt myusu dīnu praseibom atbylstūšys telpys Latgolys keramikys ekspozicejis izvītuošonai, izstuožu zalu nūvoda tradicionaluos kulturys, lauksaimisteibys i omotnīceibys viesturis prezentiešonai, kai ari kruojuma globuotuvi i specialu telpu muzejpedagogiskajom nūdarbeibom. Tyka īreikuots iudiņsvods, kanalizaceja, jauna apkuris sistema i myusdīneigs sanitarais mazgls. Ākys atjaunuošonys projekta arhitekte – Ināra Cauneite, byuvnīki – SIA “Modus būve” i SIA “Kaskāde 19”.
Nu 8. augusta Latgolys tradicionaluos kulturys i omotu sātā byus apsaverama Latgolys keramikys ekspoziceja, kur varēs īsapazeit ar dažaidu Latgolys pūdnīku taiseitajim muola prīškmatim – saimisteibys traukim, dekorativū keramiku, kai ari seikplastiku i Ontona Šmulāna darynuotajim veļnenim nu dramaturga Gunāra Prīdis kolekcejis. Eipašs eksponats byus restaurātais pūdeņu ceplis, kū nazkod radeja pūdnīks Odums Kuopusteņš (1905–1987). Ceplis ir unikals ar tū, ka tys ir vīneigais itaida veida poša pūdnīka taiseitu pūdeņu ceplis na tik Latgolā i Latvejā, nu, ruodīs, vysā pasaulī. Restaurātais pūdeņu ceplis byus kai duovona Oduma Kuopusteņa 110. jubilejā.
Nu 8. augusta Latgolys tradicionaluos kulturys i omotu sātā byus apsaverama izstuode “Četri stūri – Latgales amatu pamati” (idejis autore Sigita Kušnere, autori – Solvita Bryuvere, Janina Kurseite, Aigars Lelbuords, muokslinīki – Ints Sedlenīks i Jākubs Voļatovskis). Izstuodē radzami četri tradicionalajā omotnīceibā izmontuotī materiali: muols, lyns, dzeļzs i kūks, tūs īpašeibys, apdarynuošonys i lītuojuma veidi. Apmaklātuojim byus ļauts ari pošim leidzdorbuotīs i izjust itūs materialu spāku, svoru, fakturu, garšu, kai ari īpazeit omotus, kurūs itūs materialus izmontoj.
Omotu sātys atkluošonā uzastuos kors “Rīdzene”.
Latgolys tradicionaluos kulturys i omotu sātys izstuodi, pūdeņu cepļa restauraceju i muzejpedagogiskuos programys atbolsta VKKF.