Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja (VARAM) ir puorlīcynuota, ka sekmeiga rezultata sasnīgšonai ir svareigs sevkurs redzīņs, deļtuo esi aicynuots izsaceit sovys idejis i prīšklykumus Latgolys regiona izaugsmei.

Ministreja atzeist, ka da itam eistynuotuo politika Latgolys atteisteibu i izplaukumu nav spiejuse nūdrūšynuot. Regionam vēļ arviņ rakstureigs augsts bezdorba leimiņs, lela dorba spiejeigu i struoduot grybūšu ļauds nūbraukšona pa celi, zama socialuo i saimisteiguo aktivitate, kai ari naapstreidams i nanūglobojams ānu ekonomikys eipatsvors, kas naļaun atsateisteit izjiemiejdarbeibai i nanūdrūšynoj socialuos garantejis regiona dzeivuotuojim.

VARAM ir sataiseta eipaša darbeibys grupa, kas puorsaver asūšuos regiona atbolsta programys i jau eistynuotuos aktivitatis i, bolstūtīs iz izdareitū izviertejumu, izstruoduos skaidrus i vīnkuorši eistynojamus prīšklykumus izjiemieju i dzeivuotuoju atbolstam i īsasteišonai kūpeiga mierķa – Latgolys atteisteibai – sasnīgšonai.

Kab atrostu vysu efektivuokūs rysynuojumus, ir cīši svareiga regiona dzeivuotuoju, izjiemieju, investoru i cytu īintarasātūs pušu pīsadaleišona. Deļtuo VARAM aicynoj sevkuru izsaceit sovys idejis, īrūsynuojumus i pīduovuojumus, kas varātu sekmēt Latgolys uzplaukumu. Kūpeigi spākim rassim rysynuojumus, kab padareitu Latgolu par vareibu regionu kotram, kurs ite jau dzeivoj, stuodoj, vuicuos, i tim, kuri tū dūmoj koč kod iz prīšku.

Sovus pīduovojumus, aizpiļdūt anketu, var izsaceit ministrejis škārsteikla vītā  www.varam.gov.lv/lat/latgale. Pyrmī prīšklykumi tiks apkūpuoti jau 18. martā, nu taipat iz prīšku ar tim tiks papyldynuoti kūpeiguos idejis plani leidz pot marta mieneša beigu. Vysi prīšklykumi tikšūt izvārtāti i attīceigi ītvarti vaļdeibai snādzamajā reiceibys planā Latgolys regiona atteisteišonai.

Kūpeigim spākim ministreja gryb apkūpuot idejis par itaidom temom:

Izjiemejdarbeiba – jaunu dorba vītu radeišona, radūšu i jaunu rysynuojumu sekmeišona, atbolsts asūšim i tūpūšim izjiemiejim;

Izgleiteiba – izgleiteibys daeimameiba, damaņu i kompetenču pylnveiduošona, dorba tiergam atbylstūšys puorsakvalificiešonuos īspiejis;

Cylvākkapitals – dzeivuotuoju aktivitatis rūsynuošona, aicynojūt iz sadarbeibu, aktivu leidzaleibu i jaunu ideju atbolstu, kai ari izjiemiejdarbeibys izsuokšonys veicynuošona;

Infrastruktura – socialai i ekonomiskai aktivitatei atbylstūšys infrastrukturys (ceļu, iudiņa apguodis, elektreibys i c. pīeimameibys) nūdrūšynuošona;

Puorvaļdeiba –  decentralizaceja i birokratiskuo svora mazynuošona, laika i resursu eistyns ītaupejums.

Eipaši viereibi i nūdereigi īrūsynuojumi ministrejai byus taidi, kuru eistynuošona padorama ar nalelim naudys i cylvāku resursim, kas ir prakstiski eistynojami i kuru rezultati sasnīdzami eistermeņā.