Īspiejams, atkluotuokuo interveja apvīneibys “Kapļi” pastuoviešonys laikā
Autore: Renāte Lazdiņa
Poetiskuo roka apvīneiba “Kapļi” ir vīns no alternativuos muzykys i, īspiejams, pretruneiguok vārtātuokajim ansamblim Latgolā, kurs nasabeist lītys saukt eistajā vuordā. Ari jūs sastuovs ir vysai raibs i, var saceit, alternativs, ite – kai jī poši soka – kapļoj, suocūt nu škoļneicys i muzykys školuotuojis da tuolbrauciejam i psihologam.
Drupeit pyrma apvīneibys debeja albuma “Ašņa dasys” prezentacejis koncerta Latgolys viestnīceibā GORS jūs improvizātajā īrokstu studejā Kuorsovys nūvodā teikūs ar vīnu nu apvīneibys, kai jis pats soka, goreigajim tāvim – multimuokslinīku Oskaru Orlovu aba tautai vairuok pazeistamu ar pseidonimu Raibīs.
Kas tod eisti ir poetiskuo roka apvīneiba “Kapļi”?
“Kapļi” ir taids emocionals grupiejums, kotrs cilvāks ar sovu energeju i struovuojumu, vysi koloritys personeibys – es (Oskars Orlovs) asu kai muokslys cylvāks i vairuok rokstūšais, Arņs Slobožaņins ir muzykants, i mes tū ari tai pīsokom – ka tei nav juo oficialuo grupa, bet tys ir juo, tai sokūt, uorlauleibys bārns (smejās). Tod ir Andris Jurāns, kū mēs koncertūs asam īsaukušs par Jurjānu Andreju, jis myusim apvīneibā syt bungys. Ir tausteņu saimineica – muzykys školuotuoja Rasma Kulamova, kas piec kotra koncerta soka, ka īs paceli, bet tai i nav nūguojuse, i es cereju, ka jei nanūīs, partū ka jei eistineibā dūd lelu īguļdejumu apvīneibā. Tod myusu apvīneibā ir basgitarists Jurs Linužs i ari, cerams, jau Rēzeknis Augstškolys studente Aija Čoiča, kas itūgod Rogovkā beidze 12. klasi. Šaļtim pīspieļoj ari Juoņs Noviks.
Taitod pylnajā satuovā asam septeni cilvāki, i tān myusim vēļ ir dasavīnuojs Elgars Ludbuoržs, bet maņ jau vyspuor dūma ir savuokt 13 cylvāku sastuovu, taitod – ka ir kaidi pyutieji – laipni aicynuoti.
Redzi, tei ir apvīneiba i nivīnu navar pīspīst, i, kai es jau nu suokta gola asu sacejs – ka ar myusim spieļoj, tys ir labi, i, ka ar myusim naspieļoj, tys ari ir labi. Tys ir kotra cilvāka individuals stuovūklis – ka tu gribi spieļuot ci, kai mes sokom, kapļuot – tod tu ari kapļoj.
Par kū Buozova, ar kū itei vīta eipaša?
Leluokuo daļa apvīneibys dalinīku ir nu ituos pusis, ari Arņam sāta tepoš natuoli, vīneigi es nu Drycānu. Bet ite ari suocās Eiropa. Saprūti, mes tān asam viņ treis četrus kilometrus nu Krīvejis rūbežys, bet ite ir taida kai oāze, klusums, tepoš blokus mīžu lauks kai jiura. Ite ir taida cīši forša vīta. Mes ite atbraucam, capam dasys, sakurynojam pierti, i ite nūteik ari tys rodūšais process.
Cik tod bīži ite, Buozovā, vysi sasalosot iz tū kapļuošonu aba mieginuojumim?
Nu, bīži nav, bet tod, kod ir, tod ir. Tys parosti ir vokorūs, kod visi var saīt – nu kaidu sešu da nakts divpadsmytu.
Kai tys suocēs, kai tī kapļuotuoji vysi sasalaseja?
“Kapļu” viesture suocēs 2007. godā, kod mes ar Arni struoduojom vēļ Latgolys Radejā i īrakstejom vīnu dzīsmi, es gon vaira naatguodoju, kaidu. Dzīsmi īlykom draugūs i syutejom draugim, i tī tymā laikā beja taidi kai skype koncerti. Tei beja drupeit taida kai pasabalavuošona, kod mes variejom pasasmīt par vysu i reizē ni par kū i, prūtams, ari par sevi. Tai suocem mes divatā, i tod tys aizguoja. Tod pīsavīnuoja taids Kristaps ar īsauku Koijōt. Bet jis tān preciejīs i nadzeivoj Latvejā.
Tān mes ite, Buozovā, ari īrokstom tuos dzīsmis, savadam instrumentus i tepoš piertsaugšā rokstom, i ite mes ari sarakstejom myusu pyrmū mozū (EP) albumu “Prauda par Madali”. Cylvākim suoce patikt, ka Latgolā var rastīs i koč kas sviežņuoks. Tai mes i kapļojam.
Tān jius sovā daiļradē aizgiunit ari taidus nūpītnuokus myusdīnu vaicuojumus.
Mes tān suocem spīst iz suopeigim punktim. Tod, 2007. godā, kod tikai suocem dzīsmis raksteit, izdūmuojom, ka ar “Kapļim” ilgtermeņā gribim sataiseit ari taidu dzeivū performanci. Tod 2013. godā mes tū izdarejom, partū ka nūvuocem “dzeivū” sastuovu. Ite juosoka paļdis Valteram Murānam, ka jis “Ausmeņā kebabs” myusim ļuove suokt taidus kai live koncertus, tūlaik sovā apvīneibā mes pīrakstejom ari taidu Daugovpilī dzeivojūšū francūzi Julien Dicharry i vīnu juo dzīsmi adaptiejom sovom vajadzeibom – “Doncoju plyks iz trepem”. Tei ir taida cīši smeļdzeiga dzīsme. Ari jis roksta dzīsmis taidā vairuok pank stilā i ari klīdz tū vairuok sabīdreibai preteju vīdūkli, taipoš kai “Kapļi”.
Bet pyrmssuokumi “Kapļim” beja taidi ka – es gribieju tū pataiseit par dzeju muzykā.
Boņuks “2014” padūšonys ceremonejā. Karteņa: GORA publicitatis foto.
Bet vysys dzīmis jau leluokūtīs suocās ar dzeju.
Nui, bet maņ ir dziļa ītekme nu tim laikim, kod muzyka vēļ beja muzyka –“The Doors”, “Pink Floyd”, Jim Morrison, “Led Zeppelin”, “Rolling Stones” i tai tuoļuok. Es varbyut asu konservativs, bet tod tei muzyka beja muzyka, bet tān pasaruoda taidys apvīneibys, kas tai kai ari aizgiun, bet puorsvorā tei ir popkultura – šmuki izaver, foršs duorgs klips, kurū verūtīs dūmoj – tī tak taidys naudys salyktys, tī tok varātu kū šmuku sataiseit, bet saīt, kai saīt. Bet “Kapļi” nataisa šmukū, “Kapļi” taisa koč kū preteimā popkulturai. Deļtam ari “Kapļi” ir. Taipoš mums ir bejuši vaicuojumi – deļkam naasat gruobekli? Partū, ka gruobekļi ir kotrā pyunē, a kapli ir taids instruments, kū vajag pa kotra rūkai – ite es jau nu sovys pīredzis soku. Maņ tāvs beja daiļomota meistars, i jis, par pīmāru, kapli taiseidams, pīmāruoja tū munai rūkai ci muotis rūkai, kab varātum kotru ušneiti parūceigai izcierst.
Tod tev jau bierneibā sātā beja eipaši kapli?
Nui, maņ beja vysaidi kapli i instrumenti, i, ka pi babys nūbrauču, es navarieju pakapļuot, partū ka jai beja parostais kaplis.
Kai tod nūnuoce da tuo, ka i apvīneibai īdevet ituo instrumenta vuordu?
Nu, pyrmuo dūma Arņam beja projektu nūsaukt “Tausteni”, maņ napatyka, i es pīduovuoju, ka tod jau lobuok “Kapļi”. Jis maņ prosa – deļkam “Kapļi”? Soku, ar kaplim koč pa golvu var īdūt! I tei beja taida spuornuota frāze, i taišņi tai – ar kaplim var i sabīdreibys nazuolis revēt, a, ka cīši gribīs, var i pa golvu īdūt.
Voi nav tai, ka jius sovā ziņā rauga pīleidzynuot ari taidai grupai kai “Labvēlīgais tips”?
Nui, bet es tūmār taidys paralelis navylktu. Latvejā ir daudzys grupys, kas koč kaidus jūkus izmontoj tekstūs, bet mes tūmār asam vairuok alternativais grupiejums, i na vysys myusu dzīsmis, kai “Labvēlīgajam tipam”, var laist voi vajag laist radejā. Par pīmāru, ir albumā taida dzīsme kai “Rudiņa Zalts”, tei ir kaververseja pasauļa klasikai “Autumn Leaves”, bet mes asam puortulkuojuši tū myusu izpratnē. Nā, tī nikuo napīdīneiga nav, bet pādejā panteņā ir taids vaicuojums: “Kod Frančam Kempam byus pīmineklis sovs?” Itū dzīsmi mes sarakstejom Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” ituo goda pasnīgšonys ceremonejai. Myusim vajadzēja izastuot ar dzīsmem, kas varātum apgiut vysys tuos temys, par kū Boņuks teik padūts, – literaturu, muzyku, sabīdreibu i kulturu. I tymā blokā, kas ir par sabīdreibu i kulturu, bolvai dasacātūs cylvāku beja cīši daudz. Kab nasauktu kotru vuordā, topa taids teksts apleik vysam i par vysu kūpumā. I, koč ari tī teksti beja radeiti iz myusu dzīšmu pamata, bet taišni bolvys padūšonys ceremonejai “Rudiņa Zalta” dzīsmē tū beigu tekstu ar vaicuojumu par Franča Kempa pīminekli mes atstuojom i īlykom tū ari albumā. Partū, ka Francis Kemps leidz golam vēļ nav attīceigi nūvārtāts.
Pīminekli ir vīna tema, bet jius jau sovuos dzīsmēs asat runuojuši ari par, pīmāram, emigraceju.
Prūtams, par dzīsmi “Emigranta Polka” asu gon palīleits, gon izsaceiti draudi dzeiveibai, deļtam es dūmoju, ka mēs asam truopejuši na viņ desmitnīkā, bet tī, kur vajag, aizskuoruši i sirdi, i, kai soka, cytus meikstumus.
Taipoš aktuala ir regionaluos ekonomikys tema – ite varātum atsatīkt kai “Emigranta Polka”, tai i dzīsme “Draugs Reigā”, kas tehniski ir ari muna meiluokuo dzīsme.
Redzi, deļtam ari mes atsašķiram nu cytim, mes, par pīmāru, kotru godu braucam izastuot iz studentu korporacejis “Fraternitas Metropolitana” bīdru slāgtū pasuocīni. Suokumā myusus paaicynuoja izastuot kai taidu jaunu grupu, bet tān brauksim jau trešū godu i zāle palīk vys pylnuoka i pylnuoka. I taišņi itaidūs slāgtajūs pasuocīņūs mes asam taidi, kai “Kapļim” vajadzātum byut, kai vīns myusu angļu draugs Džeimss (grupys “Dabasu durovys” skaņuotuojs) ir sacejs: “It’s a comedy band.” (Tei ir komedejgrupa.) I mes tū ari tai pozicionejam, ka mes asam taida comedy band.
Pīvadumam, ir taida Jaunzelandis apvīneiba kai “Flight of The Conchords”, tei ir lateņa, iz kurū vajag īt, bet, dūmoju, Latgolā lelajūs pasuocīņūs, festivalūs tys nav īspiejams. Tū var koč kaidūs taidūs slāgtajūs pasuocīņūs, taidūs, kur cylvāks atīt i zyna, ka byus “Kapļi”, dzīsmis i jūki. Tai pa storpai dzīsmem munā izpiļdejumā mes ari laižam koč kaidus stand up jūkus. Tai tys byus ari jaunuo albuma prezentacejis pasuocīnī.
Kai Kapļi izjiut tū, kai myusdīnuos soka, atgrīzeniskū saiti nu publikys?
Nui, tū es cīši sajutu, par pīmāru, kod mes tān izastuojom koncertā Rēzeknis nūvoda dīnuos, publika beja interesanta, i mes, maņ ruodejuos, atdzeivynuojom vysa koncerta playlisti, ka tai var saceit. Kai es soku – ar “Kapļim” vysod ir juojiut tei publika. Piec pyrmajom dzīsmem i jūkim ir juosaprūt, voi dzīsmem pa vydam voi ari iz prīšku tu vareisi jūkuot voi navareisi, deļtuo ka ir taida publika, kam tī jūki nav vajadzeigi, viņ dzīduošona. Deļtuo maņ vaira pateik izastuot taidā slāgtuokā publikā, kur var vaira jūkuot. Ir taidi jūki, kū ari poši grupys dalinīki nimoz pyrma koncerta nazyna, prūtams, ir ari taidi jūki, kas valkās myusim vysu laiku leidza.
Deļkuo sovai apvīneibai asat dalykuši poetiskuo roka apzeimiejumu?
Suokumā mēs bejom projekts. Projekts deļtam, ka mes eisti naasam dzīdūšuo grupa, deļtuo ka myusu solists vaira runoj i šmukai deklamej. Ir ari latgalīšim cytys grupys, kas šmukai deklamej, bet myusim ir tai poetiski.
Tei ir dzeja i dzejis vuorsmuojumi. Prūtams, ir skaidrys, ka reši kurais myusdīnuos losa dzeju, i, ka tān skaidruošu kai filologs, – ka tu losi dzeju, tev, prūtams, juomeklej tī na tikai pyrmuos sakareibys, tev juomeklej ari tymā dzejūlī kaidi slāptī simboli ci kaidys sakareibys ci vuordu spielis. A, ka tu nameklej i dzierdi tikai pīdzīduojumu, par pīmāru, “Aglyuna, goreiguo komercdarbeiba”, tod tu naasi saprats vysu tekstu.
Kai asat nūsavāruši, voi publika jiusu dzīsmis saprūt?
Beja interesanti, kod mēs suocem koncertēt jau ar aktivu sastuovu i īrakstejom dzīsmis “Emigranta Polka” i “Drycanu mopedistu banda”. Es dūmuoju, ka “Emigranta Polku” vairuok saprass Reigā i koč kur cytur, kai soka, emigracejā, bet dzīsmi par Drycānim, kas ir ari apdzievuota vīta, – vītejuo Latgolys publika, bet saguoja ūtraiži. Kod mēs koncertejam Reigā i uorpus Latgolys, tī “Drycanu mopedistu banda” pateik vaira, īspiejams, deļtuo ka jei ir taida šizeiguoka dzīsme.
Myusim ir bejuši ari taidi koncerti, kod organizatori prosa nadzīduot, pīmāram, “Goreigū komercdarbeibu” voi vēļ kaidu dzīsmi, gryb īrūbežuot, salikt kaidu nibejs cenzuru, bet mes “Ašņa dasuos” nivīnu nanūlīkam, nivīnu naceļam, mes stuostom, kai ir. A, ka tu nagribi redzēt eistineibu, tod varbyut tu nimoz nagribi dzeivuot. Bet kūpumā viss ir par mīlesteibu, tik tei mīlesteiba ir dažaida, ari skorba.
21. augustā “Gorā” poetiskuo roka apvīneiba “Kapļi” prezentēs albumu “Ašņa dasys”
Jius pīsadalejot ari Eirovizejā, tuoli gon natykot, bet kaidys sajiutys palykušs?
Tei beja taida troka dūma, tūmār tī tei sajiuta maņ nabeja loba. Bet, cik ir dzierdāts, klips tai dzīsmei “XXL” ļaudim pateik. Vysmoz cerēsim, ka tai.
Konkurss deļ švītu i dendeju. Gondreiž kai tymā jūkā, kod Dīvs dola dzeivinīkus – šmukūs pa kreisi, gudrūs pa labi, a mierkačs, palykdams vydā, vaicoj: “Nu, i kū – maņ tān iz pusem puorsaplēst?”
Tod jius leidz golam eisti nasaprota?
Es dūmoju, ka nui, dažim žurejis puorstuovim mes patykom, kuram ta napatykom, deļtuo ka myusu solists namuok pareizi dzīduot, bet jis ari narauga tū dareit. Ka jis dzīduotu pareizajuos notuos, tod “Kapļi” nabyutu “Kapļi”. Pīredze tī beja loba, bet es tī vaira nagrybātu pīsadaleit.
Jiusim tikkū kai izdūts debeja albums “Ašņa dasys”. Cik tod vīgli taidai, kai tu soki, comedy band apvīneibai Latgolā ir izdūt albumu diska formatā?
Prūtams, diska izdūšona naatsamoksoj, deļtuo ite grybātu pasaceit paļdis vysim, kas atbalsteja diska izdūšonu, – i tī asam mes poši – apvīneibai “Kapļi”. Myusus naatbaļsteja nivīns fonds, varbyut deļtuo, ka uzskota myusu darbeibu par balaganu,i ka latgalīši par taidom temom navar dzīduot, partū ka juodzīd par Rāznu, Muokūņkolnu i Lubuona skaidrajim dabasim. Nā, prūtams, tū ari vajag piec publikys pīprasejuma, bet tys ari ir tys pretnūstatejums, ka mes asam “Kapļi”. Deļtuo mes ari koncertūs sokom, ka kapli jau nav nikaidi syuda instrumenti, partū ka kapli ir instrumenti. Prūtams, ite var pīsasīt pi smolkom vuordu spielem.
“Kapļūs” ir smolkys vibracejis, i mes īvalkam tū publikys daļu, kas varbyt ari klausuos koč kū cytu, bet “Kapļi” ir kontrasti – tai kai nu pierts īlēkt soltā muorkā i šaļtim čūkstu vēļ apskruopejūt ap ladu.