Galerejā “Māksla XO” atkluos G. Pantelejeva izstuodi “Latgales rapsodija”
Nu 27. augusta da 22. septembra Reigā, galerejā “Māksla XO” apsaverama muokslinīka Gleba Pantelejeva izstuode “Latgales rapsodija”.
Sovā personalizstuodē “Latgales rapsodija” muokslinīks turpynoj apmīrynuot sovu interesi par materialuo i namaterialuo pasauļa attīceibom, kai ari atteistej sovu tielnīceibys volūdu i kūp rodūšū rūkrokstu.
Itūreiz par materialu dorbu tālim dasasaceja Latgolys doba, cylvāki, viesture, tuos unikala goreiguo telpa. Koč i G. Pantelejevs nav ar tū saisteits ni genetiski, ni konfesionali, jis cīši osai uztver goreiguos energejis impulsus, kas īt nu ituos zemis. Vysys interesantuokuos i nuokūtnē svareigys lītys nūteik marginalejuos, pīrūbežā, fiziskā voi goreigā. Latgolu muokslinīks sauc par myusu frontīru (frontier, angl. rūbežs, ar pīdzeivuojumu konotaceju) geografiskā i goreigā izteiksmē.
Izstuodis strukturys pamatu veidoj treis centralī objekti nu kūka – lelformata skulpturys, kotrs nu tūs simbolizej vīnu nu treju G. Pantelejevam svareigim asameibys pamatelementim – goru, matereju i cylvāku kai itūs jiedzīņu savīnuojumu, kai ari izstuodis centralais dorbs ar nūsaukumu Lelais. Nazynamais, bronzys juotnīka skulptura, kas simbolizej naprognozejamū Nuokūtni.
Vuords Rapsodeja ari nav izvālāts najauši – itys muzykys formats ideali atbylst muokslinīka īceris formai i byuteibai. Rapsodejai ir byutiska, iz tautiskuo vokaluo materiala baļsteitu dažaida rakstura epizožu maiņa. G. Pantelejevs gryb pastreipuot, ka izstuodē nav radzami tīši etnografiskī motivi, tī dorbojās pastorpynuoti i asociativi.