Cyklā “Rainis un Aspazija klauvē” ceļuos ari pa Latgolu
Apreļa pyrmajā pusē aizasuoce jauns ceļuojumu cykls “Rainis un Aspazija klauvē”, kas turpynojās vysa obeju dzejnīku 150. jubileja goda garumā. Pyrmuo ceļuojuma ītvorūs beja vareiba īpazeit Raiņa i Aspazejis Reigu, ūtrajā – obejim dzejnīkim nūzeimeigys vītys Jelgovā i Zalinīku pogostā. 5. septembrī nūtiks cykla trešais ceļuojums “Raiņa Sēlija un Latgale”.
Sielejā – dzejnīka dzymtajā pusē – vysupyrma ceļuojuma dalinīki apmeklēs vītys, kur Rainis dzims i nūdzeivuojs sovys dzeivis pyrmūs godus – Varslavānu sātu i Tadenavu, kur itūšaļt nūteik Raiņa muzeja restauraceja.
Tuoļuok ceļš vess iz Randeni, kur Rainis dzeivuoja nu 1869. da 1872. goda. Dīvamžāļ Randenis sāta nav sasaglobuojuse – tuos vītā Daugovys krostā ir pastateits pīminis akmiņs. Piec Randenis apmekliejuma ceļš vess iz Raiņa sātu Berkenelē, kur nūtiks teatralizāta ekskurseja i ceļuojuma dalinīki izzynuos par laiku nu 1872. da 1881. goda.
Ceļuojuma turpynuojumā – vīta, kur atsaroda Vasiļovys pusmuiža, iz kuru Raiņa tāvs puorsacēle piec Berkenelis i kur nu 1883. da 1891. goda saimnīkuoja Raiņa muote Duorte Plīkšāne. Celinīki īsagrīzs ari kopūs, kur atsadus Raiņa tāvs Krišjuoņs Plīkšāns – uzjiemeigais i lepnais latvīts, kurs prota dzeivuot i saimnīkuot ar vierīni.
Ceļuojuma pādejuo apmekliejuma vīta – Raiņa muzejs “Jasmuiža”. Sovulaik Juosmuiža beja Daugovpiļs tierguotuoja Grigoreja Kuznecova eipašums. Raiņa tāvs muižys nūmys leigumu iz divpadsmit godu nūslēdze 1883. godā. Ite dzeivuoja jis pats, Raiņa vacuokuo muosa Līze i breivdīnuos atbrauce tūpūšais dzejnīks, Pīterburgys Universitatis Juridiskuos fakultatis students Juoņs Plīkšāns.
Par Raiņa bierneibu i jauneibu stuosteis i ar dzejnīka dzeivis vītom īpazeistynuos Raiņa i Aspazejis muzeja specialiste, Mag. philol. Gaida Jablovska.
Raiņa dzeju, viestulis i dīnysgruomotys skaiteis jaunais akters Kārlis Tols.
Beleti īprīškpuordūšonā “Biļešu Paradīzē”: 12 eiro, pensionarim, školānim, studentim 10 eiro.
Uzzinis: katram_sava_riga@inbox.lv