Autore: Renāte Lazdiņa

Latgalīšu kinys viesturē otkon jauns pakuopīņs – jauna kina, kas radeita itepat iz vītys i par kaidu eistynu latgalīti. Niu jau sovu trešū lelū rodūšū iznuocīni 17.oktobrī pīdzeivuos Latgolys entuziastu grupa “Biļdis” ar sovu jaunuokū dorbu – dokumentālū kinu “Īsamirdzi zvaigznem leidza” par nu jau pyrma desmit godim tymā saulē nūguojušū talanteigū i daudzu īmīļuotū dzīduotuoju Aiju Rimšu. Golvonais jaunuos kinys rodūšais kūduls ir Ineta Atpile-Jugane kai idejis i scenāreja autore i Sergejs Čakāns kai video i montažys specialists.

Kaidys sajiutys jums ir pirms obeju jaunuokuo dorba – dokumentaluos kinys “Īsamirdzi zvaigznem leidza” – atruodeišonys plašuokai sabīdreibai?

Ineta: Kinys dorba grupa ir, prūtams, leluoka, nu mes ar Sergeju asam tī, kas uzajem atbiļdeibu, kuru pavuordis pasaruodeis pi kinys i kurim varēs mest ar akminim. Maņ kai idejis autorei, nasaverūt iz vysom gryuteibom, miļzeigū daudzumu vysakuo jauna, miļzeigū daudzumu cylvāku, interveju, vysa veida materiala, puori ir prīca i gondarejums, ka tūmār mes tū izdarejom, ka izadeve paceļt i atguodynuot par tū, ka Aija ir myusu i cik jei ir forša, cik jei ir naatkuortojama. Maņ ruodīs, ka itys dorbs vysod maņ paliks ar taidu plus zeimeiti.

Sergejs: Maņ kai cylvākam, kuru interesej aktualitatis Latgolys kulturtelpys kontekstā, ari modernys aktivitatis, ituos kinys tema beja dīzgon svareiga i aktuala. Partū, ka Aija kai dzīduotuoja, var saceit, pacēle latgaliskū. Vysys tuos babu dzīsmis, kurys īprīkš kaids dzīduoja sātā, jei pacēle Latvejis estradis leiminī. Jei pryncypā padareja tū, ka vāluok juos izpiļdeituos dzīsmis suoce skaņēt pa radeju, dzīsmis kompanejuos suoce dzīduot vysi, vysapleik i vēļ tān dzīd. Isadūmoj, bors puišu nu reita īt nu ballis i raun vaļā “Rūžeņu”. Īprīkš tys nabeja īdūmojams. Itymā kontekstā maņ beja cīši interesanti i svareigi izzynuot, kas jei beja par cylvāku, partū ka es personeigi jū naasu paziņs i naasu bejs pat iz juos ballem, bet es zynu juos muzyku, partū ka sātā vysod skanēja radeja.

Voi izadeve kinys tapšonys gaitā atkluot fenomenu, ar kū Aija palykuse cylvāku sirdīs tik stypri, ka juos dzīsmis spieļoj da šam?

Ineta: Maņ jau tys beja skaidrs ari pyrms tam. Dorbs pi kinys maņ beja personisks dorbs, partū ka maņ Aija beja tyvs cylvāks. Maņ beja vīglai atrast daudzys lītys i kinā salikt pa plauktenim. Bet par tū fenomenu, es dūmoju, atbiļde byus kinā. Bet, ka maņ pošai tys nabyutu skaidrs jau īprīkš, es dīz voi koč kū taidu kai kinys taiseišonu byutu uzajāmuse.

Cik stuņžu  ar materialu ir kinys topšanys laikā safilmāts?

Ineta: Oi, tys nav skaiteits, bet materiala ir cīši daudzi, partū ka filmiejom daudzi kur Latvejā. Aija ir bejuse pīteikami augsta leimiņa cylvāks, kurs ir kontaktiejīs ar cīši daudzim cylvākim, cylvāks, kurs bejs iz daudzom skotivem, daudzūs festivalūs. Jai patyka komunicēt, koč voi fanim atbiļdēt iz viestulem. Kas tagad tū dora nu muzikim?

Voi ar kinu “Īsamirdzi zvaigznem leidza” jius sovā ziņā asat pastatejuši Aijai pīminekli?

Ineta: Par koč kū taidu nabeju dūmuojuse, dreižuok maņ gribējuos vēļreiz atguodynuot, aktualizēt, ka Aija ir, juos dzīsmis skaņ. Itūgod jau desmit godi paguojušs, kai juos nav, bet jei ir. Gribējuos ari pastuosteit koč kū taidu, kū vysi varbyut nazyna, drupeit vaira nu juos bierneibys, kai juos dzīsmis topa. Jaunuo kina ir par jū kai par dzīduotuoju, nav tī rokti nazkaidi “bez tabu” varianti, bet ari tū vysu varātu, ka byutu gribiešona, bet, kai es Sergejam soku, – tys paliks tai ūtrajai kinai, kuruos nikod nabyus.

Sergejs: Vyslobuokū pīminekli jei sev ir pastatejuse poša ar sovim dorbim. Mes pyldom taidu atguodynuotuoja funkceju.

Latgolys entuziastu grupa “Biļdis”, publicitatis materials.

 

Voi Latgolā ir daudz cylvāku, par kurim vēļ vajadzātu atguodynuot?

Ineta: Tys jau nūteik vysu laiku naatkareigi nu mums. Pīmāram, maņ, struodojūt muzejā, tys nūteik dažaidūs veidūs – i tematiskuos izstuodēs, i dažaidūs pasuokumūs, viesturis šaļteņu pīturuos. Kina jau ir tikai vīns nu veidim, kai tū var izdareit.

Pa kuru laiku ta jius vyusu paspiejat? Par pīmāru, Ineta, tu esi na viņ sīva i muote, tu struodoj ari muzejā, paspiej raksteit ailis, izdūt gruomotu i vēļ rodūši izapaust kinys jūmā?

Ineta: Tys koč kai nūteik pats nu sevis, es cīši naplanavoju, tik varbyut reizem kaidys tikšonuos teik planavuotys, bet dzejūli, idejis i kū i kai dariet kinā – tys jau nūteik ari paraleli cytom nūdarbem. Par pīmāru, kod es reveju puču dūbi, es ari dūmoju, kū es tī tymā šaļtī īlikšu kinā, kaidu biļdi man grybātūs tī īlikt. Tys vyss nūteik vysu laiku. Tys ir dzeivisveids, pasauļa uztvere, i laikam sovaižuok pat navarātu. Taipat, runojūt par dorbu muzejā, ari kinā maņ ir muzejiskuo pīeja, i ari taišni muzeja pīredze dūd cīši daudz dokumentalajā kinā.

Kai jius vyspuor sevi atrodot Latgolys entuziastu grupā “Biļdis”, ci “Biļdis” sovulaik atroda jius?

Sergejs: Trokī vīns ūtru atrūn – cylvāki ar leidzeigom interesem. Mes apsavīnuojom piec tam, kod Edgars Blinovs taiseja sovu pyrmū kinu “Latgolys laikadečs”. Tod jis praseja paleidzeibu pi kinys montiešonys, bet es tūlaik struoduoju televizejā. Tūlaik ari izdūmuojom, ka pryncypā mes vysi vīns ūtru asam atroduši i gribim dareit koč kū itymā jūmā ari tuoļuok. I piec tam topa kina “Vīna vosora deļ vysu”. Pa storpu beja ari klipi i citi mozuoki darbeni.

Ineta: Nu “Vīnys vosorys deļ vysu” ari es pi entuziastu grupys asu kluot, deļtuo ka vajadzēja paleidzēt ar kinys scenareju. I tod es kai īkrytu tymā laivā, tai mes ari palykom pīci. I tān tai ari braucam ar pīcim airim.

Sergejs: I niule, paguojušā godā, mes asam īsasādušs itymā jaunuos dokumentaluos kinys laivā, golvonūkuort sokūt paļdis Inetai.

Jiusu rodūšuo nūdarbe nav vīnkuoršs, bet cīši laikītylpeigs dorbs. Kur jums ir cymuss zīduot cik daudzi sova breivuo laika hobejam?

Ineta: Es dūmoju idejis vuordā. Ka ir ideja, kū tev gribīs iznest, i ka ir ari cylvāki, ar kurim tu zini, ka tū variesi izdareit. I parkū es tymā laikā, kod cyts grauž semuškys i verās televizoru, navaru dareit koč kū cytu – lobuoku.

Sergejs: Uzjiemieji cīši labi zyna, cik gryuši ir suokt koč kū i cik daudzi vajag īguļdeit sevis, i kas nu tuo beiguos saīt ci nasaīt. Leidzeigai ari itymā gadīnī, var jau nu molys pasceit, ka koč kaidi trokī tī jemās. Kai muns krysttāvs pasaceitu – „jāpieši”. Bet eistyneibā mes atpakaļ nu tuo sajamam daudzi vairuok, nakai īguldom. Mes sajamam pīredzi, kontaktus, zynuošonys.

Ineta: I paļdis vuordu saceituoju ir vaira nakai tūs, kuruī mat ar akminim. Cylvākim tys tūmār ir vajadzeigs, tys nav tikai deļ myusu pošu. Prūtams, pyrmkuort, jebkas teik dareits deļ sevis, bet, ūtrkuort, mes tymā īsaistom cytus i ari rezultatu nūdūdam cytim. I cytim ari tys ir vajadzeigs, partū ka izaruoda, ka na vyss nūteik tikai Reigā – ari Latgolā var vysakuo loba izdareit, i nadūmoju, ka eipaši švakuok, koč i dažim varbyut tai ruodīs.

Par jiusu hobeju aba breivpruoteigū dorbu Latgolys entuziastu grupā “Biļdis” daīt dzierdēt ari kritiku?

Sergejs: Patīseibu sokūt, vysu, kū mes dorom, mes dorom breivpruoteigai. Tikai voi nu mes par tū sajamam daudzi naudys, voi sajamam moz naudys, voi varbyut nasajamam nimoz naudys. I bez kritikys navar. Tu navari izaugt bez kritikys.

Ineta: Kritika ir dažaida, ir taida, kurā teišom īsauklauseit ir jāga, bet ir jau ari taida, kū izsoka cylvāks, kurs vīnkuorši gryb pasabļausteit.

Sergejs: Pyrmais ir nūdaleit emocionalū kritiku nu praktiskuos i pragmatiskuos kritikys.

Ineta: Vyslobuokū kritiku var dzierdēt nu tim, kas koč kū leidzeigu dora.

Cik leidzeigi jiusim dūmojūšu, kai jius sokot – „trokūs”, ir pi myusim?

Sergejs: Ite var pasaceit ari cytaiž – tu dzeivoj i izteic Latgolā – tu jau esi troks. Bet vyspuor taidu cylvāku ir daudz, tai tik ruodīs, ka tikai daži ar tū nūsadorboj. Latgolā ir cylvāki, kas filmej, fotografej, ari profesionali cylvāki, par pīmāru gaismuotuoji.

Ineta: Ka rodūšūs jimt, tod dažaiduos jūmuos jūs ir pīteikūši daudzi. Tik kurais skaļuok, kurais klusuok struodoj, kurais dorba vītā, kurais vīnkuorši sovai prīcai.

Sergejs: Daudzi jau ir pakleidušs ari pa pasauli, daudzi profesionalūs dorbūs struodoj i uorpus Latgolys, jī ari tū vysu redz i viertej.

Voi rodūšajā jūmā saīt pasakonsultēt ar kaidim leidzeigā jūmā struodojūšim kolēgim? Vai jius vaira tai kai sovā sulā?

Sergejs: Tehniskajā jūmā bīži konsultejūs ar cylvākim, kurim ir leidzeiga pīredze voi kurim leluoks dorba stāžs.

Ineta: Ari jau “Biļžu” ūtrajā kinā beja pīsaisteits skaņu apstruodis specialists nu Helsinku. Ka cylvākam tys interesej, cīši bīži jī poši myusus ari atrūn. Tys nūteik dabiski, bez kaidim sludynuojumim.

Kai jiusu rodūšuos i daudzi laika pajamūšuos izpausmis kinu taiseišonā uztver jiusu saimis?

Ineta: Maņ ari dzejis pasuokumūs ir prasejuši – kai tovim bārnim ar taidu muoti? Bet kas jam ir švakuoks nakai cytim? Es dūmoju, daudzi vacuoki ar sovim bārnim par dzeju ci par daudzom lītom vyspuor narunoj tik daudz, cik es. Labi, kuru šaļti manis fiziski nav sātā, bet es dūmoju, ka tys kū es izdoru i kamā es sovu saimi īsaistu, i kū jī redz, tys ir vairuok par tū laiku, kod manis nav ar jim. Golu golā kotram juobyut sovai personeigai telpai i interesem. Ari bārnim. I jī, tys ir, bārni, ir aktivi i pīsadola vydsaiduos aktivitatēs.

Sergejs: Vīnkuorši, ka tu nūsadorboj ar taidom lītom, tod ari nabyutu pareizi ni pošam sevi bremzēt, ni ari ka kaids nu molys tevi saimē bremzej. Tys byutu vēļ brīsmeiguok. Nadreikst sluopēt, kai soka, sovu potencialu, sovu gribiešonu koč kū dareit.

Ineta: Kaids tu esi, taidam tev juobuot.

Kas ir vysgryutuokais, suocūt dorbu pi jaunys idejis? Apsasiesšona pi boltys lopys?

Ineta: Nā, dreižuok laika sabalansiešona i tuo tryukums, deļtuo ka kotram nu mums ir ari pīci paraleli cyti projekti.

Cik jums pošim ir svareigi, ka taisot produktu, kur vydā ir latgalīšu volūda, latgaliskais?

Ineta: Tys ir pamats, tys ir bīdreibys statutūs i pat nūsaukumā – Latgolys entuziastu grupa “Biļdis”.

Sergejs: Lobuokais pīmārs ir par kinu “Vīna vosora deļ vysu”. Nivīnā pošā momentā, suocūt nu idejis leidz realizacejai, ni ar vuordu nabeja runys par tū, kaidā volūdā byus kina. Taipat ari tān, veidojūt kinu par Aiju, mes nimoz eipaši par tu nadūmuojom.

Ineta: Partū, ka Aija ari poša kasdīnā runuoja latgaliski. Lai ari originaldzīsmis beja latviski, es dūmoju, ka jei vīnkuorši napaspieja. Jei īsuoce latgaliskū viļni ar sovom izpiļdeitajom dzīmem, bet jei napsapieja tikt da autordzīmem latgaliski.