Kolnasāta 5. decembrī
Kas 20. gs. 20. godūs nūtyka ar Latgolu, kod vysā Latvejā beja agraruo reforma? Ar viesturnīku Vladislavu Malahovski teik runuots par laiku, kod muižu zemis, kuormus, inventaru i lūpus atsovynuoja i sadaleja bezzemnīkim i tryuceigajim zemnīkim. Koč i Latvejis vaļsts beja nūdybynuota, tūlaik leluokī zemis eipašumi pīderēja vuocu, pūļu i krīvu muižnīku dzymtom. Vajadzeibu piec reformys vēļ vaira pastyprynuoja tys, ka 20. gs. 20. godūs Latgola izavēre piļneigi cytaiž nakai šudiņ – naapstruoduotu zemis plateibu, fermu drupu i tukšu cīmu vītā beja puorapdzeivuoteiba, piec kara leluokuo daļa Latvejis cylvāku (80 procentu, Latgolā pat 85) beja nūdorbynuoti lauksaimisteibā, nu zemis tryuka. Parkū Latgolu itymā pūsmā juoapsaver atseviški i kai itys laiks ītekmēja Latgolys atteisteibu?
Viesturnīkam teik vaicuots ari tys, voi Lītovys karaļam Mindaugam i juo sīvai Martai patīsai ir saisteiba ar Latgolu. Par vaicuojumu diskutej i Latvejā, i Lītovā. Voi miti i napuorbaudami fakti ir pīteikams īmeslis, kab pastateitu karaļpuoram pīminekli Latvejā.
Zemis i nakustamuo eipašuma temu turpynuos Dace Dambe, skaidrojūt, parkū kotrā pašvaļdeibā atsaškir nakustamuo eipašuma nūdūkļa lelums, voi cylvāki par tū ir informāti i vaicuos, par kū jī puormoksoj.
Sovukuort Vuordineicā Arņs Slobožanins i Valentins Lukaševičs runuos par religeju, kas piec Parīzis teroraktu lūceita vysaiduos diskusejuos i kuknis sarunuos – par islamu.
Raidejumu klausīs ite.