Munā reiceibā ir tikai divejis pūgys /Dūmu pylni pogolmi. Apreļs
Pieški asu pi pults daslāgta. Pi pacīteibys infuzejis. Munā reiceibā ir tikai divejis pūgys – īslēgt smadzenis i izslēgt smadzenis. Kod es dūmoju par Tevi, man ir izslāgtys smadzenis. Bet kod es īslādzu smadzenis i dūmoju par Tevi, es beidzūt zynu, kas ir laime.
Maņ vairs nasuop pavasars, kai tys beja pīcus godus piec kuortys. Jau staigoju bosom pādom, pa saplāstim rozā briļļu stiklim. I lauskys nagrīž maņ pādys. Bosu sirdi māroju ceļu pi Tevis. Tik patīsa prīca manī vēļ nikod nav bejuse par kaidu, kuru paziestu. Tīsa gon, es navaru sev atbiļdēt, voi maņ nasuopēs, kod byus juopaīt molā. Bet es par tū nadūmoju. Puoruok lela cena iz spēlis, puoruok dreiž mes dzeivojam. Puoruok īneistu es itū pasauļu i mīļoju vīnlaiceigi par daudz. Es sevi naattaisnoju, es tikai atbiļdis mekleju, es tikai ļaunūs. I klusai rit osora puor munu vaigu. Nūkreit iz vēļ sasolušuos zemis. Nu molys verūtīs tai sovaidai palīk, naziņa puorjam ik breidi – kas byus tuoļuok? Tik īslāgtom smadzenem juobyut, na kai pasauļs sludynoj. Jis jau uzvarāts. Jis tikai spyrynojās. Kai muša ziernekļa teiklā. Pavasars nasuop vairs.
Iz placa maņ siež Pruots i mierej temperaturu Napruotam. Es tikai dzieržu – treisdesmit seši, komats, četrdesmit vīns, treisdesmit seši, komats, četrdesmit divi, treisdesmit seši, komats, četrdesmit treis, treisdesmit…
„Aizatais!” es beidzūt uzsaucu Pruotam. Bet vēļ jau ašņaspīdīns juomierej. Infuzejā īsprausts USB. Juopuorinstalej dūmys, juoizdzieš puors faili, juopuorkopej šys tys. Pavasara teiriešona. Bet pavasars nasuop vairs.
Iz pagrīzīņa mani sagaida. Pareizuok sokūt, es apsastuoju iz pagrīzīņa i sagaidu Tevi. Tu ej pret sauli, Tev rūkuos pavasara zīdi. Es izslādzu iz mirkli smadzenis, lai drusku sajuktu pruotā. Vairuok es beistūs atsacerēt. Treisdesmit seši, komats, deveni, symtu treisdesmit iz deveņdesmit dzeivsudobra stabeņa. Dzeivs. Tik reals. Pavasars nasuop vairs.
Var nūticēt, bet var ari nanūticēt. Bet var ari vīnkuorši zynuot. Kai tys ir munā gadejumā. Nui, iz spēlis lykts ir daudz, gondreiž vyss. Bosuos pādys zyna ceļu. Naziņa, kurā apsamaļdeit. Kurā pazaudēt paroli i nikod vairs naatacerēt. Kurā pīsaslēgt portalam i izalikt par kaidu cytu. Kurā vairs namoksuot riekinus i vairs napraseit poruodus atpakaļ. Vīnkuorši zynuot i byut.