Pūļu sasaceļšonys atbolsi Latgolā
Roksta autors: Juoņs Razbainīks
Pūlejis 19. godu symta viesture ir boguota ar satrycynuojumim i īspaideigom izmaiņom. Piec Tadeuša Koscjuško sakaušonys 1795. godā pabeidze Pūlejis daleišonu, i itei vaļsts iz vaira kai symts godim pazuda nu Eiropys kartis. Vīnlaikus bejušajā Pūlejis teritorejā nūtyka vierīneigi socialpolitiskī procesi, kas lelā mārā ītekmēja gon nuokūtnis pūļu, gon lītuvīšu nacejis.
Piec sābru eistynuotajom daleišonom 19. godu symta laikā Pūlejā i Lītovā nūtyka plašys sasaceļšonys. 1830.–1831. godā tai sauktuo Novembra sasaceļšona, revoluceja 1848. godā i sasaceļšona 1863.–1864. godā, kuru sauc par Janvara sasaceļšonu, tūmār nivīnai nu tom rezultats nabeja naatkareibys atjaunuošona. Tū laikā Pūlejā nūsastyprynuoja pūļu politiskuo ideņtitate i olkys piec breiveibys, bet Lītovā suocēs procesi, kuru rezultatā myusu dīnvydu sābri suoce sevi apsazynuot kai atsevišku etnosu.
Obejom revolucejom sekuoja plašys represejis, kurys izvērse Pūlejis teritoreju sadalejušuos vaļsts. Eipaši nasaudzeigi reikuojuos Krīvejis impereja, tei sovuos jaunajuos teritorejuos suoce plašu puorkrīvuošonys politiku.
Lai ari Latgolā, kura ilgu laiku pīderēja pi pūļu pasauļa, sasaceļšona teiši naizapaude, tūmār tuos atbolsi beja dzierdami i atstuoja jiutomu īspaidu. Krīvejis varys īstuodis iz namīrnīku aktivitatem Latgolā reagēja ar plašom pret muižnīceibu vārstom sankcejom. Tymuos īsaisteja ari vītejūs īdzeivuotuojus, kuri vojuoja pūļu muižinīkus, dadzynuoja muižys i iznycynuoja naskaitomys kulturviesturiskuos i arhitektoniskuos vierteibys.
Latgolys Žanna d`Arka
Dažkuort sastūpams redzīņs, ka Latgolys pūļu muižnīceiba beja augstpruoteiga, reakcionara i pret pamatnaceju vārsta. Tūmār taisneibys lobod navar damierst Latgolys pūļu (reizem puorpūļuotu vuocīšu) muižinīku dzymtu nūpalnus kulturviesturē. Taidi beja Hilzeni Dagdā, Borhi Preiļūs i Varakļuonūs i Plāteri Kruoslovā, kuri sovuos muižuos izvērse aktivu kulturviesturiskū darbeibu. Latgolys pūļu muižnīki daudz ceļuoja, interesējuos par Eiropys sabīdriskuos dūmys nūrisem i sovu vaļdejumu lobīkuortošonai pīsaisteja dažaidus augsta leimiņa specialistus, vuordu sokūt, nadzeivuoja kai malni kraukli sovūs napīejamūs perekļūs.
Nav ari puorsteigums, ka Latgolys pūļu muižnīki aktivi pīsadaleja pūļu sasaceļšonys nūrisēs, partū ka beja patriotiski nūskaņuoti. Taipat ari sekuoja leidza nūteikūšajam Eiropā, kur 19. godu symts aizritēja tautu pošnūsasaceišonys tīseibu zeimē. Pūlejā i Lītovā labi pazeistama ir plašuos Plāteru dzymtys puorstuove Emileja Plātere (dzymuse 1806. godā Viļņā), kura beja vīna nu 1831. goda sasaceļšonys liderem. Emileja Plātere ir moz zynoma Latgolā, koč ari ite paguoja leluokuo dalļa juos myuža.
Saulainū bierneibu Emilejai ilgi naizadeve baudeit, partū ka 1815. godā izaškeire juos tāvs i muote, i meitine puorsacēle dzeivuot pi radinīkim Plāterim-Zībergim dzymtsmuižā Leiksnā, Daugovpiļs apleicīnē. Jaunū mārgu audzynuoja pūļu patriotisma gorā. Emileja Plātere nūsadorbuojuse ar vītejuos folklorys pietnīceibu, mīļuojuse Gēti i Šilleru, kai ari studiejuse gon sovys tautys, gon ari cytu breiveibys ceineituoju dorbus. Trīcīni iz Plāteri atstuoja juos bruolāna liktiņs, kuru piec publiskim izteikumim vardarbeigā veidā īsauce Krīvejis karaspākā.
Emilejis Plāteris biografi roksta, ka 1830. goda novembrī, kod Pūlejā suocēs sasaceļšona, grafīne nūgrīzuse motus, apvylkuse uniformu i piec Svātuos Misis ar kaismeigu runu uzastuojuse pi vītejuos bazneicys, aicynojūt ceineitīs par tāvu zemi, kura nūlāmuse nūkrateit nataisneigi izlyktuos verdzeibys važys. Plāterei izadevs sapulcynuot palelu patriotu vīneibu, kuru veiduojuši 280 kuojnīki, vairuoki desmiti juotnīku i daudzi symti ar izkaptim bruņuotu vītejūs zemnīku. Vīneibā bejušs ari daudzys godūs jaunys sīvītis.
Emileja Plātere ar karaveirim 1831. godā, Jana Rosena glezna. Karteņa: pl.wikipedia.org
Nuokamuo goda (1831.) aprelī Plāteris vadeitī dumpinīki izbruka myusdīnu Lītovā asūšajai Zarasu piļsātai i gatavejuos ījimt Daugovpili. Tūmār atsakluojs, ka Daugovpilī tics pastyprynuots garnizons, i Plāterei dasaguojs atsasaceit nu ituo plana. Jaunuo dumpineica dasaisteja cytus Lītovā asūšus partizanus, kuru vīneibys ar grafīni apvīnuoja spākus i veice veiksmeigys militarys darbeibys pret Krīvejis karaspāku.
Ukmergē jei sasatyka ar generaļa Dezidereja Hlapovskija vadeitū karaspāku i īsakļuove tuo sastuovā. Generaļs pīduovuojs Plāterei nūlikt īrūčus i atsagrīzt cyvylajā dzeivē, tūmār grafīne pret tū ībylduse, sokūt, ka baudeis atpyutu tikai piec tam, kod Pūleja byus atbreivuota. Hlapovskijam dasaguojs pīsakuopt, i Plāterei daškeire kapteiņa pakuopi, kas beja augstuokuo, kuru sīvīte Pūlejis armejā da tam beja sajāmuse.
Taču dreiz piec tam pūļus kara veiksme pamete, i karaspāks juņa nūgalē Šauļu tyvumā pīdzeivuoja sakuovi. Hlapovskijs izlēme dūtīs iz Prūseju i tī pasadūt giustā, bet Emileja tam ībylda i izlēme izalauzt da Varšovai, kur vēļ turpynuojuos pretuošonuos. Ceļā jei saslyma i dreiž viņ myra. Plāteri paglobuoja natuoli nu myusu dīnu Pūlejis i Lītovys rūbeža.
Piec nuovis Emileja palyka par vīnu nu Pūlejis 1830.–1831. goda sasaceļšonys simbolim, i tuo laika prese jai veļteja lelu uzmaneibu. Par gūdu varūneigajai meitinei Pūlejā saraksteja poemys, literarus saceriejumus i radeja gleznys. Pūlejai atjaunojūt naatkareibu, Emileju Plāteri attāluoja iz naudys banknotem i juos vuordā nūsauce jaunuos vaļsts militaruos vīneibys.
Taisneibys lobod gon juopībylst, ka atseviški Pūlejis viesturnīki iz Plāteris nūpalnim kaujis laukā verās skeptiski, atsasaucūt iz atmiņom, kuruos saceits, ka Emileja bīži kaujis laukā geibuse, juos dūtuos komandys bejušs pretruneigys, partū karaspāka komandīri cantušīs jai delegēt tūs aizdavumus, nu kurim nabeja atkareigs kaujis iznuokums.
Svātdīne i grafs Plāters
Krīvejis impereja iz Pūlejis 1830.–1831. goda sasaceļšonu reagēja ar represejom, īrūbežojūt tuos autonomeju. Tys izraiseja tuoluoku īdzeivuotuoju naapmīrynuoteibu, kas 1863. godā puorauga bruņuotā pretesteibā.
Latgolā 1863. godā pūļu sasaceļšonys laikā beja divi golvonī sasaceļšonys centri. Pyrmais nu tim atsaroda muižys puorvaļdnīka Antoneja Rika sātā Viļakā, kur nūsarysynuoja golvonuos apsprīdis. Tymuos pīsadaleja Pīterburgā studejūšī pūļu jaunīši. Sasaceļšonu nūzeimēja iz apreli, bet februarī ar vītejūs zemnīku paleidzeibu namīrnīkus atkluoja, jū nūdūmus sagruove, īrūčus konfiscēja, bet pošus nūtīsuoja.
Sovukuort ūtrs – daudz veiksmeiguoks – sasagataveišonys centrs atsarads Višku muižā, kas pīderēja grafam Stanislavam Molam. Itymā muižā puļcējuos vītejī literati, apleicīnis muižinīku atlasis i augstuokuo sabīdreiba. Laikabīdri atguodoj, ka itaiduos reizēs daudz tics runuots par politiku i patriotismu, kai ari tykušs planavuotys dažaidys militarys akcejis – jaunī muižinīki bejušs korstgalveigi i naivi, bet vacī ībylduši pret bruņuotu pretesteibu.
Pūļu patriotu sapuļcēs asūt pīsadalejs ari nu Pūlejis karalistis atbraukušais Juzefs Ponsets. Jam izaveiduoja draudzeigys attīceibys ar literata Kazimira Buiņicka saimis lūceklim, tymā storpā ar korstasineigū dālu Zigmundu, kurs beja vīns nu radzamuokajim sasaceļšonys planavuotuojim. Par gaidamuos akcejis liderim vierzeja jau mynātū Zigmundu i jaunū Kruoslovys nūvoda muižinīku Leonu Plāteru, kura tāvs beja izsyuteits par atbolstu īprīkšejai pretuošonuos kusteibai.
Sasaceļšona Latgolā suocēs 1863. goda aprelī, kod nalels pūļu puļceņš (atsevišķūs olūtūs mynāts, ka vīneibā bejušs pīci cylvāki, cytūs – ka 50) Zigmunda i Leona vadeibā uzbruka Krīvejis karaspāka municejis transportam. Uzbrukums beja veiksmeigs, pūli dabuoja daudz šautiņu, transportu i municeju. Varys īstuodis iz nūtykušū reagēja zibeneigi, izsludynojūt karastuovūkli vysā Latgolā i Boltkrīvejā, dreiž viņ sajamūt cīt ari Plāteru.
Leons Plāters. Karteņa: lv.wikipedia.org
Pūļu viesturneica Dorota Samborska-Kukuca, kas izpietejuse mynātuo nūtykuma dalinīku līceibys, nūruoda, ka tuos ir pretruneigys i, īspiejams, Latgolys pūļu sasaceļšonys dalinīku vydā bejušs nūdevieji, varbyut ari pat Krīvejis imperejis agenti. Nu dumpinīku līceibom izrītūt, ka piec aizdavuma izpiļdeišonys Plāteram preteji suokūtniejam planam pavālāts nasadūt iz Lītovu, bet gon iz Višķu muižu. Puorejī bruņuotuos akcejis dalinīki izkleiduši. Muižu Plāters atroda nūdadzynuotu, i pošu jū sajēme cīt. Laikabīdri osai izasoka par Ponsetu, paužūt uzskotu, ka juo aizdavums beja samulsynuot Latgolys pūļus, lai pret jim varātu izvērst represejis.
1863. goda 9. junī Plāteram izpiļdeja nuovis sūdu nūšaunūt. Juo kopa vīta nav zynoma. Sovukuort Zigmundam Buinickim izadeve aizbēgt iz uorzemem. Plātera nuovi Raiņs apdzīduojs kruojuma “Saules gadi” dzejūlī “Svētdiena un grāfs Plāters”. Taipat Leons Plāters ir sovys muosys Ludvikys Plāteris saraksteituos dramys “Drama bez nūsaukuma” golvonais varūņs. Par Plāteru sacarāta ari “Latviešu dziesma par Leona Plātera nošaušanu”.
Atskanis
Ka saujeņai pūļu jaunīšu beja juopalīk par upurim veiklai manipulatoru spēlei ar mierki organizēt vojuošonys pret muižnīceibu, tod tys, kai līcynoj vāluokī nūtykumi, izadeve veiksmeigi. Piec sazviernīku arestiešonys sekuoja īprīkš napīradzātys represejis pret pūļu muižinīkim. Vyspyrms tuos īsuoce vacticeibnīku zemnīki, kuri beja puorlīcynuoti, ka pūli gryb panuokt, lai Latgolā atjaunuotu dzymtbyušonu. Tim pīsavīnuoja ari katuoļu zemnīki, dadzynojūt i laupūt muižys, kai ari nūgalynojūt tūs dzeivuotuojus.
Linča tīsu reikuotuoji eipaši naškiruoja, pret kū jī vieršās, taidā veidā iznycynojūt ari vuocīšim i krīvim pīdarūšūs eipašumus. Dreiž viņ itei kusteiba izavērse tik plaša, ka ari Krīvejis varys īstuodem beja gryuši tū kontrolēt. Viesturnīks Ēriks Jēkabsons roksta, ka piļneibā nūdadzynuoja Višķu, Atašīnis, Dagdys i Ludviampolis muižys, bet vēļ leluoku skaitu daleji voi piļneibā izlaupeja. Storp zemnīkim izaplateja redzīņs, ka pūļu muižnīkus var vojuot, aplaupeit i krīvu varys īstuodis tū atbaļsteis. Stihiskū kusteibu vītom Latgolā varēja savaļdeit, tikai īsaistūt karaspāku. “Latgolā pūļu sasaceļšona tyka izmontuota, lai uzbruktu pūļu muižinīkim, nūdadzynuotu i izpūsteitu muižys, bet pošus īslūdzeitu cītūksnī,” rezumej viesturnīks.
Latgolys zemnīki vērsēs ari pret liberali dūmojūšim muižnīkim. Pīvadumam, piec sasaceļšonys nūdadzynuoja īvārojamuo kulturys darbinīka Kazimira Buinicka sātu, iznycynojūt juo īstruodis tūpušajam pietejumam par Latgolys viesturi.
Poši pūli, kas pīredzēja pret jim vārstuos vojuošonys, tuos saleidzynuoja ar barbarisku terorismu. Leona Plātera vacuokuo muosa Ludvika iz satrycynuotūs zemnīku dorbim atsaver roksūt: “Šudiņ gondreiž vysu Latgolu, kai apgolvoj zynuotuoji, 84 muižys [..] vītejūs varys īstuožu uzkūdeituo zemnīceiba jau piļneibā nūpūstejuse. [..] barbariskys, tatariskys, mežūneigys laupeišonys, par kaidom gryuts īsadūmuot. [..] Tyka izdareita svātuma zaimuošona, nūnycynuots svātuokais Sakraments, uzbrukts bazneickungim, jī tyka systi, sasīti, tim tyka spļauts sejā i apsmīti [..]. Volda terorisms, kuru mes pat Nikolaja laikā napazynom.”
Dreiž viņ piec pūļu sasaceļšonys daleji kai reakceja ir nūtykušū, daleji ari kai Krīvejis imperiskūs ambiceju izpausme Pūlejā, Lītovā i Latgolā suocēs vīns nu dryumuokajim viesturis pūsmim – drukys aizlīguma godi, rusifikaceja i biedeigs saimnīciskais stuovūklis. Ironiskā kuortā golvonī cītieji izaruodeja Latgolys napūļu īdzeivuotuoji, kas sasaceļšonys laikā beja nūsastuojuši imperejis varys īstuožu pusē.