Autore: Ligija Purinaša

Matiļde

„Palāku bārnu osorys Dīvs naskaita,“ — tai saceja vacuo Matiļde. Juos uoda beja bolta kai svīksta papeirs, caurspeideiga, mozom dzeisleņom izraibynuota. Pastīpe sovu rūku i klusai aizguoja — sovā gultā, eisā šaļteņā pa vydu dīnai i naktei. Klusai, vīglai. Kai lāska, kas puorjam jaunūs pyrmajā kuozu naktī.

**

Beja 19. gods. Ūsainais jau vaira kai pīci godi beja suons pi suona eistajam proletarīšu tāvam Vladimiram. Obi tolkovova par revoluceju jau cytā pasaulī. Pi jūs kuoju stuovēja padūmu jaunatnis zīds, rūžu i nuotreišu pumpureiši, jaunī Sibira bierzeni i lūkonī kuorkleiši nu dīnavydu, kas Moskovā atbrauce vaicuot sčastje, nu i pi reizis atguoja gostūs da lelūs cylvāku sajimt jūs svieteibu sovim dorbim i nadorbim dižuos revolucejis lobā. Latvejā pasaruodeja pyrmī (a mušeņ i ūtrī ci trešī, kas tū vaira i zyna) Reigā taiseitī GAZ-51, taipat i vītejai „Uzvarai“ beja sovs gaziks, kurā, pacaltu golvu, braukova kolhoza sorkonais koklakungs, kai Ūzulsolys sābri sauce sovu brigaderi. Viņ pi kopu vyss beja kluss.

Cik ta godu Matiļde ite dzeivova vīna kai Dīva piersts, vysu atstuota vaceite. Juos sāta beja pi pošu ļutaru kopu, apleik puora uobeļneicys, sāta — leidzeiga vacai pierteņai, a sūpluok — pyuneite i klieveņš, kur vaceite turēja div kazenis i mozu rukseiti. Cyta jau nikuo naļuove, koč i Matiļdei peņsejis gondreiž i nabeja. Kulačka. Tik dīz parkū? Juos mozajā sātā beja sprosta kūka gulta, Dīva koktā pi lūga — mūceņa i vaca, apdaguse puotoru gruomota, kas, kai jei tyka stuostejuse, juos muotei izkrytuse nu komonu, a piečuok gondreiž sadaguse guņsgrākā. Sātys sīnys beja teirys, tymsi ībryunys ar cīš smuku rokstu: mozī cyrmu caurumeni atguodynova smolku spiču rokstu. Pi gultys atsaroda golds, iz kura Matiļdei stuovēja gasnīks i zylu zeileišu rožanca. Vysa sāta beja kai vīna ustoba — te Matiļde i iedīni vyra, i dzīsmis dzīdova, i gostus sajēme. Nivīns nazynova, nu kurys pusis taida Matiļde rodusēs. Vīni runova, ka jei asūte nu sprostūs poļaku, cyti — ka nu muižnīku, vēļ kaids saceja, ka jei asūte padzeita aiz grāka, i tāvs asūts turiejs sirdis iz juos da sovys smierts.

Jei redzējuos myužeiga kai svecis guņs, upis iudiņs ci mygla vosorys reitūs. Kai ka nabeja bejs laika, kod Matiļde nabyutu dzeivovuse pi ļutaru kopu. Vysod, kod nabašnīku vede guldynuot Zemis kliepī, jei izguoja nu sovys ustobys, pasavēre, puormete krystu, klusom nūskaiteja lyugšonu i īguoja atpakaļ ustobā. Ka jei myrušuo pazyna, jei piečuok daguoja da kopsātys, atsasēde pi niule paglobuotuo i suoce klusai i vīglai dzīduot saļmys. Ka kaids jū redzēja, tod jei kai izbīdynuots zvārs bāga paceli nu kopu, krysta napuormatuse.

Ļauds runova, ka Matiļde bejuse būrauka — asūte staigovuse pa naktim, pļovuos laseidama tuorpus, kaļtejuse kopu pučis, nu kuru taisejuse čajus i davuse dzert navasalajim. Domuse gon saceja, ka Matiļde reizi izgluobuse kumeļu, kū poša kēve saspardejuse — Matiļde samaisejuse iudini ar palnim, treis reizis puorvylkuse krystu, pasacejuse nazkaidus vuordus i īdavuse apvaražeitū dzierīni kumeļam. I kū dūmojit? Kumeļs niule byutu eists dorba zyrgs, ka nabyutu atdūts kolhozam… Cytys sīvys runova, ka Matiļde līkūt kartys — pasaver, kai Ļoņai pasaceja, ka dāls nu kara naatīškūts… A Vereite izīškūte pi Izidora, i jim byuškūt ni mozuok i ni vairuok kai četri bārnāki. Voi ta na prauda? A juos čaji? Apleicīnē nav taida cylvāka, kas nabyutu guojs da Matiļdis. Cik sīvom bārni sadzyma, cik veiri tyka vaļā nu čarkys namīra?

Viņ niule, kod Matiļde beja juogloboj, naatsaroda nivīna, kas byutu gotovs vaceiti apmozguot i paklapatēt par nabašneicys pādejom dzelom. Rajons atsyuteja pavysam jālu meitušku apsavērt, voi vacis sātā naatraškūte kaidu dokumentu ci kuo. Mušeņ jai kaidi radinīki, kam palaist viesti, ka, redz, Matiļde, taida i taida, nūmyruse, braucit cjotkys apraudzeit, pādejuo gūda paruodit. Parkū ta cīma padūmei byutu kas juodora? Ni jei kolhozā struodovuse, ni jai kaidys zaslugys karā, ni komitetā. Dreižuok jau taids pretpadūmu elements — runova, ka, pi kopu dzeivuodama, asūte varažiejuse, a mušeņ vēļ i dīvticeiguo… Nā, nā, tai itys naīt.

Mareite aba Marija Ivanovna, kai jū roskošnuok īsaukuši rajona padūmē načaļnīki, tyka īsādinuota gazikā i dasvīsta da Matiļdis sātys. Puorkuopuse slīksni Mareite drusku nūtreisēja, pasaceja Oņtikam, kab vad jū atpakaļ piec stuņžu treju, pasavēre apleik i apsajimšonys pylna suoce revidēt nabašneicys goldu, gultu i skreini. Iz golda jaunuo birokrate atroda viņ puotoru gruomotu i rožancu, i pi seve padūmova, cik pruotā nadaparāti tī cylvāki ir — tys jau kotram durakam skaidrs, ka Dīva nav. I punkts. Mareite pacēle matrača maisu — tī nikuo nabeja, niu juopuorsaver viņ skreine. Varēja maneit, ka skreine beja labi vaca — ar dzeļžim styurūs i malnu sliedzini, redzīs, ka skreine pat bejuse kvarbavuota. Labi, ka nabeja aizslāgta, Mareite prīcovuos. Vyspuor jai napatyka, ka taišni jū izalaseja pa myruša cylvāka montu vaicuotīs, a jei labi zynova, ka, laižūt ite Zinu voi Tekli, puse vysa monta pagaistu ci nabyutu atrūnamys — i nabyutu nūzeimis, voi tei rožanca bejuse duorga ci nā — Zinai byutu jaunys zeileitis. I kū taida Mareite varātu pasaceit? Načaļnīks tok klauseitu Zinu, vysim seņ zynoma juo patikšona…
Skreinis dybynā Mareite atroda vacu biļdi ar divejom mārgom. Cik ni Mareite saprota, tod obejom beja gleitys suknis — izaver, ka pat izšyusteitys ar speideigim dīgim. Pučis, vysaidys linejis, zeileitis i vēļ iz kokla nazkas kai izlūceits karinēja. A moti — sacalti augšan, radzami garī kokli, a acs — kai pūgys. Mareite atsasēde i nūdūmova, cik meituškys tūlaik bejušys smukys, a niu — palāka snuotine i vīnys kūrpeitis iz septeņu godu. Pagrīzuse biļdis ūtru pusi jei izlaseja: „1914, Riga, Matild und Anna.“ Nu školys godu Mareite saprota, ka iz fotokartenis raksteits koč kas vuocu volūdā. Jei zynova, ka tys nūzeimoj, ka Matiļdei bejuši sakari ar vuocīšim. Mušeit jei bejuse… fašistu špionka? Mareite sasadūmova, ka tys gon byutu koč kas troks, ka izaruodeitu, ka itaida vaca, vīntuleiga baba byutu politiskuos agitacejis specialists. Voi tys varātu byut? Voi jei byutu suovuse ebrejus? Ci karuojuse pi nemcu da Oktebra revolucejis? Mareitis byudi pieški palyka sorkoni kai div batvini — kaids nagūds padūmu socialistiskajai moralei! Jai, eistynai komunistiskuos partejis bīdrei, niule juoguodoj par fašistis pādejū parādu! Kauns! Nagūds! Napaguoja i ocumierksnis, kai Mareite nu skreinis izvylka ar striči puorsītu napalelu veikšeiti, kas izavēre piec viestulem, salyktom uodys vuokūs. Atkabynovuse mazdzeņu, Mareite ībuoze sovu dagunu apraksteitā dzaltonā papeirā. Peliejuma i pīsmedziejuma smuords sasajauce ar kūka i kerasina aromu. Romaņtika. Mareite izvilka bloknotu nu sumcenis. Raugi, puorraksteis. I nūness da sātai vuordus — taidus zylus iz voskona papeira, palāka kai dzeraunis celeņš vālā rudinī. Vacuo Matiļde, voi tu muocieji rauduot?

„1916. g. 7. oktebris: Eimu paceli. Pi Modesta izgojuse Ania. Waicoju sew witas — nawaru aptikt. Aizmerstu sowu meli i wysu, kas palics. Plotùs-placu Ontons aizgojs strelčûs. Nagrybu palikt wina. Lai byus Jezus gudynots!

1916. g. 9. nojabris: Rudins. Plotùs-placu Ontona naw. Ir Škeibùs-kuoju Pīters. Nagrybu juo. Isavuiceju slaukt guwi. Luceite soka, ka warams ìt par muoseniu iz garnizonu. Es nazynu, iz kuru pusi. Ania niule jau Vocijâ?

1917. g. janvars: Runoj, ka Kriwijâ bods. Pi myusu niko. Slaucu guvs pi myusu Domusis dzymdynotoju. Veikšùs par kliaštorneicu. Jims? Lai byus Jezus gudynots!

1917. g. 27. febraļs: Ir klotyn Šaurùs-placu Ontons. Mozys zylys actenis. Kai papam. Jis ari Vocijâ? Domuse dùd pìna, atsildeits i sipisniks. Puora sudobra grašu, ot, Wiliša sejs viersā. Plotùs-placu Onton, kur tu esi? Voi byusi palics par pasaulia wolkutni?

1917. g. dekabris: Daguoja wests, ka Kriwijâ nutykuse revolucija. Pi igauniu i Volkā asuts maskališi. Pīminiu Jonia acs i juo trokù bobu. Kas niu? Kur niule ji waicoj wins ùtra laskys i breineiguo syltuma? Pi sorkonùs? „Komunisma bidakls blùdej pa Eiropu…“

1918. g. febraļs: Plotùs-placu Ontons asuts nusauts napatuoli nu Picera. Skaitu litaneju iz Swatù Ontonu i radzu jo byudu: ceistu kai lilija, teiru kai spigelits. Woi Swatais Ontons niu padus mums rùku? Plotùs-placu Onton… Otkon runowu ar Domusi — jei nagrib nikuo dareit, lai byutu loboka dzeiwe. Jei lauluoškùtes ar Liošu nu Ivanovu, cytas waribas naasùte. Barns nu bolšewiku nawarùts byut. Kù ta lai es soku? Lobuos dajiukšonas.
(..)
1920. g. sokumâ: Ania asute rakstejuse tavam, ka Modests sabraukts. Nazkur pi Pulijas rubeža. Jei asute palikuse bez naudas. Woi ta man žal? Mozùs-placu Ontons aug. Šmukas acs. Slaucu guwi. Domuse nazyna, cik ilgi Iwanows wel byuškys dzeiws. Dokturs Barzs soka, ka dreiži aizīškùts iz cytu solu. Sukots. Parn wosorâ atsasieds iz solta akminia pec sina tolkas. I desmit dinas napagojušas. Luovā. Kuoss. Oss kai buorzdas nazits. Piminiu tawa bindzuku. Jo malnu katleniu. I šolka sukni mamai mugorā. Meilì, muni, siltì, muni laskowì, kur jius niu esit?
(..)
1923. g. Domuse Šaurùs-placu Ontonam izstuosteja, ka mama asùte nu wuocišu. Mozais sasabeids. Kū ta lai soka? Ka nu maskaliu? Lobok jam nazynot, ka es i juo tante Ania… Wocijâ. I Modests. Muns Modests, smukais, zalocu Modests. Izneseigs kai rysaks. I juo Mutter… Wečerinkas, gùdi, pils, ai, Modest, Modest, delkuo tu mani nùdewi kai sprostu zemniku margu? Es soku Domusei, kab klusej. Aizataisa kai zemtenia.. Jau diw godi kai Iwanows tymâ saulê. Es wys wel gaidu Plotùs-placu Ontonu. Raugi, pacaltu rukôs mozù, saceitu, ka tavs. Niu es ìsačartum mamas šolka skustâ. I tys medalijons ar dorgajim akminim, kas mamai beja. Cik ilgi waratu paest, ka taidu pordutu?
(..)
1925. g. Es izgoju pi weira. Jezups ir muna weira wuords. Dzeiwe byus kai naktinicas labeibâ.
(..)
1929. g. Šaurùs-placu Ontons pyrma goda pagaisa. Runowa, ka wacuo meža Tekle nuzoguse. Bez moz kai nugoju nu prota. Stypri sop. Dagu kai slaucamâ gunî. I Jezups sop. Jis ir kai wuote munâ mīsâ. Plotùs-placu Ontona waira nikod nabyus. Nabyus i mane.“

Mareite puorstuoja raksteit. Jei dzierdēja, kai gaziks pīstuoj Matiļdis pogolmā. Jei īlyka veikšeiti atpakaļ skreinē. Viņ puora lopom datryuka. Pajims papeiru i atbrauks reit. Nui, eistyn tai jei dareis. I paruodeis sovai babai Domusei.

**
Groznuo baba Domuse, voi tu saprassi sovu Matiļdi, ka zynuosi — Ivanovs iz akmiņa nasasola vīns? Jū siļdeja lāskovuo Matiļde. I voi Matiļde pīdūs, ka zynuos — juos Ontons pagaisa nu tovys rūkys? I kai byutu, ka poša Matiļde byutu pagaisynovuse sovu bārnu? I Domuse byutu nūsytuse Ontonu? Kam tycātu tu, skaiteituoj? Voi Matiļdis sirdsapziņa jai lyktu kotru reizi nūbēgt nu kopu? I kaids vyspuor sakars ir Matiļdei i juos saraksteitajim literim?

**
Maņ beja probaba. Jei beja Matiļde. I muocēja čaravuot. Vaira nikuo es nazynu.

Stuosta autore soka paļdis Sandrai Ūdrei.

Karteņa: momenti.lv