Atašīnis kulturys nomā 2. aprelī 13.00 nūtiks dokumentaluos kinys “Rītava” pyrmizruode, informej Krystpiļs nūvoda sātys lopa. Kina veļteita nu jau viņsaulē asūšuos folkloristis, školuotuojis i kolorituos personeibys Valentinys Mičulis dzeivis i dorba gaitom.

Valentina dzymuse 1934. gods 24. julī Sakstagola pogosta Kaņtinīkūs. Jei beja vacuokuo nu četru bārnu i vīneiguo meita Bronislavys i Mikeļa Reiniku saimē. Augūt struodeigā latvīšu zemnīku saimē, reizē ar dorba tykumu jimā tyka īaudzynuota ari spieceiga latvyskuo pošapziņa i tāvzemis mīlesteiba. Taišni bierneibā dabuotī īspaidi par lauku cylvāka dzeivis rytmiskū plyudumu, kas pakļauts godskuortom i kur dorba cielīni nūmaina ļusteigi svātki, piečuok vystaišnuokajā veidā beja saisteiti ar Valentinys vēļmi saglobuot i nūdūt itū dzeivisziņu cytom paaudzem.

Dorbs i dzeivis celi jai lyka eislaiceigi pīstuot te vīnā, te ūtrā vītā, cikom atvede iz Atašīni, kur aizvadeiti boguoteiguokī dorba godi.

Kūpā ar Atašīnis Bruoļu Skryndu vydsškolys školānim paguojušuo godu symta 80. godu suokuos jei aizsuoce vīnkuoršu tautysdzīšmu sadzīduošonu i etnografiskūs deju doncuošonu. Atašīnis kulturys nomā 1985. godā jei izveiduoja etnografiskuos folklorys kūpu “Vīraksne”, kur īsaisteja vītejuos sīvys, veirus i jaunīšus. Itys laiks sakryta ar Atmūdys laiku.

Valentina Mičule skaiteja, ka nikur cytur tautys dzeivais gors nav jiutams lobuok kai laukūs: parkū pīkūpt krūga kulturu i svešus svātkus, ka varam leiksmuot piec senejūs tradiceju?

Pa itim godim kūpā ar folklorys kūpys “Vīraksne” dalinīkim savuokts lels folklorys materials, atdzeivynuoti gondreiž nu atminis pagaisušī latvīšu svātki i īvīstys tradicejis tūs svieteišonai. Nu aizmiersteibys pagluobts ari Atašīnis senejais tautystārps, nu savuoktū etnografiskū materialu Valentina apkūpuoja treis gruomotuos “Rītava”, “Rītava II” i “Rītava III”.

Par īguļdejumu tautys namaterialuos kulturys saglobuošonā i populariziešonā Valentinai Mičulei ir pīškierta Atzineibys krysta leluo seviškuos pakuopis gūda zeime, jei ir ari Folklorys gūda zeimis eipašneica, sajāmuse Lelū folklorys goda bolvu, nu par īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā sajāmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2012”. Tei ir tik nalela daļa nu dorba godūs sajimtajim atzineibys i pateiceibys rokstim.

Saulgrīžu laikā, 2015. gods 22. junī, Valentinys dzeivis pavadīņs apsaruove…

Kina radeita ar LSK “Dore” i Krystpiļs nūvoda pošvaļdeibys atbolstu. Režisore – Inga Nestere.

Karteņa: krustpils.lv